Piedot nozīmē dzīvot. Mt 18:23-35
Apustuļa Pāvila vārdiem runājot, sirdsapziņa ir tā, kas mūs apsūdz vai attaisno. (Rom 2:15) Sekojoši, kā mūsu sirdsapziņa mums piedos, ja mēs noraidām tās aicinājumu piedot citiem? Ir gaužām aplami domājat, ka mūsu sirdsapziņa ir akla tikai tāpēc, ka neklausām to? Nē, ne mirkli nedomājiet, ka sirdsapziņa neapzinās katru grēku pret tuvāko, katru parādu, kuru esam parādā Dievam un cilvēkiem! Katru atteikumu atzīt savus nodarījumus pret citiem, katru lēmumu ignorēt savus grēkus, katru aizbildināšanos, zina mūsu sirdsapziņa, un pēc sirdsapziņas tiksim tiesāti.
Te nu ir vērts paturēt prātā, ka mēs dzīvojam no Dieva žēlastības, dāsnuma un līdzcietības, jeb mīlestības. Kā jau to minēju sākumā, nevēlēšanās piedot ir šo dāvanu, mīlestības atraidījums. Tieši sirdsapziņa ir tā, kas atceras šos mīlestības atraidījumus. Par to liecina agrīno baznīctēvu raksti. Svētais Īzaks Sīrietis māca: "Es apgalvoju, ka tie, kas cieš sodu Gehennā, cieš mīlestības mokas. Kas ir tik rūgts un dedzinošs kā mīlestības mokas? Jo ciešanas, ko sirdī izraisa grēks pret mīlestību, ir daudz caururbjošākas, nekā jebkuras citas. "
Līdzības vārdiem runājot, tas ir veids, kā visu mīlošais un piedodošais Dievs liek samaksāt līdz pēdējam grasim - Viņš turpina mīlēt ar mīlestību, ko nevar izturēt, jo tā ir tikusi noraidīta. Nepiedodot savam tuvākajam, mēs ienesam nāvi savā sirdsapziņā, kas var pārtapt par nebeidzamām un nesasniedzamām slāpēm pēc dzīvības. Cik labi, ka tā ir līdzība, kas sapurina, pamodina un liek domāt. Jēzus, uzsākot kalpošanu, sacīja: “Atgriezieties no grēkiem; Debesu valstība ir klāt.” (4:17) Maini virzienu, pievērsies Dievam!
Nav šaubu, var dzīvot, aiz sevis nodedzinot tiltus, bet neizbēgami pienāk diena, kad izšķirošā brīdī nostājies reiz paša radīto krāsmatu priekšā. Un brīdī, kad apjaut savu postu, kad sirdi sāk spiest vainas apziņa, ir Kāds, kas atjauno tevis izpostīto un sniedz piedošanas dzīvinošo spēku. Debesu valstība ir klāt, tā sniedzas mums pretī, kad viss, šķiet, ir zudis, jo tā ir līdzcietīga. Atgriezies un tici evaņģēlijam, saka Jēzus. Dievs ir uzticams un taisns, Viņš piedod, jo mīl ar mīlestību, kas nepazīst robežu. Ticība dod spēku un drosmi piedot, tā ir dalīšanās dzīvībā. Un, kas ir vēl svarīgāk, mūsu mūžīgā dzīvība ir apslēpta Dieva piedošanā. To apliecina Jēzus krusts. Mums tiek piedots septiņdesmit reiz septiņas reizes. Tāpēc mēs dzīvojam un esam. Dalīsimies dzīvībā un svinēsim to!
Āmen.
