2022. gada 30. jūnijs
Vārdadienas:
Tālivaldis, Mareks
Apustuļu Pētera un Pāvila diena

Dzīvību un nāvi Es esmu
nolicis jūsu priekšā,
svētību un lāstu! Izvēlieties
dzīvību, ka paliktu dzīvi.
5Moz 30:19b

Mūžīgā dzīvība ir tā,
ka tie pazīst Tevi – vienīgo,
patieso Dievu un Jēzu Kristu,
ko Tu esi sūtījis.
Jņ 17:3

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00 (vasarā nenotiek)

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30



Dievs mūsu vidū. Lk 2:1-14


Ir atkal pienācis Ziemsvētku jeb Kristus piedzimšanas svētku laiks. Un nu jau varam raudzīties uz notiekošo pasaulē un Latvija ar zināmu pārliecību, ka nekas nespēs apturēt mūsos Ziemsvētku raisīto dāvināšanas un sastapšanās prieku. Tas tiešām ir interesanti, – lai vai kāds būtu ikdienišķo notikumu fons, šie svētki ļauj piedzīvot neparastu mieru. Mieru, kas spēj pacelt pāri ikvienai neziņai, šaubām, pazemojumam un bailēm. Un tomēr, šo visu pārveidojošo mieru tā pa īstam piedzīvot un paturēt var, vienīgi atrodot tā avotu.

Ziemsvētku neatņemamā norise ir dāvanu meklēšana zem eglītes. Tas prasa noliekties, reizēm pat nomesties ceļos, atrast dāvanu, pateikties dāvinātājam un tikai tad piedzīvot priecīgo izsaiņošanu. Un vai nav tā, ka vārdam "atrast" ir izšķiroša nozīme, lai piedzīvotu ikvienu mūsu dzīves nozīmīgo notikumu? To, kāda cena mēdz būt nepārdomātam un sasteigtam lēmumam vai vienaldzīgai bēgšanai no atbildības, būsim piedzīvojuši katrs. Meklēt, atrast dārgāko un svarīgāko ir lielais dzīves uzdevums un piepildījums, ko nav iespējams paveikt bez pazemības, pārliecības un mīlestības.

Gaidīšanas laiks. Mt 11:2-10


Lord-Jesus-knocked

Šodien ir otrā Adventa svētdiena un kā jau gaidu pilnajā laikā ir vērts pievērsties kādam svarīgam tematam. Ikviens būsim piedzīvojuši gaidīšanas laika citādo ritumu. Visbiežāk tas šķietami rit lēnāk, nekā ierasts, bet reizēm – tieši otrādi. Šis citādais ritums izraisa arī neierastu uzvedību un domāšanu. Reizēm mēdzam drudžaini rosīties un knosīties, vai gluži otrādi – kļūstam gausi un miegaini. Prātā pārcilājam dažādus notikums, atceramies sen aizmirsto, gribam darīt vienlaikus vairākas lietas vai vienkārši iegrimstam fantāziju pasaulē. Te nu diezgan droši varētu sacīt, ka laika rituma izjūtu un rīcības citādumu ietekmē gaidāmā notikuma saturs. Piekritīsiet, ka gaidot ciemiņus vai esot rindā pie zobārsta ar sāpošu zobu, laika izjūta būs atšķirīga. Taču notikuma gaidīšana ir arī iespēju, pārdomu un atbildīgas rīcības laiks, jeb – īstais brīdis. Tas saskan ar Bībelē tik bieži sastopamo frāzi: “Un notika.”

Mūžības svētdiena. Mt 25:1-13


00.159.180_PS2_66

Mīļie draugi, ar Mirušo piemiņas jeb Mūžības svētdienu noslēdzas Baznīcas gads. Šie divi neatceļamie lielumi, nāve un mūžība, ir kā mērogi cilvēka dzīvei. Mēs piedzimstam, dzīvojam un kādu dienu mirstam, lai sastaptos ar mūžību. Līdz ar to var sacīt, ka cilvēka dzīve nav kavēšanās pagātnē, nedz arī bezrūpīga un savtīga tagadnes laika izniekošana, bet gan atbildīga gatavošanās mūžīgai dzīvei Dieva valstībā.

Tieši par šādu atbildīgu dzīves skatījumu ir šodienas līdzība. Turklāt Matejs vienā sava evaņģēlija nodaļā ir ievietojis trīs tematiski savstarpēji papildinošas līdzības. Katrā no tām Jēzus uzsver kopības izšķirošo lomu. Dažkārt nākas dzirdēt, ka pestīšanai pietiek vien ar ticību Kristum. Taisnība, ticība ir izšķiroša mūsu pestīšanai, taču ticības, jeb Gara augļi ir domāti savstarpēju attiecību kopšanai un kalpošanai savam tuvākajam. Tāpēc savstarpējās attiecības ir sava veida ticības spogulis. Svētais Jānis Zeltamute (Hrizostoms) uzskatīja, ka “eļļa” ir cilvēcība – žēlsirdības dāvanu došana un palīdzības sniegšana cietējiem. Un, kā to uzsver Jēzus, tieši “eļļa” ir izšķirošais elements, kas nodrošina dalību kāzās. Citādi, līdzībā minētās personas ir ar vienādām kvalitātēm – visas ir jaunavas (atbilst morāles un tikumu normām), visas tic, ka līgavainis nāks, tāpēc ir paņēmušas eļļas lukturus, visas desmit ir pārliecinātas, ka tām ir viss nepieciešamais, lai kāzu nama vārti viņām tiktu atvērti.

Kas nepieciešams dzīvībai? Mt 8:1-13


VBPNYIG-Faw_1_78

Piekritīsiet, nav nekā nozīmīgāka un dārgāka par dzīvību. Visa mūsu darbošanās, tieši vai netieši, ir saistīta ar vēlmi dzīvot. Taču šī rosīšanās agrāk vai vēlāk kļūst par rutīnu, dēļ kuras vairs neizšķiram, kas ir pats svarīgākais. Proti, to no kā un dēļ kā dzīvojam. Tas nav tikai filozofisks jautājums, uz ko meklēt atbildes garlaicības brīžos. Ieraudzīt un iepazīt dzīvības, dzīves avotu un mērķi nozīmē pieskarties dzīves patiesībai. Iespējams, vārdu salikums “dzīves patiesība” var šķist dīvains, bet ar to ir līdzīgi kā ar Jēzus sacīto par viņa miesu. Kādā vietā viņš saka: “Mana miesa ir patiess ēdiens.” Taču grieķu valodas gramatika to ļauj izteikt arī šādi: “Mana miesa ir ēdiena patiesība”. Pirmajā brīdī mēs redzam tikai vietām samainītus vārdus, bet, izlasot uzmanīgāk, pamanīsim būtisku atšķirību. Otrais variants liek raudzīties daudz dziļāk un ieraudzīt Dieva izšķirošo lomu mūsu esībai. Ēst vispirms nozīmē uzņemt Dievu, Jēzu, kā Raksti saka: “(..) jo caur viņu ir viss, kas radīts gan debesīs, gan virs zemes (..) visas lietas ir radītas caur un uz viņu.” (Kol 1:16)

Uzticies un tu dzīvosi. Mt. 21:28-32

Reformācijas svētkos, 31. oktobrī.

DSC07471_50

Šodien luteriskā baznīca svin Reformācijas svētkus. Lutera aizsāktā baznīcas reformācija jeb atjaunošana ir pamatota apustuļa Pāvila vārdos: “(..) jo tajā [evaņģēlijā] Dieva taisnība atklājas no ticības uz ticību, kā ir rakstīts: “taisnais no ticības dzīvos.” (Rom 1:17) Citiem vārdiem – uzticēšanās, pieķeršanās un padošanās Dieva taisnībai, kas meklē izglābt grēcinieku, sniedz dzīvību. Te nav runa par bioloģiskiem dzīvības procesiem, bet gan dzīvību kā cilvēka dzīves norisi, kas beigās iesniedzas mūžībā. Mūsu dzīve, Pāvila vārdiem, ir “līdz ar Kristu apslēpta Dievā”, un šo dāvanu mēs atrodam dzīvību sniedzošajā evaņģēlija vēstī, ko satveram vienīgi ticībā. Līdz ar to, var droši apgalvot, ka uzticēšanās evaņģēlija patiesībai sniedz patiesu dzīvību – kur nav Kristus, tur nav mierinājuma un patiesas dzīvības.

Mēs esam parādā viens otram. Mt 18:23-35


Iemesls, kādēļ Jēzus stāsta šo līdzību, ir Pētera jautājums: “Cik reižu man jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani?” Pēterim šķiet, ka septiņas reizes ir gana. Vai tad septiņi nav pilnības skaitlis? Pat Dāvids vienā no savām dziesmām saka, ka Dieva vārds ir kā sudrabs septiņkārt kausēts. (Ps 12:7) Taču Jēzus atbilde ir “septiņdesmit reiz septiņas reizes.” Nav šaubu, Jēzus grib sacīt Pēterim: “Neskaiti, bet dari!”!” Jo limitēta piedošana neizbēgami tuvina brīdim, kad mērs ir pilns, un atmaksas brīdis ir klāt. Te var atsaukties uz Lameha vārdiem, kad tas lepodamies sacīja: “(..) ja Kains tiek atriebts septiņkārtīgi, tad Lamehs tiks atriebts septiņdesmit septiņas reizes.” (1.Moz.4:23–24)
Šajos Lameha vārdos ieskanas nepiedošanas patiesā daba, tā dzimst paštaisnā un lepnā sirdī, kas netiecas  piedot, bet alkst atriebības. Tāpēc no Jēzus sacītā var secināt, ka piedošanai nav sakara ar piedoto reižu skaitu. Piedot nozīmē cienīt, sargāt un mīlēt. Kā apustulis Pāvils saka vēstulē Romiešiem: “Nepalieciet nevienam parādā neko citu kā vien savstarpēju mīlestību, jo, kas otru mīl, ir piepildījis bauslību.” (13:8) Un kalna runā Jēzus sacīja: “Topiet līdzcietīgi, kā jūsu Tēvs ir līdzcietīgs... piedodiet un arī jums tiks piedots!” (Lk 6:36-37) Piedošanai ir tiešs sakars ar dzīvību. Kā Mūsu Tēvs lūgšanā Jēzus mums to māca, sakot: “Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.” Dienišķā maize ir viss, kas nepieciešams dzīvībai, vienai dzīves dienai un tās pamatā ir piedošana, jeb līdzcietība un žēlastība, ko parādam līdzcilvēkiem. To var izteikt arī tā kur ir piedošana, tur ir dzīvība, un otrādi.

No kā dzīvo cilvēks? Jņ 4:31-42

DSC01594_39_1_38   
Šodien mēs svinam Pļaujas jeb Pateicības svētkus, lai pateiktos Dievam par visu, kas mums ir dots. Vārds “pļauja” pats par sevi liek domāt par maizi jeb ēdienu, ko saņemam sava darba un zemes auglības rezultātā. Taču ir jāatzīst, ka mūsdienās vairumam no mums ikdienas nodarbes nav saistītas ar lauksaimniecību, un tāpēc nav arī dzīvu asociāciju, kā tas bijis mūsu vecvecākiem. Turklāt šodien lauksaimnieku izaudzētie pārtikas produkti, pirms nonākt veikalu plauktos, kur mēs tos nopērkam, tiek rūpnieciski pārstrādāti, glīti iesaiņoti vai sapildīti košās tetrapakās, kas vēl vairāk mūs attālina no tīrumiem, vagām un kūts. Un tomēr, mums visiem ir nepieciešama pārtika, lai mēs varētu dzīvot, kustēties un strādāt. Tāpēc šie svētki, kas izsenis svinēti kā pateicība Dievam par Viņa dāvātajiem un svētītajiem lauku un dārzu augļiem, ar ko iztikt līdz nākamai ražai, ir aizvien aktuāli arī mums.

Ar Jēzu pat mazums ir daudz. Mk 8:1-9

 
Marks savā evaņģēlijā piemin divus paēdināšanas notikumus. Tie ir ļoti līdzīgi, vienīgi šim gadījumam piemīt būtiska detaļa – ļaudis pie Jēzus bija pavadījuši trīs dienas. Tas nozīmē, ka visi līdzpaņemtie ēdiena krājumi bija izlietoti. Tieši tas piešķir šim notikumam brīnuma nozīmi. Līdzīgi kā Mozus dienās Jēzus, redzēdams ļaudis trūkumā, nolēma tos paēdināt, un Viņš to paveica ar septiņām maizēm. Jēzus kā pravieša slava gāja Viņam pa priekšu, un tūkstošu paēdināšanas notikumam vajadzēja jūdu atmiņās atsaukt lielos brīnumus, ko Dievs caur Mozu tika darījis. Te ir kāds, kas atkal Mozus darbus dara, kāds, “ko Kungs bija pazinis vaigu vaigā.” (5Moz 34:10) Jēzus personā pats Dievs ir apmeklējis savu tautu – Mesija ir klāt!

Ētikas mācības stunda. Mt 22:34-46

Augstākā baušļa vai dzīves pamatprincipa noskaidrošana neizbēgami noved pie daudz lielāka jautājuma – kas ir dzīves mērķis? Ar šo faktu negaidīti sastapās kāds no jūdu likuma zinātājiem, kurš vērsās pie Jēzus ar viņaprāt pietiekami sarežģītu jautājumu – kurš ir augstākais bauslis? Mēs varētu domāt – kas gan tur tik sarežģīts? Vecajā derībā taču ir atrodami desmit baušļi, no kuriem pirmo – “Es esmu tas Kungs, tavs Dievs” – varētu arī likt par augstāko. Taču jūdu tradīcijas gaismā viss nebija tik vienkārši, jo pastāvēja uzskats, ka Dievs Mozum ir iedevis 613 priekšrakstus, no kuriem 365 ir atbilstoši dienu skaitam gadā un 248 pēc paaudžu skaita kopš radīšanas. Kamēr atsevišķi rabīni, piemēram, rabīns Hilels* mācīja, ka augstākais bauslis ir: “Tas, kas ir neciešams tev, nedari to savam tuvākajam”. Bet rabīns Akiba* norādīja, ka visa bauslība ir izteikta trešās Mozus grāmatas vienā pantā: “Neatriebies un nedusmo uz savas tautas ļaudīm, mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” (19:18) Un šis nebūt nebija vienīgais viedoklis. No šāda skatupunkta raugoties, nākas atzīt, ka tēma diskusijai tomēr bija pietiekami nopietna. Taču atbilde uz jautājumu nāca negaidīti ātri, un, kā lasām Marka evaņģēlijā, rakstu mācītājs vien piebilda: “Pareizi, Skolotāj, tas ir tiesa, ko tu sacīji...” (Mk 12:32)

Putnu un ziedu vērošanas mācību stunda. Mt 6:24-34


pticy-krylya-hvost-cvety-lug1_74

Līdzība par putniem un lilijām ir skaisti, uzrunājoši vārdi, bet kāda to nozīme, dzīvojot mūsdienu sabiedrībā? Vai tiešām tiek gaidīts, ka kāds atsacīsies no savas dzīves pamatvajadzībām? Pat klosteros, kur cilvēki ir pilnībā nodevušies kalpošanai Dievam un Debesu valstības sasniegšanai, ir jādomā par pārtiku un apģērbu. Turklāt arī Jēzum un Viņa mācekļiem bija nepieciešama nauda ikdienas vajadzībām. No tā varam noprast, ka Jēzus nerunā par pilnīgu atsacīšanos no naudas un mantas vai ikdienas pamatvajadzībām. Kā lai saprotam, ko mums Pestītājs māca šodienas evaņģēlijā?

Iesāksim ar to, ko mums Jēzus liek novērot, – putnus un puķes. Starp citu, kad jūs pēdējo reizi esat novērojuši putnus un pārējās dzīvās radības? Latvijā ir 220 ligzdojošu putnu sugu vien, neskaitot tos, kas uzturas šeit ziemošanas un migrācijas laikā.* Ir ko vērot! Raksti saka, ka tie visi izteic Dieva godību. Visas radības meklē un uzņem barību, daži dzīvnieki arī veido krājumus ziemai, lai izdzīvotu. Putni pulcējas tur, kur ir barība, un lauka ziedi no augsnes uzsūc barības vielas, bet tie nemeklē vairāk, kā tiem nepieciešams, un pārtiek no tā, ko Dievs sagādājis. Tāda ir Dieva noliktā kārtība visai dzīvajai radībai arī cilvēkam. Jēzus aktualizē šo tēmu, jo Dieva kārtība rada spriedzi un izaicinājumu tieši cilvēkam. Kas ar mums nav kārtībā?
   1 2 3 4 5 6 7 8 9   

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »