2020. gada 7. augusts
Vārdadienas:
Alfrēds, Madars, Fredis
Kungs atkal mierinās Ciānu.
(Zah 1:17)

Viņš mūs izglāba no drošas
nāves – un glābj arī tagad, uz
Viņu mēs liekam savu cerību.
(2Kor 1:10)

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00

Tezē svētbrīdis

sestdienās 19.00
 Atsāksies septembrī

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30

Kipras divas sejas


DSC05662a_30  
Organizējot mūsu ceļojumu uz Kipru, nebiju domājusi, ka līdz ar salā rodamām vēstures un kultūras vērtībām nāksies iepazīt arī svešās varas veiktās okupācijas skaudro realitāti. 1974. gada 20. jūlijā Turcijas karaspēks iebruka Kipras Republikā, sagrābjot aptuveni trešo daļu tās teritorijas. Grieķu izcelsmes vietējiem iedzīvotajiem tika dotas divas stundas mantu sakravāšanai, lai, uz visiem laikiem pametot dzimtās mājas, dotos bēgļu gaitās pāri demarkācijas līnijai. Daži mēģinājuši atgriezties pēc atstātās iedzīves un nepārnāca… Zaudētas dzīvības, mājokļi, īpašumi; izpostītie likteņi, dievnami, kultūras pieminekļi, ciemati un pilsētas – tāda ir okupācijas kroplā seja.

Bet sākšu no sākuma. Uz Kipru no Rīgas devāmies ar lidsabiedrības Ryanair lidmašīnu, kas salā piezemējās ap pusnakti. Pie lidostas izejas mūs jau gaidīja iepriekš pasūtītā taksometra vadītājs, un brauciens pa nakts melnumā grimstošo salu varēja sākties.

Mūsu pirmais rīts Pafosas pilsētā (Kipras grieķu daļā) atausa dzidrs un saulains, solot karstu dienu. Un tāda tā arī izvērtās – ap vienpadsmitiem, kad devāmies apkārtnes izpētes gājienā, āra termometra stabiņš jau rādīja +35 pēc Celsija skalas. Pastaiga pa pilsētu tādā karstumā ir patiesa iespēja izbaudīt, ko nozīmē teiciens “mirkt savos sviedros”. Spirdzinājumu varēja gūt vienīgi lielveikalos, kur jaudīgie kondicionieri uzturēja mūsu ķermeņiem piemērotu gaisa temperatūru.

Tenerife – mūžīgā pavasara sala


DSC09797a_35

Kad ārā ir ziema un no pelēkajām debesīm uz pelēkām ietvēm un pelēko namu jumtiem lēnām krīt baltās sniega pārslas, es apsēžos pie datora un sāku šķirstīt ceļojumu fotogrāfijas. Šoreiz esmu atvērusi mapi ar nosaukumu “Tenerife”. Tālu dienvidos iepretī Āfrikas kontinentam okeāna viļņu apskalota paceļas sala, kur valda mūžīgs pavasaris, kur pretī zilajam debesu jumam atveras mūžzaļo palmu vēdekļi, kur iekoptās plantācijās nobriest zeltaini banāni, aug eksotiskie meloņkoki un parkos krāšņi uzzied uguns koks.

Mūsu ceļojums uz Tenerifi sākās Londonas Getvikas lidostā. Miglainajā novembra rītā ērtā Airbus lidmašīna pēc īsa ieskrējiena strauji uzņēma augstumu un devās dienvidu virzienā, lai pēc četru stundu lidojuma, pārvarot gandrīz 3000 kilometru attālumu, piezemētos Atlantijas okeāna ūdeņu apņemtajā salā. Tikuši galā ar lidostas formalitātēm, iekāpām vietējās satiksmes autobusā, kas mūs nogādāja kūrortpilsētā ar kristīgu vietas nosaukumu Los Cristianos (tulkojumā – kristieši). Vēlāk gan nācās konstatēt, ka kristīgs ir tikai vietas nosaukums, jo neviena dievnama, kur svētdienas rītos pulcētos Kristum ticīgie, pilsētiņā nav. 

Romas brīvdienas


DSC02973a_31   
Aprīļa beigās mēs, divas draudzes koristes, devāmies iepazīt Itālijas galvaspilsētu Romu. Mūžīgā pilsēta, Svētā Roma – vai maz ir pasaulē vēl kāda pilsēta ar tik bagātu vēsturi un kultūru, tik krāšņām baznīcām un tik daudziem tūristiem, kas, apbruņojušies ar kartēm un fotoaparātiem, traucas no viena apskates objekta pie otra, stāv garās rindās, drūzmējas suvenīru bodītēs un vakaros, paguruši, pulcējas neskaitāmās āra kafejnīcās, lai veldzētu slāpes un iestiprinātos ar tradicionālo itāļu picu.

Sena leģenda vēstī, ka Romu nodibināja viens no dvīņu brāļiem, dieva Marsa dēliem – Romuls. Otram brālim Remam gan esot izgājis tikpat bēdīgi kā Bībeles Ābelim – strīdā Romuls viņu nogalināja. Šis nelāgais notikums, saskaņā ar leģendu, norisinājās Palatina pakalnā, kurp mēs ar iepriekš nopirktām biļetēm ieplānojām doties pirmdien, bet sestdienu, mūsu pirmo dienu Romā, veltījām pilsētas izpētei. Apskatījām Venēcijas laukumu un iespaidīgo karalim Viktoram Emanuelam veltīto pieminekli, uzkāpām Kapitolija pakalnā, lai aplūkotu slavenā Renesanses laikmeta mākslinieka un arhitekta Mikelandželo Buonarroti veidoto laukumu, un tad, apmetuši loku pa dienvidu saules sakarsētām ielām, nonācām milzīgu platānu lapotnes noēnotajā Tibras upes krastā.

Vidusjūras krastā


DSC09731_42

„Eiropa dzimusi un gadsimtu pēc gadsimta dzīvojusi kā kristīgo draudžu kopa. Draudze bija koeksistences pamatšūniņa. Barbari, vestgoti un mauri nāca un gāja, bet cilvēki katru nedēļu pulcējās, lai svinētu dievkalpojumu. Baznīcas zvans pavēstīja laiku, kristību trauks un kapsēta iezīmēja svarīgus notikumus. Draudzei nav vēstures, jo tā ir dienišķā maize un ikgadējā raža. Draudzes dievnams bija un aizvien ir skaistākā vieta pasaulē.”
* Josef M. Ballarin.

Šīs rindas es izlasīju Artā pilsētas (Maljorka, Spānija) Romas katoļu draudzes informatīvajā bukletā. Un patiesi, Artā draudzes dievnams, līdzīgi kā citās Eiropas vēsturiskajās pilsētās, ir lielākā un skaistākā ēka pilsēta, ap kuru, kā cālīši pie vistu mātes siltajiem sāniem saspiedušies pilsētnieku nami. Gluži citu ainu nācies vērot mūsdienās celtajās kūrorta pilsētās – milzīgas viesnīcas, grezni restorāni, neskaitāmi veikali un kādā nomaļā vietā – neliels dievnams, kur uz brīdi iegriezties miesas prieku gurdinātam cilvēkam. Mēs lepojamies ar zinātniski tehniskā progresa sasniegumiem, milzīgā ātrumā traucamies automašīnās, vilcienos un gaisa kuģos, glīti tērpjamies un pareizi ēdam, kopjam un lolojam savu iznīcīgo ķermeni..., bet varbūt mūsu nesteidzīgie priekšteči tomēr bija gudrāki par mums, dižākās un skaistākās ēkas celdami tam, kas ir mūžīgs un neiznīcīgs.

Sardīnija – Dieva pēdas nospiedums


lapa62a_1_83

Sardīnijas galvaspilsētas Kaljāri lidostā piezemējamies jau tuvu pusnaktij un, izkāpuši no lidmašīnas, uzreiz nonācām siltās un maigās dienvidu nakts skāvienos. Lidostas uzgaidāmajā telpā mūs sveicināja smaidīgs maza auguma vīriņš – viesnīcas administratores atsūtītās automašīnas vadītājs, kurš, veikli stūrēdams pa spožu lukturu apgaismotām ielām, ātri nogādāja mūs līdz rezervētai naktsmītnei pilsētas centrā.

No rīta devāmies apskatīt Kaljāri ievērojamākās vietas un vispirms Jaunavai Marijai veltīto katedrāli (uzbūvēta 13. gs.), kas pārsteidz ar savu grezno iekārtojumu. Marmora kolonas un sienu apdare, skulptūras, daudzie gleznojumi un greznie interjera priekšmeti, tas viss pirmajā brīdī pat radīja nelielu apjukumu. Altārī, centrālajā vietā, – Jaunavas Marijas tēls. Katedrālei ir arī sava svētā patronese – Svētā Cecīlija, kas 3. gs. mirusi mocekles nāvē par kristīgo ticību.

Korfu – Zaļā paradīze


corfu_048_33
 
Pirmo reizi ieraugot Korfu salu, man prātā nāca angļu dabas pētnieka Džeralda Darela sarakstītās grāmatas: „Mana ģimene un citi zvēri” un „Zaļā paradīze”, kurās viņš aprakstīja savu un savas ģimenes dzīvi Korfu salā pirms Otrā pasaules kara. Korfu patiešām izskatās zaļa, pat augusta beigās. Kalnu nogāzes klāj sudraboti zaļas olīvu birzis, virs kurām paceļas slaidie ciprešu stāvi. Piemāju dārziņos sārtojas tomāti un kārdinoši nokarājas zeltaini vīnogu ķekari, bet visapkārt plešas zilā, saulē zaigojošā Jonijas jūra.

Mūsu pagaidu mītne atradās salas ziemeļos, Aharavi pilsētiņā. Pirmo dienu veltījām tuvākās apkārtnes izpētei, nepieciešamās pārtikas iegādei un, protams, siltajai jūrai. Savukārt nākamajā dienā ar vietējās satiksmes autobusu devāmies uz Korfu pilsētu. Apskatījām Veco cietoksni, uzkāpām arī augšējā bastionā, no kura paveras skaists skats uz pilsētu un ostu, paklejojām pa šaurajām vecpilsētas ieliņām un apmeklējām Sv. Spiridona baznīcu, kur īpašā telpā uzglabā šķirstu ar Svētā pīšļiem. Lai gan Korfu salas kristianizāciju saista ar apustuļu Jasona un Sosipatora vārdiem, par salas aizgādni tiek uzskatīts Sv. Spiridons, kādreizējais Kipras bīskaps, kura pīšļus bēgļi 15. gadsimta beigās no Konstantinopoles pārveda uz Korfu. Salinieki tic, ka tieši viņš pasargāja salu no drausmīgās mēra epidēmijas un turku uzbrukuma 1716. gadā. Leģenda vēstī, ka Sv. Spiridons parādījās turkiem mūka veidolā, iedvešot tiem neaprakstāmas bailes.

Malta. Svētā Pāvila līcis

 
titulbilde_33

Cilvēks ar Dieva palīgu spēj radīt patiesi brīnumainas lietas, piemēram, lidmašīnu.  Astoņos vakarā rēcošo motoru spēks mūs atrāva no Kauņas lidostas skrejceļa, un jau pēc dažām stundām bijām iekārtojušies savā pagaidu mītnē Maltas salā.

Budžibbas pilsētiņa, kur mēs apmetāmies, atrodas salas ziemeļu daļā Sv. Pāvila līča krastā. Līkumotu ieliņu labirints, promenāde gar jūras krastu, viesnīcas, daudzi suvenīru veikaliņi, kafejnīcas un dažādās valodās runājošie atpūtnieki - tāda ir Budžibbas pilsēta, iepretī kurai ap mūsu ēras 60. gadu norisinājās Bībelē aprakstītie dramatiskie notikumi. Vētras dzīts romiešu kuģis, uz kura kā cietumnieks atradies apustulis Pāvils, uzskrēja klints mugurai*. Visi kuģinieki, kā to Dieva eņģelis Pāvilam bija apsolījis*, izglābās, un salas pārvaldnieks tos laipni uzņēma savā namā. Maltas kristianizāciju saista tieši ar šo notikumu un brīnuma darbiem, kurus apustulis Pāvils paveicis Maltas salā. Ap.d. 28. nod. 7.,8.,9.:  „Šinī apvidū salas augstākajam ierēdnim, vārdā Publijam, bija zemes īpašumi. Tas mūs uzņēma un trīs dienas laipni deva mums mājas vietu. Publija tēvs gulēja drudzī, slims ar asinssērgu. Pāvils iegāja pie viņa, pielūdza Dievu un, rokas uzlicis, to dziedināja. Kad tas bija noticis, arī pārējie salas iedzīvotāji, kas bija slimi, atnāca un tika dziedināti.” 

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »