2020. gada 14. jūlijs
Vārdadienas:
Oskars, Ritvars, Anvars
Atkal skanēs līksmes un prieka
balss, balss, kas teiks: slavējiet
Pulku Kungu, Kungs ir labs, un
Viņa žēlastība ir uz mūžiem!
(Jer 33:11)

Jēzus tiem sacīja:
“Kā var kāzu viesi gavēt, kamēr
līgavainis ir pie viņiem?”
(Mk 2:19)

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00

Tezē svētbrīdis

sestdienās 19.00
 Atsāksies septembrī

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30

Dievam ikviena cilvēka dzīvība ir dārga. Mateja 5:20-26


 Šodienas rietumu pasauli ir pāršalcis taisnīguma meklējuma vilnis. To aizsāka kāda afroamerikāņa nogalināšana, policistam pielietojot pārlieku lielu spēku. To, cik pamatots bija šāds spēka pielietojums, es neņemos izvērtēt, to lai dara tiesa. Bet viens ir skaidrs, viena cilvēka dzīvības vērtība ir aktualizējusi vienas rases statusu iepretī citai – “Black lives matter” (melno dzīvībai ir vērtība).

Lai vai kā, bet šī kustība ir ieguvusi pārspīlētu protesta formu – tagad tiek apsūdzēta un nomelnota citas (eiropiešu) rases vēsture un kultūra. It kā cīņa ir pret vardarbību, taču aktivitātes, ko tā nes līdzi, ir vardarbības un naida apvītas. Lai cik tas nebūtu ironiski, vienas cilvēku grupas taisnība ir nostājusies pret otru – taisnība pret taisnību. Beztiesiskas sabiedrības gadījumā tas pārvērstos par “linča” tiesu – nekontrolētu izrēķināšanos. Lūk, kāds paradokss, cilvēku taisnība spēj būt iznīcinoša pat likumu nosacītā sabiedrībā. Kā tas ir iespējams?

Prieks par smago nastu. Lūkas 15:1-10


SheepOnShoulders_Better  
Reiz, gatavodams svētdienskolas bērniem nodarbību, kādā grāmatiņā atradu īsu stāstiņu, kur kāds vīrs, iedams pa ceļu, sastop pusaudzi, kas uz muguras nes mazāku puišeli. Pienākot tuvāk, vīrs uzrunā nesēju, sakot: “Tev gan tāda smaga nasta jānes. Uz ko zēns atbildēja: “Tā nav nasta, tas ir mans brālis.”

Šis stāstiņš ir labs ievads Jēzus līdzībām, kas lasāmas šodienas evaņģēlijā. Pirmajā no tām Jēzus apraksta ganu, kurš atradis pazudušo avi, priecādamies to ceļ plecos un mēro tālu ceļu līdz ciemam. Turklāt, sasniedzis mērķi, viņš nesteidz atpūsties, bet aicina draugus, lai nosvinētu priecīgo notikumu. Lai arī otrajā līdzībā nav smagās nastas tēla, taču aizvien ir aktīva darbība, meklējot pazudušo, un milzīgs prieks, to atrodot. Līdz ar to var saskatīt līdzību centrālo tēmu – smaga nasta un piepūle var būt iemesls priekam. Te ir arī saskatāma līdzība ar manis pieminētā zēna atbildi: “Tā nav nasta, tas ir mans brālis.”

No Pulku Kunga līdz Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam. Mt 28:18-20


p1al7cj5ji1qjr9g01rgtj7viel51  
Pravietis Jesaja reiz atklāsmē skatīja Kungu sēžam augstā tronī un pār to lidojam serafus, kas sauca: “Svēts, svēts, svēts Pulku Kungs – visa zeme pilna viņa godības!” (Jes 6:1-3) Šis redzējums varētu pilnībā iekļauties sengrieķu filosofa Aristoteļa konceptā par nekustīgo kustinātāju, jeb visa esošā sākotnējo cēloni. Arī Jesajam tas ir Kungs, kas attālināti noraugās uz cilvēka dzīvi un ietekmē tā likteni ar serafu, eņģeļu un praviešu starpniecību, pats paliekot neaizsniedzams savā godībā.

Taču pienāk diena, kad pravietis Jesaja izsaucas: “Kaut tu pāršķeltu debesis un nonāktu zemē!” (Jes 63:19) Un tas notika! “Eņģelis ganiem sacīja: “Nebīstieties, redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs. Redzi, jums šī zīme: jūs atradīsiet bērniņu, autos ietītu un silē gulošu.” (Lk 2:10) Tā piepildījās Jesajas vārdi: Tu panācies pretī tiem, kas taisnību dara ar prieku, kas iet tavus ceļus, kas piemin tevi.” (Jes 64:4)

Diena, kad no zikurāta bēgošie celtnieki svinēja Vasarsvētkus. Jņ. 14:23-31/ Ap.d. 2:1-11

 DSC00569vas_1_24  
Vasarsvētku dienas homīlijai esmu izvēlējies nedaudz provokatīvu virsrakstu. Patiesi, kāds sakars Vasarsvētkiem ar zikurātu un tā celtniekiem? Pirmajā brīdī šķiet sakara nav, bet nesteigsimies ar secinājumiem.

Šodienai paredzētie lasījumi nepārprotami pieskaras cilvēku kopības tēmai. Jēzus runā par mājošanu kopā ar cilvēkiem, un apustuļu darbu grāmatā apustulis Pēteris uzrunā milzīgu daudznacionālu ļaužu pūli, kas ieradies uz svētkiem Jeruzalemē. Līdz ar to viena no lielajām Vasarsvētku tēmām ir kopība Kristū un Viņa vārdā.

Exaudi. Jāņa ev. 15:24 – 16:1. Klausies un dzirdi!


e84f99778e4aa4e8619353bfdce61234_501

Ikviens cilvēks grib būt uzklausīts un saprasts. No ticības skatupunkta raugoties, šī vēlme ir vēl aktuālāka – būt Dieva uzklausītam. Acīmredzot mūsos ir kāds “indikators”, kas “būt uzklausītam” stāvokli definē kā būt cienītam, novērtētam un pat mīlētam. Tāpēc mēs gribam būt cilvēku un Dieva uzklausīti. Taču ir kāda neliela, bet būtiska nianse. Mēs gribam būt uzklausīti, bet vai gribam uzklausīt un sadzirdēt cilvēkus un Dievu?

Kopš mūsu priekšā ir atvērusies sociālo tīklu pasaule, cilvēku vēlme izpausties ir gājusi plašumā. Rakstu plūdiem šķiet vairs nav gala. Šo “plūdu” autori raksta un pārpublicē visu, kas piesaista uzmanību un kairina fantāziju.  Kā gan citādi to vēl varētu apzīmēt, ja ne vēlmi būt sadzirdētam un sajusties kā viszinošam “speciālistam”.  Ikviens var iesaistīties, bet ar nosacījumu - pārlieku neargumentēt. Ja neproties laikus “pierauties”, var dabūt pamatīgu kritikas, apsmiekla un nicinājuma šalti.

Debesbraukšanas svētkos. Lūkas 24:46-53


Pēdējie vārdi, ko Jēzus saka mācekļiem un mums pirms pacelšanās debesīs ir ļoti nozīmīgi un iedrošinoši. Tas kā ar vecmāmiņu, kas savam mazbērnam atsūta apsveikuma kartiņu, kur noslēgumā ir rakstīts: “Uzvedies labi, klausi vecākus un neaizmirsti rūpēties par kaķēnu. Es tevi ļoti mīlu. Tava vecmāmiņa.”

Uzdevums ir skaidrs – dzīvo krietni, parādi cieņu un rūpējies par to, kam vajag mīlestības. Dzīvo! Dzīve ir vērta, lai to dzīvotu. Un tam klāt apliecinājums: “Es tevi mīlu.” Šis īsais teikums ir kā ceļa maize, mērojot dzīves ceļus. Šis apliecinājums būs aizvien dzīvs arī tad, kad to autors būs mūžībā. Cik dziļi un patiesi vārdi – dzīvo, jo tu esi mīlēts!

Lūkas 24:46-53


 Pēdējie vārdi, ko Jēzus saka mācekļiem un mums pirms pacelšanās debesīs ir ļoti nozīmīgi un iedrošinoši. Tas kā ar vecmāmiņu, kas savam mazbērnam atsūta apsveikuma kartiņu, kur noslēgumā ir rakstīts: “Uzvedies labi, klausi vecākus un neaizmirsti rūpēties par kaķēnu. Es tevi ļoti mīlu. Tava vecmāmiņa.”

Uzdevums ir skaidrs – dzīvo krietni, parādi cieņu un rūpējies par to, kam vajag mīlestības. Dzīvo! Dzīve ir vērta, lai to dzīvotu. Un tam klāt apliecinājums: “Es tevi mīlu.” Šis īsais teikums ir kā ceļa maize, mērojot dzīves ceļus. Šis apliecinājums būs aizvien dzīvs arī tad, kad to autors būs mūžībā. Cik dziļi un patiesi vārdi – dzīvo, jo tu esi mīlēts!

Pārmaiņu laiks. Jņ 16:5-15


Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!

Gribu iesākt ar nelielu, filozofa Andra Rubeņa citātu: „Nedod, dievs, dzīvot pārmaiņu laikos, – vēstī sens Konfūcijam piedēvēts izteikums. Varētu piekrist, ja pārmaiņas solītu atnest vien jukas, postošus karus, badu un iznīcību, taču pārmaiņu jēdzienam piemīt arī cita dimensija, kas sevī slēpj iespēju uzspridzināt stagnējošas sabiedriskās attiecības, kādu melīgu un stindzinošu ideoloģiju, pavērt ceļu cilvēka brīvas un radošas darbības realizācijai. Vērojot šādas pārmaiņas un, jo vairāk, tajās piedaloties, rodas vēlēšanās seno izteikumu pārfrāzēt: Ir liela laime un dieva dāvana dzīvot pārmaiņu laikā.”1

Vēl mazu brīdi. Jņ 16:16-22


Vairums no mums esam pieredzējuši, ka maziem bērniem ir pavisam citāda laika izjūta, nekā pieaugušajiem. Piemēram, ja sakām, ka jaunnedēļ ciemos ieradīsies vecmāmiņa, bērns tūlīt pat steidzas pie loga un skatās, vai viņa jau nenāk. Bērnu priekšstatos izšķirošais nav laiks, bet gan notikums – vecmāmiņa nāk ciemos!

Atcerēsimies Jēzus sacīto:
“kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā” (Mk.10:15). Manis pieminētais fakts par bērna laika uztveri ir labs piemērs mūsu ticībai uz Jēzu Kristu. Jēzus sacīja mācekļiem: “Vēl brīdi, un jūs mani vairs neredzēsiet, un vēl pēc brīža jūs mani atkal skatīsiet.” Mazu brīdi, jeb mικρὸν (mikrons)– grieķu vārds, ko mēs atrodam šodienas evaņģēlijā. Kas gan ir mikrons? Mērvienību sistēmā metra miljondaļiņa, ko var izmērīt tikai ar speciālu ierīci. Jēzus skatījums uz laiku ir citāds. Viņu neierobežo laiks. Centrā ir notikums.

Es esmu labais gans. Jņ 10:11-16


ezgif-2-5ac6a2ca37e9 
Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!

“Es esmu labais gans”, ir vieni no skaistākajiem Jēzus vārdiem par sevi. Ar vārdu “skaisti” es nedomāju kādu virspusēju mirkļa secinājumu. Drīzāk to varētu salīdzināt ar sajūtu, kas pārņem, uzlūkojot skaistu ainavu. Teiksim, Gaujas senleju ievu ziedēšanas laikā. Tas ir skaistums, ko veido neskaitāmu detaļu kopums, ko var ieraudzīt tikai vērīgi ieskatoties, ne tikai ar acīm, bet ar sirdi.

Līdzīgi ir ar labā gana tēlu. Tā pirmsākums meklējams Vecajā Derībā. Pravieša Ezehiēla grāmatā Dievs sevi piesaka kā ganu, kas turpmāk rūpēsies par savu tautu: “Kā gans uzmana savu ganāmo pulku, kad viņš ir pie tā, tā es rūpēšos par savām avīm un aizvedīšu no visām vietām, kur tās noklīdušas tumšajās, mākoņainajās dienās! Es tās vadīšu uz labām ganībām, viņu ganības būs Israēla augstajos kalnos.” (Ech 34:12, 14)
   1 2 3   

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »