Iesvētību kursa
nodarbības notiek trešdienās no plkst. 19.00 līdz 21.00 baznīcas mazajā zālē.
Mācību grafiks
Jautājumiem: vita_avotina@inbox.lv, 29117408
2. martā no 10.00 3. martā pēc dievk.
Baznīcas sakopšanas talka Sadraudzība mazajā zālē
Lai Lieldienu Gavēnim sākoties, Līdzi jāņem cienastiņš, kas
mūsu Dievnams būtu tīrs un uzposts. iederētos Gavēņa ēdienkartē.
Visi mīļi aicināti!
.
6. martā plkst. 19.00
Pelnu trešdienas dievkalpojums
Lieldienu Gavēņa sākums
Dieva draudze, draudze svēta, uz šo draugu paraugies!
Tam tu esi novēlēta, tas dod mūžam priecāties.
Kāda augsta svētība tev šais dienās gādāta!
Klusu, trokšņi, pasaul's nieki! Sirdī mums aust debess prieki.
(94. dziesma, 4.pants, Jaunā Dziesmu grāmata)
Svēta draudze! Ko tas
nozīmē? Tā ir piederība Dievam, jeb
dzīve kopā ar Viņu. Šo kopības esamību Dievs ir apstiprinājis savā Dēlā, kuru
drīkstam uzlūkot un iepazīt kā draugu! Šim Draugam mēs esam novēlēti
un šajā novēlējumā nepārprotami ieskanas derības nots. Kopš Vecās derības laika
ir zināms, ka derību ar tautu Dievs noslēdz vienpusēji. Jēzus ir labais Gans, kas
meklē, atrod un atnes mājās pazudušo – piešķir dievbērnību. Piederēt Dievam,
nozīmē būt kopā ar Viņu nākotnē – nebeidzamā dzīvībā. Šī derība un piederība,
sniedz prieku.
Taču piederība kādam, kas ir augstāks un lielāks par tevi, ne vienmēr ir iemesls vai garants priekam. No vēstures zinām, ka būt piederīgam kungam nozīmē atrasties verga vai kā minimums kalpa stāvoklī. Un šāds sociālais status reti ir bijis saistīts ar lielu prieku. Pat šodienas apstākļos ir neskaitāmi cilvēki, kas zaudējuši uzticību valdībai ir gatavi pamest dzimto zemi. Nav šaubu, piederība pati par sevi vēl nesniedz prieku.
Taču piederība kādam, kas ir augstāks un lielāks par tevi, ne vienmēr ir iemesls vai garants priekam. No vēstures zinām, ka būt piederīgam kungam nozīmē atrasties verga vai kā minimums kalpa stāvoklī. Un šāds sociālais status reti ir bijis saistīts ar lielu prieku. Pat šodienas apstākļos ir neskaitāmi cilvēki, kas zaudējuši uzticību valdībai ir gatavi pamest dzimto zemi. Nav šaubu, piederība pati par sevi vēl nesniedz prieku.
Kas ir tas prieks, par ko runā
mūsu baznīcas korālis? “Kāda augsta svētība tev šais dienās gādāta!” Dziesmas
teksts atspoguļo Jēzus ciešanas – Krusta nāvi. Šis notikums ir skatāms visa
ciešanu stāsta kontekstā. Jēzus top nodots grēcinieku rokās. Tas izpaužas nodevībā,
apsūdzībā, melos un netaisnā tiesā. Grēkā kritušā cilvēka daba top redzama visā
savā groteskā. Skaudība, nodevība, dusmas, meli un pazudinoša tiesāšana, šāds
ir īss agresijas attīstības apraksts. Tas ir spēks, kas cilvēku kopumu pārvērš
trakojošā un asinis alkstošā pūlī. Tā vien šķiet, ka ir atrasts visu negāciju
galvenais vaininieks. Tam nevar tikt piedots!
Šajā traģēdijā ir tikai viens
personāžs, ko nespēj sev pakļaut ļaunuma un tumsas vara. Pat mokpilnas nāves
priekšā Viņš apliecina savu uzvaru sakot: “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezin, ko
tie dara!” Kāda neticama nelokāmība! Jeb, varbūt uzticība? Uzticība Tēvam, kas
ir dzīvības un mīlestības avots! Krusta notikums atklāj neapgāžamu patiesību –
Dievā nav nāves un ļaunuma! “Un šī ir vēsts, ko esam no viņa dzirdējuši un ko
jums pasludinām – Dievs ir gaisma un viņā nemaz nav tumsas.” (1Jņ.1:5). Gaisma
– piedošana un mīlestība, ir Dievu raksturojoši atribūti, jeb precīzāk sakot,
Viņa būtība. Piederība šim Dievam arī ir iemesls patiesam priekam.
Lai cik patīkami un aizraujoši būtu mūsu radītie prieki, tie aizvien sevī nes traģēdijas iespējamību. Ikviens no mums, jebkurā brīdī var kļūt par šīs traģēdijas upuri, kamēr atrašanās Dieva klātbūtnē vienmēr apsola piedošanu, patvērumu un dzīvību. To pierāda Jēzus nāve un Augšāmcelšanās rīts! Tā ir vēsts, kas prasa regulāru anamnēzi – atcerēšanos, pārdomāšanu un grēku nožēlu. Tāda dvēseles revīzija, atkal un atkal no jauna, izraisa un nostiprina cilvēkā Kristus ticību – uzticību Tēvam. Gavēņa laiks ir padziļināta gremdēšanās Dieva dāvātajā dzīvības dāvanā, ko izgaismo krusta notikums. “Klusu, trokšņi, pasaul’s nieki! Sirdī mums aust debess prieki.”
Svētītu mums visiem pirmsgavēņa un Gavēņa
laiku!
