2025. gada 16. decembris
Vārdadienas:
Alvīne



Dienas lasījums

Tik Dievā rod mieru mana
dvēsele, jo uz viņu es ceru.
Ps 62:6

Mēs laimīgā cerībā gaidām
uz lielā Dieva un mūsu glābēja
Jēzus Kristus godības atklāšanos.
Tit 2:13

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00


Bībeles stunda
svētdienās pēc dievkalpojuma

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītāji

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Tālis Freimanis
E-pasts: talis.f@tvnet.lv
Tālr.: +371 29608801

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213


Atbalsta grupa alkoholiķu tuviniekiem un draugiem
Otrdienās 18.30
Pieteikšanās: 29424229
alanon.org.lv >> 


lelb.lv >>



diakonija.lv >>


"Nebīsties, tikai tici!" (Mk 5:36). Mt 9:18–26

bb45d9a3-7280-4291-a1dc-e4561f0ee3a0_1_91

Mīļie draugi. Šodienas Evaņģēlijā mēs sastopam divus cilvēkus, kuru dzīvība, dzīve aizplūst kā ūdens no saujām. Viena ir maza meitenīte – viņas dzīve, kas tikai iesākusies, pēkšņi izdziest. Otra ir sieviete – viņas dzīves gadi aizrīt lēnā, bet neapturamā spēku izsīkumā. Tas nav pēkšņs notikums, bet lēna, ilgstoša izdzišana, kas viņu nošķir no tuviniekiem, draugiem un sabiedrības – no visa, kas reiz sagādāja prieku un sniedza gribu dzīvot.

Dzīvības un nāves krustcelēs. Lk 7:11–17

Evaņģēlijs mūs šorīt aizved uz nelielo Galilejas pilsētu Naini. Tur sastopas divas pavisam atšķirīgas procesijas. Viena ir dzīvības pilna, tās priekšgalā ir Jēzus, kas ar mācekļiem un lielu ļaužu pulku dodas augšup uz pilsētu. Otra ir bēru procesija. Tās priekšgalā ir māte un pilsētas iedzīvotāji, kas pavada uz kapsētu atraitnes vienīgo dēlu. Dzīvības procesija virzās augšup, kamēr bēru gājiens virzās lejup. Dzīvība sastopas ar nāvi. Cerība sastopas ar izmisumu. Gaisma sastopas ar tumsu. Šis ir cilvēces dzīvības un nāves robežpunkts – gājums bez Kristus vai ar Kristu.

Dieva gara dziedinātas atziņas augļi. Lk 10:23-28


Šodienas Evaņģēlijs mūs ieaicina nopietnā sarunā par to, ko nozīmē atziņas dziedināšana jeb Dieva Gara dāvātā izpratne. Jēzus vērsās pie saviem mācekļiem ar vārdiem: “Laimīgas tās acis, kas redz, ko jūs redzat. Es jums saku: daudzi pravieši un ķēniņi ir vēlējušies redzēt, ko jūs redzat, bet tie neredzēja, tie ilgojās dzirdēt, ko jūs dzirdat, bet tie nedzirdēja.” Ar šiem vārdiem Jēzus norādīja, ka Dieva valstība nav izzināma vien ar prātu vai bauslības zināšanu – tā ir Gara atklāsme, žēlastības dāvana. Tāpēc laimīgs ir tas, kurš to piedzīvo. Kā tas var notikt?

Pārbaudījumu un ciešanu rūdītais Ījabs savā grāmatā rakstīja: “Es zinu, mans Glābējs dzīvs un galā nostāsies pāri pīšļiem, kad man nebūs vairs ādas šīs – tomēr miesā es skatīšu Dievu! Es Viņu skatīšu pats, manas acis redzēs!” (Īj 19:25-26) Šī atziņa viņam tika dota, kad viss cilvēciskās pieredzes un gudrības resurss bija izsmelts. Mēs nevaram paši iegūt, satvert dzīvības pilnību – to var saņemt tikai no paša dzīvības Devēja. Un Ījabs piedzīvoja sava Glābēja žēlastību ātrāk, nekā bija cerējis. Viņš tiešām kļuva laimīgs!

Dieva valstība kā dāvana. Lk 18:9–17


-53cFf7Dfj4

Mīļā draudze, kristību viesi.
Šodienas Jēzus līdzība ir par diviem cilvēkiem, kas dodas uz templi. Viens ir farizejs – tautas garīgo tradīciju turētājs, Sinedrija loceklis, sabiedrības elites pārstāvis un cienījams cilvēks. Par savas dzīves pareizumu pārliecināts un lepns. Otrs ir muitnieks – cilvēks ar sliktu slavu sabiedrībā dēļ sadarbības ar Romas okupācijas varu. Amats tam ļauj ieturēt papildu muitas procentus, lai gūtu lielāku peļņu. Tautas acīs, vienkārši sakot, – slikts cilvēks.

Divi, šķiet, nesalīdzināmas morāles cilvēki. Taču abi lūdz. Tieši šis moments izrādās izšķirošs. Tikai viens no viņiem atgriežas mājās attaisnots. Un tas nav farizejs, kurš uzskaita savus nopelnus, bet gan muitnieks, kurš izsaka vienkāršu, bet patiesu lūgumu: “Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs.”

“Nama kungs uzslavēja negodīgo nama pārvaldnieku, ka tas bija rīkojies saprātīgi.”. Lk 16:1–8


Šī Jēzus līdzība aizvien mulsina tās lasītājus un klausītājus. Kā gan Jēzus var slavēt cilvēku, kurš pieķerts krāpšanā, sāk viltot parādzīmes, lai glābtu savu ādu? Vai tad tā nav negodīga rīcība? Vai tiešām Kristus mūs aicina sekot šādam piemēram?

Pavisam droši var sacīt, ka līdzība nav par netaisnību vai blēdību. Tā ir par gudrību, kas spēj atrast glābjošu risinājumu krīzes laikā. Tas ir par cilvēku, kurš, sastopoties ar neizbēgamu zaudējumu, nekrīt panikā vai izbailēs, bet sāk rīkoties – gudri, reālistiski un tālredzīgi –, lai nākotnē nodrošinātu sev drošu patvērumu pie kāda no parādniekiem.

Cerību sniedzošais vārds. Lk 5:1-11

scale_120021

Kurš gan no mums nav sajuties kā šie zvejnieki Galilejas ezera krastā – esam smagi strādājuši, bet nekā neesam dabūjuši. To var attiecināt gan uz indivīdu, gan sabiedrību kopumā. Cilvēki pūlas, strādā, meklē, bet rezultātā ir vien tukšas rokas, nogurusi sirds un dažkārt arī sarūgtinājums. Cik daudz ir šādu pagurušu un entuziasmu zaudējušu cilvēku mums līdzās…? Tā vien šķiet, ka arī no mūsu Valsts ir palikusi tikai ārēja forma bez patiesa dziļāka satura – vien neatlaidīgas vēlmes un apņemšanās to darīt par ziedošu un plaukstošu zemi. Tā ir kā Sīmaņa laiva – iztīrīta, izvilkta krastā, bet bez loma. Mums visiem pietrūkst kāda, kurš iedrošinātu vēlreiz iestumt dzīves laivu ūdenī un izmest tīklu zvejai. Bet tieši par šo iedrošinājumu un cerību ir šodienas evaņģēlijs.

Būt Dieva atrastam. Lk 15:1–10


Mīļie māsas un brāļi Kristū. Šodien mēs lasām vienu no Jēzus pazīstamākajām līdzībām – par pazudušo avi un nozaudēto drahmu jeb grasi. Tā nav tikai tradīcijā balstīta pamācība, kas atskan no Jēzus mutes, tie ir vārdi, kas nāk no paša Dieva sirds. Šajos vienkāršajos, ikdienišķajos salīdzinājumos ir patiesība, kas spēj uzrunāt gan dziļi ticīgu cilvēku, gan tādu, kurš gadiem klusējis Dieva priekšā. Jo nav cilvēka, kas nebūtu piedzīvojis, kaut vai tikai emocionāli, savu nomaldīšanos vai pazaudēšanos.

Tāpēc Jēzus līdzība nav par kaut ko abstraktu. Viņš runā par vienu no nozīmīgākajiem cilvēka dzīves aspektiem – vērtību. Ne tikai cilvēka vērtību paša acīs, bet par katra cilvēka vērtību Dievam. Avs var nomaldīties pati. Monēta – nē. Viena ir nomaldījusies, otra nokritusi un aizmirsta. Bet abos gadījumos ir kāds, kas meklē. Neuzdod jautājumus, neapsūdz, bet pieceļas, noliek visu malā un dodas meklēt. Un atradis, ņem savās rokās, priecājas pats un dalās šajā priekā ar draugiem un kaimiņiem. Vai tā nav brīnišķīga, līdz sirds dziļumiem aizkustinoša aina?

Dieva, žēlastības un laipnības mielasts. Lk 14:16-24


Top.bmpab 
Mīļā draudze, māsas un brāļi Kristū!

Šodien mēs svinam dienu, kas ir vairāk nekā tikai gadskaitlis. Tā ir dzīvā liecība – par Dieva žēlastību, par atsaucīgām sirdīm, drosmi un ticību, kas mūsu baznīcai ļāvusi pastāvēt jau 119 gadus. Mēs Vecās derības lasījumā dzirdam Dieva aicinājumu tuvoties Viņam, tāpat kā to dzirdēja mūsu priekšgājēji – nākt un smelt, uzņemt, klausīties un dzīvot aicinājumā.

Jesajas grāmatas 55. nodaļā ir atrodami dzīvības pilnie vārdi: “Ak! Visi, kam slāpst, nāciet pie ūdens, kam nav sudraba – nāciet, pērciet un ēdiet.” Tas nav tikai aicinājums izslāpušiem ceļiniekiem tuksnesī – tas ir Dieva aicinājums ikvienai cilvēka sirdij, kas ilgojas pēc patiesības, mierinājuma un dzīvības. Un šis aicinājums ir pārsteidzoši dāsns: “Sudraba nevajag – par velti ņemiet vīnu un pienu!”

Brīnišķīgais noslēpums. Mt 28:18–20 (Trīsvienības svētkos)


Trīsvienības svētki ir viena no tām dienām baznīcas gadā, kad mēs esam aicināti nostāties Dieva priekšā ar īpašu pazemību un pielūgsmi. Šodien Dieva vārds mums atklāj ne tikai kādu Dieva darbības aspektu, bet Viņa būtību – Dievu, kas ir viens, un tomēr kopībā – Tēvs, Dēls un Svētais Gars.

Trīsvienība nav tikai sarežģīts teoloģijas priekšmets. Tā ir ticības subjekts un objekts – patiesības balsts un pamats. Kā mēs to redzam Evaņģēlijā – Kristus, pirms uzkāpšanas debesīs, mācekļiem sacīja: “Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā.” Nevis vienkārši kristīt “kristīgās ticības” vai “Dieva vārdā”, bet šīs Trīsvienības mīlestības vārdā. Jo kristība iegūst jēgu vienīgi tad, ja caur to topam uzņemti Svētajā kopībā. Kristībā mēs tiekam iegremdēti Trīsvienības dzīvē. Tēvā, kas mūs radījis un dāvājis dzīvību. Dēlā, kas mūs izpircis un atjaunojis. Svētajā Garā, kas mūs atdzemdinājis ticībā, mācīdams un atgādinādams visu, ko Dievs Kristū mūsu dēļ ir paveicis.

“Savu mieru es jums dodu(..) ne tā kā pasaule dod.” Jņ 14:23-31a


Šie Jēzus vārdi ir kā mūžīgs avots dvēselei, kas meklē patvērumu nemierīgā laikā. Un varbūt tieši šodien, Vasarsvētkos, mēs uzlūkojam šo apsolījumu daudz skaidrāk. Jo šī diena ir kā logs uz debesīm – brīdis, kad Dieva Gara elpa* kļūst sajūtama katram, kas atvēris savu sirdi Kristum.

“Kas Mani mīl, tas turēs Manus vārdus, un Mans Tēvs viņu mīlēs, un Mēs nāksim pie viņa un ņemsim pie viņa mājas vietu.” Šajos vārdos atklājas Kristīgās dzīves būtība. Ticība nav vienkārši rituāls vai zināšanas, bet attiecības – Dievs iemājo mūsos. Jēzus nesolīja attālinātu iesaisti mūsu dzīvē, bet klātbūtni, kas ir tuva, personiska, pastāvīga un mieru sniedzoša. Vasarsvētki ir šīs klātbūtnes apliecinājums. Svētais Gars nav tikai spēks vai iedvesma – Viņš ir paša Dieva klātbūtne, kas pārveido mūsu sirdi par dzīvu templi.
   1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11   

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468

Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita.avotina2@gmail.com
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »