2024. gada 27. jūlijs
Vārdadienas:
Marta, Dita, Dite
Ne uz mūžu grūtdieņi
aizmirsti, nedz nabagu
cerība zudīs uz laikiem!
Ps 9:19

Pacēlis acis uz saviem
mācekļiem, viņš sacīja:
"Laimīgi jūs, nabagie, jo jums
pieder Dieva valstība."
Lk 6:20

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
Ceturtdienas dievkalpojumi
vasaras laikā nenotiek


Bībeles stunda
svētdienās pēc dievkalpojuma

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītāji

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Tālis Freimanis
E-pasts: talis.f@tvnet.lv
Tālr.: +371 29608801

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213



Līdzība par negodīgo pārvaldnieku. Lūkas 16:1-8


0f54ca276e36570ac4d50f18b99e2bdd_50

Šī patiesi ir viena no neparastajām Jēzus līdzībām. Man ir nācies saskarties ar Bībeli lasošu cilvēku neizpratni šīs līdzības sakarā. Kā tas var būt, ka Jēzus uzteic negodīgumu? Un kas ir tā uzslavētā gudrība, kas piemīt pasaulīgās lietās “pakavotiem” cilvēkiem, bet pietrūkst gaismas dēliem jeb ticības cilvēkiem?

Vispirms ir jāsaprot, ka Jēzus līdzības nav mīklas, kas jāatmin. Tajās nav vienkāršu atbilžu. Tās drīzāk var salīdzināt ar puzles likšanu – neskaitāmas sīkas detaļas, kas katra par sevi ir tikai krāsains kartona gabaliņš (bez īpašas nozīmes), bet rezultātā izrādās svarīga un nozīmīga detaļa kopainā. Turklāt katrai puzlei ir sava tematika. Bez pacietības, vērības un iztēles rezultātu būs grūti sasniegt.

Mateja evaņģēlijs 7:15-21


Ir jābūt diezgan lielai drosmei, lai no kanceles sacītu: “Sargieties no viltus praviešiem.” Kaut arī šodienas reliģisko uzskatu “lielveikals” ir pārpilns no plašā piedāvājuma klāsta, un rodas liels kārdinājums uzņemties eksperta lomu, tomēr vienmēr jāpatur prātā, ka ikviens radikāls apgalvojums tuvākā vai tālākā nākotnē var izraisīt neprognozējamas sekas. Jēzus sacītie vārdi par viltus praviešiem nav tik viegli ieliekami mūsu mutēs, jo Jēzus ne tikai saka patiesību, bet viņš pats pāri visam ir Patiesība. Mums vienmēr ir jāpatur prātā – lai ko mēs sacītu, tajā var izrādīties pietiekami daudz subjektīvā un tādēļ ir viegli nokļūt viltus pravieša lomā. Tāpēc šie Jēzus vārdi vispirms ir domāti katram atsevišķajam cilvēkam, lai izvērtētu sevi. Turklāt nevis kā uzdevums, bet jautājums – cik tajā, ko saki, atspoguļojas tava patiesā daba un cik – tevis izkoptā “maska”. Katrā no mums mājo kaut kas no Protagora, kas reiz sacīja: “Cilvēks ir visu lietu mērs” (gr. filozofs, 5.g.s.p.m.ē.).

Dievs un maize. Marka evaņģēlijs 8:1-9

miracles-of-jesus-feeding-5000

Šodienas evaņģēlijā mēs sastopamies ar visai pazīstamu situāciju – vajadzība pēc Dieva rodas iztrūkumā. Pavisam droši varam sacīt, te vairs nav virspusējību. Kad trīs dienas esi pavadījis vietā, kur nav iespēju papildināt pārtikas krājumus (šajā gadījumā tuksnesī), esi gatavs pievērsties dzīves jautājumiem ar patiesu nopietnību. Citiem vārdiem, viss ir pavisam citādi, kad sirds ir pilna un “kurpe spiež”. Tad ticība, uzticība un paļāvība iegūst pavisam citu dziļumu. Pat vismazākās detaļas kļūst lielas un svarīgas, arī pats sevi sāc redzēt citā gaismā. Tā ir labākā ticības mācības stunda. Dieva apjausmai un iepazīšanai nav nekā kopīga ar virspusējību un mirkļa aizgrābtību.

Dievam ikviena cilvēka dzīvība ir dārga. Mateja 5:20-26


 Šodienas rietumu pasauli ir pāršalcis taisnīguma meklējuma vilnis. To aizsāka kāda afroamerikāņa nogalināšana, policistam pielietojot pārlieku lielu spēku. To, cik pamatots bija šāds spēka pielietojums, es neņemos izvērtēt, to lai dara tiesa. Bet viens ir skaidrs, viena cilvēka dzīvības vērtība ir aktualizējusi vienas rases statusu iepretī citai – “Black lives matter” (melno dzīvībai ir vērtība).

Lai vai kā, bet šī kustība ir ieguvusi pārspīlētu protesta formu – tagad tiek apsūdzēta un nomelnota citas (eiropiešu) rases vēsture un kultūra. It kā cīņa ir pret vardarbību, taču aktivitātes, ko tā nes līdzi, ir vardarbības un naida apvītas. Lai cik tas nebūtu ironiski, vienas cilvēku grupas taisnība ir nostājusies pret otru – taisnība pret taisnību. Beztiesiskas sabiedrības gadījumā tas pārvērstos par “linča” tiesu – nekontrolētu izrēķināšanos. Lūk, kāds paradokss, cilvēku taisnība spēj būt iznīcinoša pat likumu nosacītā sabiedrībā. Kā tas ir iespējams?

Prieks par smago nastu. Lūkas 15:1-10


SheepOnShoulders_Better  
Reiz, gatavodams svētdienskolas bērniem nodarbību, kādā grāmatiņā atradu īsu stāstiņu, kur kāds vīrs, iedams pa ceļu, sastop pusaudzi, kas uz muguras nes mazāku puišeli. Pienākot tuvāk, vīrs uzrunā nesēju, sakot: “Tev gan tāda smaga nasta jānes. Uz ko zēns atbildēja: “Tā nav nasta, tas ir mans brālis.”

Šis stāstiņš ir labs ievads Jēzus līdzībām, kas lasāmas šodienas evaņģēlijā. Pirmajā no tām Jēzus apraksta ganu, kurš atradis pazudušo avi, priecādamies to ceļ plecos un mēro tālu ceļu līdz ciemam. Turklāt, sasniedzis mērķi, viņš nesteidz atpūsties, bet aicina draugus, lai nosvinētu priecīgo notikumu. Lai arī otrajā līdzībā nav smagās nastas tēla, taču aizvien ir aktīva darbība, meklējot pazudušo, un milzīgs prieks, to atrodot. Līdz ar to var saskatīt līdzību centrālo tēmu – smaga nasta un piepūle var būt iemesls priekam. Te ir arī saskatāma līdzība ar manis pieminētā zēna atbildi: “Tā nav nasta, tas ir mans brālis.”

No Pulku Kunga līdz Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam. Mt 28:18-20


p1al7cj5ji1qjr9g01rgtj7viel51  
Pravietis Jesaja reiz atklāsmē skatīja Kungu sēžam augstā tronī un pār to lidojam serafus, kas sauca: “Svēts, svēts, svēts Pulku Kungs – visa zeme pilna viņa godības!” (Jes 6:1-3) Šis redzējums varētu pilnībā iekļauties sengrieķu filosofa Aristoteļa konceptā par nekustīgo kustinātāju, jeb visa esošā sākotnējo cēloni. Arī Jesajam tas ir Kungs, kas attālināti noraugās uz cilvēka dzīvi un ietekmē tā likteni ar serafu, eņģeļu un praviešu starpniecību, pats paliekot neaizsniedzams savā godībā.

Taču pienāk diena, kad pravietis Jesaja izsaucas: “Kaut tu pāršķeltu debesis un nonāktu zemē!” (Jes 63:19) Un tas notika! “Eņģelis ganiem sacīja: “Nebīstieties, redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs. Redzi, jums šī zīme: jūs atradīsiet bērniņu, autos ietītu un silē gulošu.” (Lk 2:10) Tā piepildījās Jesajas vārdi: Tu panācies pretī tiem, kas taisnību dara ar prieku, kas iet tavus ceļus, kas piemin tevi.” (Jes 64:4)

Diena, kad no zikurāta bēgošie celtnieki svinēja Vasarsvētkus. Jņ 14:23-31/ Ap.d. 2:1-11

 DSC00569vas_1_24  
Vasarsvētku dienas homīlijai esmu izvēlējies nedaudz provokatīvu virsrakstu. Patiesi, kāds sakars Vasarsvētkiem ar zikurātu un tā celtniekiem? Pirmajā brīdī šķiet sakara nav, bet nesteigsimies ar secinājumiem.

Šodienai paredzētie lasījumi nepārprotami pieskaras cilvēku kopības tēmai. Jēzus runā par mājošanu kopā ar cilvēkiem, un apustuļu darbu grāmatā apustulis Pēteris uzrunā milzīgu daudznacionālu ļaužu pūli, kas ieradies uz svētkiem Jeruzalemē. Līdz ar to viena no lielajām Vasarsvētku tēmām ir kopība Kristū un Viņa vārdā.

Exaudi. Jāņa ev. 15:24 – 16:1. Klausies un dzirdi!


e84f99778e4aa4e8619353bfdce61234_501

Ikviens cilvēks grib būt uzklausīts un saprasts. No ticības skatupunkta raugoties, šī vēlme ir vēl aktuālāka – būt Dieva uzklausītam. Acīmredzot mūsos ir kāds “indikators”, kas “būt uzklausītam” stāvokli definē kā būt cienītam, novērtētam un pat mīlētam. Tāpēc mēs gribam būt cilvēku un Dieva uzklausīti. Taču ir kāda neliela, bet būtiska nianse. Mēs gribam būt uzklausīti, bet vai gribam uzklausīt un sadzirdēt cilvēkus un Dievu?

Kopš mūsu priekšā ir atvērusies sociālo tīklu pasaule, cilvēku vēlme izpausties ir gājusi plašumā. Rakstu plūdiem šķiet vairs nav gala. Šo “plūdu” autori raksta un pārpublicē visu, kas piesaista uzmanību un kairina fantāziju.  Kā gan citādi to vēl varētu apzīmēt, ja ne vēlmi būt sadzirdētam un sajusties kā viszinošam “speciālistam”.  Ikviens var iesaistīties, bet ar nosacījumu - pārlieku neargumentēt. Ja neproties laikus “pierauties”, var dabūt pamatīgu kritikas, apsmiekla un nicinājuma šalti.

Debesbraukšanas svētkos. Lūkas 24:46-53


Pēdējie vārdi, ko Jēzus saka mācekļiem un mums pirms pacelšanās debesīs ir ļoti nozīmīgi un iedrošinoši. Tas kā ar vecmāmiņu, kas savam mazbērnam atsūta apsveikuma kartiņu, kur noslēgumā ir rakstīts: “Uzvedies labi, klausi vecākus un neaizmirsti rūpēties par kaķēnu. Es tevi ļoti mīlu. Tava vecmāmiņa.”

Uzdevums ir skaidrs – dzīvo krietni, parādi cieņu un rūpējies par to, kam vajag mīlestības. Dzīvo! Dzīve ir vērta, lai to dzīvotu. Un tam klāt apliecinājums: “Es tevi mīlu.” Šis īsais teikums ir kā ceļa maize, mērojot dzīves ceļus. Šis apliecinājums būs aizvien dzīvs arī tad, kad to autors būs mūžībā. Cik dziļi un patiesi vārdi – dzīvo, jo tu esi mīlēts!

Lūkas 24:46-53


 Pēdējie vārdi, ko Jēzus saka mācekļiem un mums pirms pacelšanās debesīs ir ļoti nozīmīgi un iedrošinoši. Tas kā ar vecmāmiņu, kas savam mazbērnam atsūta apsveikuma kartiņu, kur noslēgumā ir rakstīts: “Uzvedies labi, klausi vecākus un neaizmirsti rūpēties par kaķēnu. Es tevi ļoti mīlu. Tava vecmāmiņa.”

Uzdevums ir skaidrs – dzīvo krietni, parādi cieņu un rūpējies par to, kam vajag mīlestības. Dzīvo! Dzīve ir vērta, lai to dzīvotu. Un tam klāt apliecinājums: “Es tevi mīlu.” Šis īsais teikums ir kā ceļa maize, mērojot dzīves ceļus. Šis apliecinājums būs aizvien dzīvs arī tad, kad to autors būs mūžībā. Cik dziļi un patiesi vārdi – dzīvo, jo tu esi mīlēts!

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468

Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita.avotina2@gmail.com
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »