2020. gada 30. oktobris
Vārdadienas:
Nadīna, Adīna, Ulla
Sešas dienas strādā,
bet septītajā dienā atpūties.
(2Moz 34:21)

Esi apzinīgs pret sevi
un mācību, pie tā paliec.
(1Tim 4:16)

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Tezē svētbrīdis

sestdienās 19.00
Uzzini vairāk >>

Iesvētību kurss
trešdienās 19.00
baznīcas mazajā zālē
Uzzini vairāk >>

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30

Konsultācijas un atbalstu

sociālo problēmu risināšanā
iespējams saņemt katra mēneša
2. svētdienā no 10.00 līdz 11.00 baznīcas priekšnamā (narteksā)

Tālr. 26331770 (Alda)

Par baznīcu

 DSC00224_26_1  
Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes
evaņģēliski luteriskā baznīca atrodas Brīvības, Cēsu un Tallinas ielas krustojumā.  Tā ir uzbūvēta par Rīgas luterticīgo iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem pēc Rīgas Politehniskā institūta profesora Vilhelma fon Strika projekta. Baznīca iesvētīta 1906. gada 11. jūnijā. 

Pēc avīzes "Balss"(1906) materiāiem.
Izstrādājot jaunās Svētās Ģertrūdes baznīcas projektu, arhitektam bija jāņem vērā šāda pamatprasība - tai bija jābūt plašai velvētai baznīcai, kurā būtu ievietojami vismaz 1700 sēdekļi. Bet šī uzdevuma izpildei bija atvēlēti tikai 150 000 rubļi, no kuriem piektās daļas pagaidām trūka. Bez naudas jautājuma projekta izstrādi apgrūtināja arī pati būves vieta, kas bija pārāk šaura.

Sv. Ģertrūdes baznīcas vēsture

Rigas_panorama_1710_gads

Ne reizi vien ir gadījies dzirdēt jautājumu: Kāpēc Rīgā ir divas Sv. Ģertrūdes baznīcas – Vecā un Jaunā? Patiesībā abu baznīcu vēsture ir cieši saistīta un sākusies jau viduslaikos, jo pirmo reizi Sv. Ģertrūdes baznīca pieminēta 1413. gadā, kā tāda, „kas jau sen pastāv”.

Ceļotāju aizgādnei Svētajai Ģertrūdei veltītās baznīcas un kapelas Eiropā parasti būvēja ārpus cietokšņiem pie nozīmīgiem tirdzniecības ceļiem. Arī Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīca vienmēr atradusies ārpus pilsētas mūriem, kamēr vien šie mūri pastāvējuši.

Otro reizi rakstītajos avotos Ģertrūdes baznīca pieminēta 1478. gadā. Rīga tolaik bija apkrauta ar baznīcas lāstu1, un tā noņemšanai no Rēveles2 nesa svētītu eļļu. Bet kad eļļa bija atnestā līdz Rīgas vārtiem, tie jau bijuši slēgti, tāpēc eļļas trauku nolika uz Sv. Ģertrūdes baznīcas altāra, lai nākamajā dienā svinīgā procesijā ienestu pilsētā. Šī baznīca, domājams, atradusies tagadējā Brīvības un Elizabetes ielas stūrī un tikusi nodedzināta Livonijas kara sākumā.

Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas pamatakmens likšana


1903. gada 29. maijs (pēc Jūlija kalendāra).
Pēc laikrakstu „Baltijas Vēstis”, 30.06.1903, Nr.119, un „Dienas Lapa”, 30.06.1903. Nr.119, materiāliem.

vieta

29. maijā  ap diviem pēcpusdienā tirgus laukumā pie Lielā pumpja lika pamatu akmeni Jaunajai Ģertrūdes baznīcai. Būves iežogojumā, kas bija jauki izpušķots, pulcējās draudzes locekļi. Visapkārt plašajā laukumā bija milzum daudz tautas. Uz svinīgo pasākumu bija ieradušies: Vidzemes vicegubernators P. Nekļudovs, Vidzemes ģenerālsuperintendants G. Ērns, Rīgas mācītāji, skaitā ap 35, pilsētas valdes un abu ģilžu pārstāvji, Ģertrūdes draudzes administrācija.

Ceremonija sākās ar himnas „Dievs kungs ir mūsu stiprā pils” dziedāšanu orķestra pavadījumā. Tad Ģenerālsuperintendants teica runu vācu valodā, iesākot to ar Pētera 1. Rom. 2, 6. pantu:  „redzi, Es lieku Ciānā izredzētu dārgu stūra akmeni, un, kas tic uz Viņu, nepaliks kaunā.” Viņš izteica pateicību visiem, kuri „ar brīnišķīgu upurēšanas  prieku piedalījušies dāvanu lasīšanā un pasniegšanā Dieva nama būvei.”

Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas iesvētīšana


1906.gada 11. jūnijs (pēc Jūlija kalendāra).
Pēc avīzes „Balss”, 12.06.1906., Nr. 114, materiāliem.
 Top.bmpaa

Noteiktā stundā ar ziedu vītnēm izrotātā Jaunā Ģertrūdes baznīca jau bija pārpildīta ar tiem draudzes locekļiem, kam bija laimējies tikt pie ieejas kartēm. Galvenā ieeja vēl bija slēgta. Torņa zvana skaņām un kora dziesmai atskanot, administrācijas priekšnieks Mūndels nodeva atslēgas Sv. Jēkaba baznīcas virsmācītājam Girgensonam, kurš atslēdza dievnama durvis. Iesvētīšanas dievkalpojums sākās ar dziesmu „Cik mīlīgas un svētīgas” bazūņu un ērģeļu pavadījumā.

Uz baznīcas iesvētīšanas ceremoniju bija ieradies ģenerālgubernators V. Sollogubs ar pavadoņiem, kā arī bijušais ģenerālsuperintendants G. Ērns, mācītāji, un citi goda viesi. Iesvētīšanas runu altārī teica virsmācītājs Girgensons par Jesajas 57.nod. vārdiem „Es dzīvoju augšā un svētnīcā..”. Viņš izteica pateicību visiem, „kas pie šī dievnama celtniecības strādājuši.”

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »