"Kad tu gavē, tad svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu, ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā” Mt.6:17
Svētajos Rakstos gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā, vairakkārt sastopams laika posms, kas mērīts ar skaitli 40, piemēram, 40 dienas un naktis ilga grēku plūdi (Gen 7:4...), 40 dienas Mozus uzturējās Sīnaja kalnā pirms Derības plākšņu saņemšanas (Ex 24:18, 34,28), 40 gadus Īsraēls ceļoja caur tuksnesi uz Kanaānu, un arī Jēzus Kristus 40 dienas uzturējās tuksnesī (Mk 1:13; Mt 4:2; Lk 4,1...). Šis skaitlis raksturo laiku ne tik daudz hronoloģiski, cik daudz vairāk norāda uz laika posma saturu, proti, visur, kur tas Svētajos Rakstos sastopams, arvien tas saistīts ar došanos ceļā, gatavošanos, skaidrošanos.
Lieldienu Gavēņa laiks, neieskaitot svētdienas (katra svētdiena ir Kristus Augšāmcelšanās piemiņa, tāpēc tā pilnā mērā neietilpst Gavēnī), ilgst 40 dienas līdz Lieldienu Rītam. Gavēņa laikā parasts turēt tikai vienu ēdienreizi dienā, proti, vakarā. Kvantitatīvajam gavēnim pievienojas arī kvalitatīvs – atteikšanās no zināmas pārtikas, piemēram, gaļas un vīna. Lielajā piektdienā un Klusajā Sestdienā pastāv paradums vispār atteikties no ēdiena. Šī prakse domāta vispirmāmkārtām kā ierocis cīņai ar kārdināšanām un kā līdzeklis, lai padarītu intensīvāku lūgšanu dzīvi (viduslaiku tradīcijā dažkārt sastopamais nopelna moments neatbilst sākotnējam gavēņa nodomam). Cits nozīmīgs gavēņa aspekts ir arī atsacīšanās par labu citiem – atgādinājums par tuvākmīlestību un žēlsirdību. Šajā nozīmē Zaļajā Ceturtdienā tiek turēts īpašs agapes mielasts, kurā tiek svinēta sadraudzība īpaši ar trūkumcietējiem. Sākotnēji tam bija arī nozīme grēku nožēlnieku atkaluzņemšanā draudzē.
Iesvētību kursa nodarbības notiek trešdienās no 19.00 līdz 21.00 baznīcas mazajā zālē (otrajā stāvā).
