2020. gada 7. aprīlis
Vārdadienas:
Zina, Zinaīda, Helmuts
Dod atkal man prieku,
ka Tu mani glāb, spēcini
mani ar labprātīgu garu.
(Ps 51:14)

Jūsu bēdas pārtaps priekā.
(Jņ 16:20)

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Tezē svētbrīdis

sestdienās 19.00

Dievkalpojumi un Teze svētbrīži
līdz 12. maijam nenotiek

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30

Čūskas, sikspārņi un akmeņi. Jņ 8:46-59


18eec0a7.14647819115

Judica - Gavēņa laika ceturtā svētdiena (29.04.2020.)

Mīļie draudzes locekļi, brāļi un māsas Kristū.

Šī ir jaut trešā svētdiena, kad apstākļu spiesti, nevaram pulcēties savā baznīcā. Šajā īsajā laikā esmu skaidrāk apzinājies, cik emocionāli ir apustuļa Pāvila vārdi: “Dievs ir mans liecinieks, kā pēc jums visiem es ilgojos Jēzus Kristus sirds mīlestībā.” (Fil 1:8) Nevarētu teikt, ka līdz šim es biju vienaldzīgs, bet tagad pavisam noteikti es zinu, ka ilgojos pēc jums! Un esmu diezgan drošs, tās ir arī jūsu ilgas. Taču vairāk par visu šis laiks liek mums piedzīvot ilgas pēc kopības ar Jēzu Kristu. Mācīties Viņu sastapt Evaņģēlijā, pārdomās, lūgšanā, klusumā un ierobežotajā vai attālinātajā kopībā ar saviem mīļajiem. Tā noteikti ir pozitīva detaļa uz kopējā negāciju fona. Kā apustulis Pāvils ir sacījis: “Mēs zinām, ka tiem, kas Dievu mīl un kas pēc viņa iepriekšējā nodoma ir aicināti, viss nāk par labu.” (Rom 8:28)

Neplānotais mielasts. Jņ. 6:1-15


1102016093_univ_lsr_xl

Laetare – Gavēņa laika ceturtā svētdiena

Ārkārtas stāvoklis valstī mūs ir neviļus pietuvinājis Jēzus laika sabiedrībai. Šī brīža apstākļi mums ļauj ieraudzīt atsevišķas detaļas, kas citādi paslīdētu garām mūsu skatam.

Romas valsts provincēs dzīvojošo ikdiena bija trauksmaina. Politiskie, sociālie un ekonomiskie apstākļi bija nestabili. Katra diena varēja atnest jaunas pārmaiņas. Daudzmaz droši varēja justies tikai veselie un stiprie. Nav brīnums, ka ļaužu pūļi sekoja Jēzum, meklēdami iespēju tikt dziedinātiem. Cik saprotama ir viņu vēlme, raugoties ar šodienas acīm.

Aizvien vairāk mūsu prātos aktualizējas domas par iespēju izvairīties no slimības un tai līdzi ejošās izolācijas un karantīnas. Nav arī brīnums, ka aizvien saistošākas ir ziņas par “brīnumlīdzekļiem”, kas spēj pasargāt no vīrusa. Varam tikai iedomāties situāciju, kas notiktu, ja uzrastos kāds, kas garantētu imunitāti ikvienam. Ļaužu pūļi steigtos satikt šo personu. Tieši kā šodienas evaņģēlija notikumā – vīru vien kādi pieci tūkstoši.

Reformācijas dienā 2019


Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.
Jņ 8:36

Šodien svinot Reformācijas jeb Ticības atjaunošanas svētkus, ir vietā rast atbildi uz jautājumu: “Kas ir luterānis?”
Vai luterānis ir kāds, kas apmeklē luterāņu baznīcu? Nē. Tas noteikti nebūs izšķirošs rādītājs.
Vai luterānis ir persona, kam mājās ir Mārtiņa Lutera attēls? Vai kādam no jums mājās ir Mārtiņa Lutera attēls? Ja tas tā būtu arī tad, tas nav būtisks kritērijs.
Kas ir luterānis? Luterāņi ir cilvēki, kas noteiktā veidā tic un domā par Dievu un Kristu. Luterāņi ir cilvēki, kurus vieno zināmi uzskati un doktrīnas, kas tiem ir ļoti svarīgi.

Runas par doktrīnām ir garlaicīgas. Cilvēki drīzāk gatavi runāt par iekšēju garīgumu, sociālām aktivitātēm, piederību kādai reliģiski orientētai kopienai vai par mīlestību uz cilvēkiem un dzīvo dabu. Kas, protams, nav nekas nosodāms. Tomēr konfesionālās doktrīnas tiem nav tik svarīgas kā pašu izvēlētie mērķi.

Ej, tava ticība tevi ir izglābusi! Lk 17:11-19


Jēzus dodas uz Jeruzalemi. Viņš zina, kas viņu sagaida, nonākot galā. Viņš iet pretī lielajam Dieva nodomam – šīs pasaules glābšanai. Kā viens no notikumiem šajā ceļā ir sastapšanās ar desmit spitālīgiem vīriem. Tie iztālēm apstājušies lūdz pēc apžēlošanās, dziedināšanas un glābšanas. Ja skatāmies kopumā uz Svēto Rakstu vēsti, tajā ir pamudinājums Izraēla tautai uz kopību, nākot Dieva priekšā ar pateicību un prieku, nesot dāvanas un slavējot to devēju. Esot kopā, svinot Dieva žēlastību. Rakstu lielā vēsts ir par cilvēku kopību ar Dievu. Kopība, kur valda miers – miers savā starpā un ar Dievu.

Reminiscere - Jes.50:4-11; 2 Tes. 4:1-7; Mateja 17:1-9


Apskaidrošanas notikumam
 
ir nepārprotama saikne ar Mozus sastapšanos ar
Dievu Sinaja kalnā. Arī šodienas evaņģēlijā parādās Mozus. Tomēr, ir būtiskas atšķirības. Mozus kalnā uzkāpj viens, kamēr Jēzus dodas kalnā ar trīs mācekļiem. Matejam, Jēzus savā ziņā ir jaunais Mozus un bauslības piepildītājs.

Interesanti, Matejs zīmīgi piemin, ka Jēzus ar mācekļiem devās kalnā pēc sešām dienām. Kas notika pirms šīm sešām dienām? Atbilde ir atrodama 16:21 - "
No tā laika Jēzus iesāka Saviem mācekļiem rādīt, ka Viņam vajagot noiet uz Jeruzalemi un daudz ciest no vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tikt nokautam, un trešā dienā augšāmcelties."

“Nepadariet Mana Tēva namu par tirgus namu!" Jņ.2:16


Šodien mēs esam sapulcējušies, lai ar pateicību svinētu Reformācijas 500 gadi. 1517. gada 31. oktobrī, Visu svēto dienas priekšvakarā Augustīniešu mūks, mācītājs un pasniedzējs Mārtiņš Luters pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm piestiprināja 95 tēzes, kurās viņš vērsās pret indulgenču (grēku atlaižu) tirdzniecības praksi.

Šodienas evaņģēlijs mums atklāj kādu svarīgu līdzību. Jēzus uzrunā upurdzīvnieku tirgotājus, sacīdams: “Nesiet tos projām! Neapdariet mana tēva namu par tirgus namu!” Jēzus laikā dzīvnieki tika upurēti ar mērķi rast izlīgumu ar Dievu. Upuris kalpoja kā samaksa par pārkāpumu. Indulgenču tirdzniecībai Lutera laikā bija līdzīgs mērķis. Ziedo naudu un iegūsti daļu no svēto uzkrātajiem nopelniem. Citiem vārdiem par naudu tika piedāvāta iespēja uzlabot savu labo darbu, nopelnu reitingu. Tas ļauj izdarīt vismaz divus secinājumus: 1. attiecības ar Dievu un cilvēku regulē tirgus jeb darījumu likumi. 2. cilvēka kvalitāti Dieva acīs nosaka ārējas darbības.

Ko lai es tagad daru? Lk 10:23-27


Šodienas evaņģēlija tekstā ir kāds jautājums, vismaz pirmā jautājuma daļa, ko ikviens cilvēks ir daudzkārt uzdevis: “Ko lai es tagad daru?” Parasti šis jautājums rodas brīdī, kad esam nonākuši izvēles vai neziņas priekšā. Kāds būtu pareizais lēmums? Kā lai atrisinu radušos situāciju?   Taču, šodienas evaņģēlijā šis jautājums tiek uzdots par daudz nopietnāku tēmu: “Ko lai es daru, lai iemantotu mūžīgo dzīvību?” Ko man darīt, lai mana dzīve būtu kas vairāk nekā tikai ikdienas rutīna? Ko man darīt, lai varu ar drošību raudzīties pretī tai dienai, kad šīs zemes gājums būs mitējies? Kur nonāks tā mana daļa, ko apzinos kā savu dvēseli, to, kas es esmu savā dziļākajā būtībā?

Pelnu dienas sprediķis


"Kad tu gavē, tad svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu, ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā” Mt.6:17
 
Pelnu diena iezīmē 40 dienas līdz mūsu Kunga augšāmcelšanās notikumam. Pelni norāda uz kaut ko iznīcinātu. Tradicionāli tie tiek iegūti no sadedzinātiem pagājušā gada altāra pūpolu zariem. Tas ir atgādinājums cilvēka nīcībai: “No zemes tu esi ņemts, par zemi tev ir jāpaliek.” Taču pelnu simbolika norāda uz ko būtiskāku – Jēzus dzīvi, dzīvību, kas tiek grēcinieku izdzēsta. Labākais ko mēs varam darīt šajā laikā ir lasīt, pārdomāt, meditēt un lūgties par Dieva Dēla labprātīgo nodošanas cilvēku rokās. Ieraudzīt lielo Dieva žēlastību un pazemībā Viņu pielūgt.

Aizstāvis – Svētais Gars! Jņ 14:23-27


Šī ir tā īpašā diena Baznīcas gadā, kad esam aicināti pievērst uzmanību Dieva klātbūtnes formai Svētajā Garā. Jēzus šo Garu sauc par Aizstāvi un, citviet, par Mierinātāju un Iepriecinātāju. Bet, domājot par vārdu Aizstāvis, rodas jautājums: „Aizstāvis no kā?” Pirmā doma, kas varētu ienākt prātā, ir pasargāšana no dažādām dzīves likstām. Mums katram ir vēlme atrasties drošībā. Un tieši tāpēc ir svarīgi zināt, kas ir patiesās briesmas.

Mēs visi esam materiāli-garīgās būtnes. Mums katram ir fizisks ķermenis un tas, ko mēs apzināmies kā personību, jeb dvēseli. Pie fiziskā ķermeņa mēs varētu pieskaitīt prātu, kur dzimst racionāli lēmumi, kas pamatoti cilvēka ārējā spēkā un iespējās. Savukārt dvēselē noris garīgie procesi – ilgas, cerības, sapņi – kas mūs rosina tiekties pretī jaunai dienai. Taču, starp šīm divām cilvēka dabām ir zināma spriedze.

Ejiet uz Galileju! Mt 28:1-10


Lieldienu notikums ir ārkārtīgi dinamisks. To īpaši pasvītro autora lietotie vārdi: „Redzi! Un notika!” Proti, notiek kaut kas neparasts, līdz šim nedzirdēts. Kaut kas, ko ikvienam būtu jāzina. Turklāt, te notiek neparastas lietas!

Pirmais, ko Matejs piemin, ir zemestrīce: „[..]un redzi, notika liela zemestrīce.” Šī satricinājuma iemesls ir eņģeļa nonākšana no debesīm. Viņš noveļ akmeni no kapa un sēžas tam virsū.

Tā apustulis apraksta spēku, kas uzvar nāvi, – cilvēkam neuzvaramo un neizbēgamo varu. Briesmīgais baiļu un neziņas akmens top novelts. Tur, kur valdīja tumsa, tagad ir atspīdējusi dzīvības gaisma. Liela zemestrīce laikam ir visatbilstošākā zīme šim notikumam.

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »