2021. gada 25. septembris
Vārdadienas:
Rodrigo, Rauls
Nesekojiet citiem dieviem,
lai tiem kalpotu un zemotos,
nekaitiniet Mani ar saviem roku
darbiem sev pašiem par ļaunu.
(Jer 25:6)

Dievs, kas radījis pasauli un
visu, kas tajā, Viņš, Debesu un
zemes Kungs, nemājo cilvēku
celtos tempļos, un Viņu
neapkalpo cilvēku rokas, it kā
Viņam kā trūktu, Viņš pats dod
visiem dzīvību, elpu un visu.
(Apd 17:24–25)

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30

Katra mēneša 2. svētdienā no 10.00 līdz 11.00 baznīcas priekšnamā (narteksā) draudzes locekļi var saņemt konsultācijas un atbalstu dažādu sociālo problēmu risināšanā. Uzzini vairāk, zvanot: 26331770 (Alda)



  Nedēļas lozungs
Teic, mana dvēsele, Kungu un neaizmirsti balvas, ko Viņš tev devis! (Ps 103:2) 



26 Plkst. 11.00
Dievkalpojums 18. svētdienā pēc Vasarsvētkiem
Septembris


14a_31
                     

Dievkalpojumos ir laipni aicināti visi, kam nav noteikta pašizolācija un nav jūtamu elpceļu slimības pazīmju. Pirms ienākšanas dievnamā ir jādezinficē rokas. Esot dievnamā, jālieto mutes un deguna aizsegs un jāievēro 2 metru distancēšanās starp dažādu mājsaimniecību piederīgajiem.



Sprediķis 17. svētdienā pēc Vasarsvētkiem

 

Ētikas mācības stunda


Lasījums no Mateja evaņģēlija 22:34-46

 00.159.208_PS21_55


Augstākā baušļa vai dzīves pamatprincipa noskaidrošana neizbēgami noved pie daudz lielāka jautājuma – kas ir dzīves mērķis? Ar šo faktu negaidīti sastapās kāds no jūdu likuma zinātājiem, kurš vērsās pie Jēzus ar viņaprāt pietiekami sarežģītu jautājumu – kurš ir augstākais bauslis? Mēs varētu domāt – kas gan tur tik sarežģīts? Vecajā derībā taču ir atrodami desmit baušļi, no kuriem pirmo – “Es esmu tas Kungs, tavs Dievs” – varētu arī likt par augstāko. Taču jūdu tradīcijas gaismā viss nebija tik vienkārši, jo pastāvēja uzskats, ka Dievs Mozum ir iedevis 613 priekšrakstus, no kuriem 365 ir atbilstoši dienu skaitam gadā un 248 pēc paaudžu skaita kopš radīšanas. Kamēr atsevišķi rabīni, piemēram, rabīns Hilels* mācīja, ka augstākais bauslis ir: “Tas, kas ir neciešams tev, nedari to savam tuvākajam”. Bet rabīns Akiba* norādīja, ka visa bauslība ir izteikta trešās Mozus grāmatas vienā pantā: “Neatriebies un nedusmo uz savas tautas ļaudīm, mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” (19:18) Un šis nebūt nebija vienīgais viedoklis. No šāda skatupunkta raugoties, nākas atzīt, ka tēma diskusijai tomēr bija pietiekami nopietna. Taču atbilde uz jautājumu nāca negaidīti ātri, un, kā lasām Marka evaņģēlijā, rakstu mācītājs vien piebilda: “Pareizi, Skolotāj, tas ir tiesa, ko tu sacīji...” (Mk 12:32)

Šis evaņģēlija notikums atklāj kādu visaptverošu faktu – grēkā kritušais cilvēks ir morālists. Jeb citiem vārdiem – likuma, kārtības un principu “speciālists”. Kaut arī ikviens zina padomu, ka pie svētku galda par politiku runāt nevajag, tomēr tieši tā ir viena no lielajām tēmām, kas neizbēgami iesniedzas kaimiņu un radu aprunāšanā un visas pasaules kritizēšanā. Līdzīgi ir ar atziņu, ka moralizējot, neko labu nevar panākt, un tomēr mēs to apzināti vai neapzināti praktizējam. Tas ir tāpēc, ka morālisms vai principiālisms ir reaktīvs – asi reaģējošs uz visu, kas neiekļaujas tā normās un priekšstatos. Tas vienmēr liek meklēt vainīgo un cīnīties par savu taisnību, nevēloties uzklausīt nekādus argumentus. Paturēsim prātā, ka apsūdzēšana, tiesāšana ir “melu tēva” stratēģija, un viņa mērķis ir sēt naidu, šķelšanos un neapmierinātību. Starp citu, nespēja novērtēt labo, un vērtīgo tajā, kas jau ir, un nemitīgā sapņošana par laimi, kas ir visur, kur manis nav, arī ir daļa no šīs pasaules gara ideoloģijas. Centrā ir cilvēks kā indivīds un viņa neaizskaramās tiesības jeb principi, pat ja tie ir neloģiski un citus aizskaroši vai pazemojoši. Likumi, tiesības un principi nespēj darīt brīvu nedz atsevišķu cilvēku, nedz sabiedrību kopumā. Jo skaļāk kāds kliedz par brīvību, norādīdams uz “tiem tur” un aicinādams uz cīņu ar vainīgajiem, jo atbaidošāka kļūst solītā brīvība. Vēl kroplāks šis princips kļūst, kad reliģija top samaisīta ar politiku, jo tas pārvērš reliģiju par morālideoloģisku sistēmu, bet laicīgo pārvaldi par pseido teokrātiju, kur katrs, kam top deleģēta vara, sevi iedomājas dievu esam. Luters tieši šādā “apvienībā” saskatīja briesmas un tādēļ nošķīra abas valstības – laicīgās valstības kārtības pamats ir likumi, garīgās valstības – Evaņģēlijs.

Tāpēc šodienas evaņģēlijā Jēzus neapstājas pie polemikas par augstāko bausli, bet paver jaunu, daudz nozīmīgāku tēmu. Viņš nav tikai patiesības sludinātājs, bet pati patiesība. Jēzus iesāk ar pretjautājumu: “Ko jūs domājat par Kristu, kā dēls viņš ir?” Citiem vārdiem, kāda ir Mesijas jeb Pestītāja izcelsme? Un rakstu mācītāji un farizeji atbildēja: “Dāvida.” Ja, Pestītājs ir Dāvida pēctecis, pēc miesas un gara, tad Viņa mācība ir priekšteča grēcīgās dabas apzīmogota. Lai arī Dāvids ar Dieva palīgu paveica lielas lietas un kļuva par Izraēla tautas ievērojamāko ķēniņu, viņa nespēja pretoties kaislībām un iekārēm to ierindoja grēcinieku pulkā kā ikvienu cilvēku. Jēzus vārdiem runājot: “ja aklais ved aklo, abi iekritīs bedrē.” (Mt 15:14) Kaislību, savtības, patmīlības un likuma vadīts cilvēks nespēj nevienu aizvest tālāk par savu iespēju robežām. Glābējam ir jābūt brīvam no šādām robežām.

Tad Jēzus atklāj klātesošajiem kādu būtisku detaļu: “Ja Dāvids sauc Viņu par Kungu, kā tad Viņš var būt tā dēls?” Dāvids redzēja garā, ka viņa pēctecis būs Dieva godības nesējs, kāds, kurš sēdēs pie Dieva labās rokas. Lai arī cilvēks pēc miesas, tomēr pēc būtības “Dieva godības mirdzums un būtības atveids”. (Ebr 1:3) Šis fakts ir kristīgas ticības un cilvēka eksistences pamats. Ticību Dievam raksturo nevis likumu pildīšana, bet kopība jeb savienošanās ar Viņu. Jau Vecajā derībā Dievs apraksta savu derību ar cilvēku, lietojot laulības līdzību, un uz šo pašu līdzību atsaucas Jēzus un apustuļi. Citiem vārdiem, ticība pamatā ir uzticība un mīlestība, nevis likuma paklausība, kaut arī likumam pavisam noteikti piemīt sava loma, jo tas ir mūsu vājuma dēļ klāt pievienots. Dieva atklāsme, iemiesošanās, piesaka jaunu cilvēces eksistences kārtību, kas top redzama Kristus mīlestībā un uzticībā. Cilvēka glābšana nenotika ar Dieva direktīvām, draudiem, meliem vai piketiem pie mūsu sirds durvīm, bet ar Dieva Dēla līdzcietīgo nostāšanos mūsu trauslās, nīcīgās, grēka ievainotās dzīves centrā, uzkraujot to kā nastu uz saviem pleciem. Evaņģēlijs mūsu uzmanību pievērš ētikai jeb mūsu esībai kā cilvēcei kopumā. Lai arī kārtības nodrošināšanai tajā ir nepieciešami priekšraksti – likumi –, tomēr mūsu pastāvēšana ir iespējama vienīgi savstarpējā radošajā sadarbībā, gatavībā iestāties par taisnību un parādot līdzcietību. Tas ir ikviena cilvēka dzīves mērķis un aicinājums. Īsumā to sauc par kristīgo ētiku, kas ir kristīgās kultūras pamats. Un kā apustulis Pāvils saka: “Tad nu es, cietumnieks Kunga dēļ, lūdzu jūs dzīvot tā aicinājuma cienīgi, ar kuru esat aicināti – visā pazemībā, lēnprātībā un pacietībā, ar mīlestību panesdami cits citu, dedzīgi sargādami vienotību Garā, uzturēdami to ar miera saiti... viens Dievs un Tēvs visiem, kas ir pāri visiem, caur visiem un visos.” (Ef 4:1-6) Līdz ar to mūsu ticības un dzīves mērķis ir savienošanās ar Jēzu – Dieva mirdzumu un būtības atveidu. Un tāpēc Viņš ir apsolījis, būt ar mums ikdienas līdz laiku beigām.

Āmen.

 

Kontaktu forma

* Vārds Uzvārds:
* E-pasts:

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »