2019. gada 23. oktobris
Vārdadienas:
Daina, Dainis, Dainida

Nedēļas lozungs

“Mums ir šis bauslis, lai tas, kas mīl Dievu, mīl arī savu brāli." 1.Jņ. 4:21

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Tezē svētbrīdis

sestdienās 19.00

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 14.00,
ceturtdienās no 13.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119, Rīga,
LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30

Altārglezna

"Laidiet bērniņus pie Manis un neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība" (Lk. 18:16)

Viens no mūsu baznīcas lielākajiem dārgumiem ir izcilā latviešu gleznotāja Jāņa Rozentāla altārglezna „Kristus svētī bērniņus” *. Glezna tapusi 1911. gadā, bet pirms tam baznīcas altāri rotāja uz tumši zila samta fona novietots apsudrabots krusts.

DSC00809aizi
"Jānis Rozentāls 20. gadsimta sākumā saņēma vairāku altāra gleznu pasūtījumus un attiecās pret šo māksliniekam tik svarīgo uzdevumu ar lielu atbildību. Viņš rakstīja Stendes draudzes mācītājam sekojošus dziļi pārdomātus vārdus: "Altārgleznai, kas luterāņu baznīcās parasti arī ir vienīgā, jāiedarbojas spēcīgi un dominējoši, lai visa draudze varētu to ievērot, tai jāpievelk skatieni ar gaumīgu toni un krāsu, un ar savu iekšējo noskaņu un saturu tai cilvēki jāsavaldzina un jāiedveš viņos bijīgas pārdomas".

Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas altāra gleznai "Laidiet tos bērniņus pie Manis" ('Kristus svētī bērniņus") ir īpaša vieta Jāņa Rozentāla daiļradē gan satura, gan mākslinieciskās izteiksmes ziņā. No mākslinieka puses glezna ir ļoti personisks dokuments, un vienlaikus garīgs vēstījums, kas sasaucas ar Kristus vārdiem, kas atver draudzes durvis nākotnes cilvēkam, uz kura nākotnē balstīsies gan ģimenes, gan baznīcas, gan zemes stiprums. Ar Jāni Rozentālu kā pirmo akadēmiski izglītoto latviešu gleznotāju sākas konsekventa jaunās, nacionāli ievirzītās sakrālās glezniecības attīstība mūsu zemē.

Gleznā attēlotā vide, gadalaiks, gaisma un darbojošos personu radītā atmosfēra pauž simbolisku atsauci uz daudziem sabiedriskiem un garīgiem procesiem, kas piepildīja cilvēku domas un jūtas 20. gadsimta sākumā. Altāra gleznā dominē pavasara motīvs ar ziedošām ābelēm, Kurzemes lauku ainavu, kurā sējējs sēj labību, un tas vienlaikus ir gan dabas, gan latviešu nacionālās atmodas pavasaris. Saules pielietā ainava un oranžā gaisma pār etnogrāfiski precīzi attēloto zedeņu žogu, ziedošajiem augļu kociņiem, latviešu zemnieku kārtai raksturīgās drānās tērptajiem gleznas personāžiem vēsta par Kristus atnākšanu tieši pie šiem ļaudīm, kuri ir mūsu nācijas pamats gan laukos, gan Rīgā, un kuru darbam kā tīrumā, tā arī ģimenē ir nepieciešama Dieva svētība un žēlastība.

Latviešu nacionālajā mākslā Jānis Rozentāls kā viens no pirmajiem māksliniekiem atļaujas būt arī ļoti personisks, apvienojot gleznas tematiskajā un mākslinieciskajā kompozīcijā gan bībelisko, gan savu individuālo, ģimenisko pārdzīvojumu pasauli. Šāda uzdrošināšanās - iekļaut sakrālās mākslas darbā neslēpti personiskas dabas motīvus - nebija raksturīga iepriekšējo gadsimtu mākslai. Gleznas priekšplānā pie sēdošā Pestītāja kājām mēs ieraugām Jāņa Rozentāla sievu Elliju Forseli un kā pie tēva, gaidot sarunu, glāstu vai svētību, Kristum apkārt ģimeniskā mīlestībā sastājušos Jāņa Rozentāla trīs bērnus: Lailu, Irju un Miķeli. Šajā gleznā personiskais un pārpersoniskais vēstījums ir saaudies tik nedalāmā vienībā, ka veids, kā tas ir darīts, nenodara pāri nedz bībeliskā sižeta ilustrācijai, nedz draudzes kopīgajai vēlmei redzēt mākslas darba sižetā ietvertu katram indivīdam saprotamu un tuvu emocionālu vispārinājumu. Var ar pilnu pārliecību sacīt, ka Rīgas Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas altāra glezna "Laidiet tos bērniņus pie manis" ir himna godājamām ģimeniskām vērtībām, garīgajai kultūrai un plaukstošajai latviešu nacionālajai glezniecībai, kuras viens no visspilgtākajiem pārstāvjiem 20. gadsimta sākumā bija Jānis Rozentāls."

Dr. habil. art. Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents

* Altārgleznas autora nosaukums ir "Laidiet tos bērniņus pie Manis", tomēr jau kopš gleznas tapšanas brīža, iespējams pateicoties tajā attēlotajam sižetam, tautā tā ieguva citu nosaukumu - "Kristus svētī bērniņus".

Jānis Rozentāls, latviešu gleznotājs

Piedzimis  1866. gada 18. martā Saldus pagastā. Studējis Pēterburgas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, kur par  diploma darbu „No baznīcas” ieguvis pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu.

1900. gadā Jānis Rozentāls atgriezās Latvijā, strādāja Saldū, pēc tam Rīgā, kur iepazinās ar savu nākamo sievu - somu dziedātāju Elliju Forseli. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Rozentāls kopā ar ģimeni pārcēlās uz Helsinkiem. 1916. gadā viņš smagi saslima un 1916. gada 26. decembrī mira.

Jānis Rozentāls bija viens no pirmajiem gleznotājiem, kurš 19 gs. beigās sāka atainot latviešu tautas dzīvi. Nozīmīgu vietu viņa daiļradē ieņēma portrets. Viņš gleznoja sadzīves ainas, simboliskas un fantastiskas kompozīcijas, ainavas, altārgleznas, darbojās monumentālajā mākslā, lietišķajā un stājgrafikā. Mākslinieka sniegumā jūtams impresionisma, simbolisma un jūgendstila iespaids



Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »