2022. gada 30. novembris
Vārdadienas:
Andrievs, Andrejs, Andris
Viņš nogurušam dod
spēku un spēcina to,
kam nav stipruma.
Jes 40:29

Jēzus saka: ES ESMU dzīvības
maize. Kas nāk pie Manis,
tam nesalks, un, kas Man tic,
tam neslāps nemūžam.
Jņ 6:35

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Tezē svētbrīži >>

sestdienās 19.00

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30



Kam pieder tava dzīve? Mt 22:15–22


Gan jau jums ir nācies saskarties, kā mēdz sacīt, ar “slideniem” ļaudīm, kam patīk izraisīt vārdu cīņas. Viņu mērķis ir samulsināt savus “upurus”, likt tiem justies pazemotiem un muļķīgiem. Tā šie ļaudis “baro” savu iedomāto pārākuma sajūtu un lepnību. Ikvienā darbības jomā ir sastopami šādi cilvēki. Viņi var būt sekmīgi ļaudis, kas ieņem augstus amatus un ir ieguvuši plašu sekotāju pulku, taču parasti tie netop tā pa īstam cienīti un mīlēti. Jo dziļi sirdī pat viņu dedzīgākie sekotāji saprot, ka šie ļaudis ir līdzīgi haizivīm, kas izsalkuma dzītas, nešķiro medījuma upurus.

Tieši ar šādiem cilvēkiem sastopas Jēzus. Ar savu jautājumu Jēzus pretinieki – farizeji un Hēroda atbalstītāji – mēģināja Viņu iesaistīt politiskās intrigās, tādejādi ievelkot konfliktā ar Romas varas pārstāvjiem. Ja Jēzus noraidītu nodokļu maksāšanu, oponenti celtu pret Viņu apsūdzību par kūdīšanu uz sacelšanos pret Romas varu. Savukārt, ja Jēzus atbalstītu Romas nodokļu politiku, tas noteikti izraisītu sabiedrības vilšanos, un Viņš zaudētu tautas uzticību – jo jūdu tauta ienīda okupācijas varu un tās līdzskrējējus.

Piedošanas valstība. Mt 18:23–35


Vai nebūtu fantastiski, ja mēs varētu izvēlēties pasauli, kādā dzīvot? Jā, kāda ir šī mūsu ideālā pasaule? Dzīvojot trešā pasaules kara ēnā, šīs iedomātās pasaules lozungs varētu būt: “Vairs nekādas vardarbības!” Mēs esam noraizējušies par saviem bērniem, mazbērniem un pasauli, kurā viņi aug. Taču raižu iemesls nav tikai vardarbība, ko atnesis karš Ukrainā. Tā ir arī pazemošana un fiziska izrēķināšanās skolās, par kuru dzirdam aizvien biežāk. Un kur vēl statistika par vardarbību ģimenēs, ar kuru bērni saskaras mājās? Ideālai pasaulei vajadzētu būt tādai, kurā nav nekāda veida vardarbības.

Vārds “vardarbība” nozīmē vairāk nekā fizisku pāridarījumu. Ja vēlamies dzīvot pasaulē bez tās, mums ir jāizslēdz visi veidi, kādos mēs viens otru sāpinām. Jēzus, gribēdams “izcelt” vardarbību plašākā nozīmē, Kalna sprediķī sacīja: “Jūs esat dzirdējuši, ka tēvutēviem ir sacīts: nenogalini, un, kas nogalina, tas nododams tiesai. Bet es jums saku: ikviens, kas uz savu brāli dusmojas, nododams tiesai; ikviens, kas uz savu brāli saka: nejēga, nododams sinedrijam, bet, kas uz savu brāli saka: stulbais bezdievi, tas nododams elles ugunīs.” (Mt 5:21-22). Jā, mēs viens otru sāpinām neskaitāmos veidos. Tāpēc ideālajā pasaulē nav vietas nekāda veida vardarbībai – nedz fiziskai, nedz emocionālai.

Mīlestības gaismas lokā. Mt 22:34–46 >>


Pobijenije_kamniami_84_1

Vienā no laulību korāļiem ir vārdi: “Mīlestības gaismas lokā vēlamies mēs vienmēr iet, lai nav dzīves bēdu sloga, prieka saule nenoriet!” (Jaun. dz. gr., 498) Patiesi, šajos vārdos ir ietvertas ikviena cilvēka ilgas un cerības – būt mīlētam un laimīgam. Bet vai mēs izprotam, kas ir mīlestība un laime? Es pieļauju, ka nē. Teju puse noslēgto laulību tiek šķirtas. Bez tam liela daļa pāru dzīvo bez attiecību legalizēšanas – mazāk saistību, mazāk atbildības. Kā gan citādi, ja dzīvojam mirkļa kaislību un iegribu vadīti.

Mēs dzīvojam laikā, kad liela daļa sazināšanās notiek ar viedierīču starpniecību, kur vārdus aizvietojam ar “emoji” simboliem un nesakarīgiem vārdu un frāžu saīsinājumiem. Turklāt esam iemācījušies domas izteikt 280 zīmju robežās, kā tas, piemēram, ir Twitter vietnē. Ja lasām ziņas, tad galvenokārt virsrakstus un redaktora izceltos citātus. Aprobežojamies ar “lētām” intervijām, influenceru “atziņām”, tehnoloģiskiem jaunumiem viedierīču tirgū, kaut ko no modes, no skaistuma un veselības. Citiem vārdiem, no visa pa drusciņai, bez dziļāka ieskata un izpratnes.

Naines pieredze. Lk 7:11-17


1102014640_univ_lsr_xl_87

Šodienas evaņģēlijs,
tāpat kā stāsts par desmit spitālīgo dziedināšanu, ir viens no unikālajiem pie Lūkas atrodamajiem notikumiem. Tas apraksta kādas atraitnes mirušā dēla augšāmcelšanu. Jā, šis nav vienīgais mirušo augšāmcelšanas gadījums evaņģēlijos, bet tajā ir kaut kas ļoti īpašs. Lūkas stāstījums palīdz lasītājam ieraudzīt dramatisma piesātināto notikuma fonu, kas nepārprotami liek to uzlūkot kā vienu no Jēzus zīmēm. Iespējams, pat vienu no spilgtākajām zīmēm.

Bet nu aplūkosim visu pēc kārtas. Stāsts iesākas ar ziņu par Jēzu, kas, mācekļu un daudzu ļaužu pavadīts, dodas uz Naines pilsētu. Ievads ir daudzsološs, jo vārds “Naine” tulkojumā nozīmē – apburoša vai daiļa. /Mazliet latviskojot, mēs varētu sacīt: “Viņš devās uz pilsētu, sauktu par Skaiskalni.”/ Taču šo jauko noskaņu izmaina no pilsētas iznākusī bēru procesija – liels pūlis pilsētnieku. Dramatisma nots kļūst drūmāka, uzzinot, ka procesijas priekšgalā ir kāda atraitne, kas seko zārkam, kurā guldīts viņas vienīgais dēls – vēl pusaudzis jeb jauneklis. Viss, kas bija atlicis šai atraitnei, kas sniedza prieku, cerību un jēgu, bija zudis. Notikuma centrā ir māte, kuras sirdi salauzusi dēla nāve, – viss ir zudis. Taču arī pilsētnieku pūlis ir zem šīs zaudējuma un bezcerības zīmes. Visa procesija ir ceļā uz kapsētu, vietu, no kuras nespēj izvairīties pat jaunība. Vai nav zīmīgi, ka šis zaudējuma sāpju apēnotais gājiens iziet no Naines? Tie visi savā ziņā ir spiesti iet prom no tā, kas vēl nesen ir šķitis apburošs un daiļš.

Lūkas 17:11-19


Brooklyn_Museum_-_The_Healing_of_Ten_Lepers_Guerison_de_dix_lepreux_-_James_Tissot_-_overall1

Šodienas notikums ir atrodams vienīgi Lūkas evaņģēlijā un tajā ir saskatāms zināms simbolisms – 10 cilvēki. Skaitlis 10 senajā pasaulē apzīmēja pabeigtu vienumu jeb pilnību, un ļauj mums raudzīties uz šo notikumu, kā tādu, kas aptver visu cilvēku kopību. Tas saskan ar Bībeles universālo vēstījumu: “(..) nav neviena taisna, neviena paša (..) visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības.” (Rom 3:10;23. Skat. Ps 14:1-3; 53:2-3) Ikvienam cilvēkam ir vajadzība būt atbrīvotam jeb izglābtam. Šodienas evaņģēlijs ir par mums, par visu cilvēci.

Kristū neviens nav pazudis. Lk 15:1-10


Esam tikko nosvinējuši Līgo svētkus un Jāņa dienu. Latviešu folklorā Līgo vakars ir sagatavošanās Jāņa dienas atnākšanai: “Visu gadu Jānīts nāca, Nu atnāca šovakar...” Jāņa diena ir saulgriežu kulminācija jeb piepildījums. No šīs dienas dabas procesos iesākas virzība pretī rudenim un ziemai. Taču kristīgā tradīcijā Jānis Kristītājs ir ceļa, virziena, rādītājs. Piepildījums un mērķis ir Kristus – kāds, kurš nāk, lai meklētu un atrastu pazudušo. Jēzus pats vienlaikus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Nonākot pie šī mērķa, ikviens var iegūt neiznīkstošu dzīvību: “Es Esmu nācis, lai (jums) būtu dzīvība un būtu pārpārēm.” (Jņ 10:10)

Lai izprastu un satvertu šīs nemainīgās dzīvības dāvanu, ir svarīgi saprast šodienas evaņģēlija fonu. Ap Jēzu ir sapulcējušies muitnieki un grēcinieki, lai Viņā klausītos. Acīmredzot Jēzus vārdi bija sakustinājuši šo cilvēku sirdis, sniedzot dziedinājumu. Tieši tas satrauc rakstu mācītājus un farizejus. Pirmie atbild par tautas garīgo izglītību, otrie – par tautas tradīciju saglabāšanu. Vai nav dīvaini, ka šos cilvēkus saniknoja Jēzus, kurš ar saviem vārdiem atgrieza uz patiesības, ticības un apsolījuma ceļa nomaldījušās dvēseles? Jēzus vārdiem runājot, farizeji norakstīja zaudējumos nomaldījušos un pazaudētos cilvēkus. To apstiprina Viņa līdzības ievadvārdos izteiktā doma: “Kurš no jums, kas vienu pazaudējis?” Viņš grib sacīt: “Lūk, te ir ne tikai viena avs un viena drahma (mazas vērtības naudas gabals), bet vesels pulks pazudušo un nozaudēto! Priecājieties līdz ar eņģeļiem, jo Es viņus esmu atradis! Pievienojieties izglābto pulkam!”

Jaunā pasaule dzimst sāpēs. Jņ 16:5-15


Pravieša Jesajas pasludinājumā skan Dieva balss: “(..) kā dzemdētāja Es kliegšu, sēkdams un elsdams!”1 Tā Dievs piesaka jaunās pasaules kārtības tapšanas procesu. Gaisma, kas atspīdēs pasaules tumsā, jaunie, līdz šim nepazītie un līdzenie ceļi, mums būs izaicinājumu pilns sākums. Šis pieteikums šķiet dīvains, jo kā gan gaismas pielieti līdzenumi ar jauniem, līdzeniem ceļiem var būt grūti mērojami? Kā jau zinām no pieredzes, – tur, kur tiek ierīkots jauns un plašs lielceļš, vienmēr atradīsies kāds, kurš, nereti sev par postu, gribēs atbrīvot sava auto dzinējā apslēptos “zirgus”. Vēl sarežģītāk ir tad, kad runa ir par mūsu dvēselē apslēpto spēku “atbrīvošanu” uz pašu iedomātās brīvības lielceļiem. Jaunas šosejas ir jāiebraukā ar zemiem ātrumiem, jo asfalta virsmu klāj slidena bituma kārtiņa, kas pārgalvīgam un neapdomīgam braucējam var izrādīties bīstamas lamatas. Tā arī ir ar Dieva jauno lietu kārtību – to vispirms ir jāizprot, un ir jārēķinās ar riskiem, ko varētu sagādāt rīkošanās pēc vecajiem un mums tik ierastajiem rīcības modeļiem. Tieši par šo jauno Dieva “ceļu” un grēka varā mītošās cilvēces izaicinājumiem un briesmām ir šodienas evaņģēlijs.

Vairāk par visu sargi savu sirdi.* Jņ 10:11-16

402016046_univ_lsr_xl  
Mūsu Kunga žēlsirdības svētdienas1 evaņģēlijs mums atklāj vienu no daudzajiem Jēzus “ES ESMU” izteikumiem. Jēzus saka: “ES ESMU labais gans.” Pavisam droši var sacīt, ka šie izteikumi pēc formas satur līdzības elementus. Labais gans ir ne tikai skaists tēls, tā ir arī nepārprotama atsauce uz 23. Dāvida dziesmu: “Kungs ir mans gans.” Taču Jēzus piemin vēl trīs tēlus – avis, algotu ganu un vilku. Pirms mēģinām ieraudzīt Kristu kā labo ganu, mums vispirms ir jāatklāj pārējo tēlu nozīme, jo tie apraksta no Dieva atsvešinātu cilvēku sabiedrību.

Skat, visa pasaule tam izgājusi līdzi! Mt 21:1-17


Pūpolu vai Palmu svētdienas evaņģēlijs ir liecība par milzīgām pārmaiņām – no vecā pretī jaunajam. Proti, te piepildās Vecās derības pravietojumi – kas bija ticēts un cerēts ir tapis īstenība. Mīļie brāļi un māsas, mēs esam aicināti līdz ar Jēzu ieiet Jeruzalemē un kļūt Jaunās derības dalībniekiem.

Jēzus iejāja pilsētā uz ēzeļa kumeļa. Viņa mērķis bija attīrīt templi no cilvēku radītās kārtības un likt pamatu jaunai kopībai ar Dievu. Un tauta sagaidīja Jēzu ar gavilēm un Ozianna slavas saucieniem. Ienākot Jeruzalemē, visa pilsēta sakustējās: “Kas viņš tāds?” Bet ļaudis pūlī atbildēja: “Viņš ir pravietis Jēzus, tas – no Nācaretes Galilejā.” Ir pienācis laiks pārmaiņām! Uz to norāda viss, kas saistīts ar Jēzu – jauns kumeļš, pilsēta, no kuras vēl nebija nācis nekas labs, un mazie bērni, kuru dzīves vēl apslēptas nākotnē, slavēja viņu ienākam pilsētā. Jēzus ir šī jaunā avots un piepildījums! Nav brīnums, ka viņa ceļš veda tieši uz Templi, vietu, kur tika glabāta un veidota tautas garīgā un laicīgā tradīcija. Bet, ak vai, Kunga nams, Jēzus vārdiem runājot, bija kļuvis par “laupītāju midzeni.” Naudas mijēji un upurdzīvnieku tirgotāji apkrāpa svētceļniekus un dievlūdzējus. Ja, kaut kas dievnamā bija pilnīgā kārtībā, tad tas bija tirgus. Tempļa īpašums, zelta un sudraba krājumi, bija jūdu teokrātiskās pārvaldes finansiālais spēks. Rituālu, upurēšanas un finanšu mašīna strādāja precīzi. Taču Dievs ir teicis: “Jūsu tēviem... es neko neteicu un nepavēlēju par sadedzināmajiem upuriem un kaujamajiem upuriem.” (Jer 7:22) “Uzticība man tīk, ne upuri, un Dieva atziņa, ne sadedzināmie upuri!” (Hoz 6:6) Jēzus, kurš sacīja, “Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem nastas, un es jūs atvieglināšu”, pasludināja neiejūtīgās un korumpētās sistēmas galu. Patiesās dzīvības garants ietverts bauslī: “(..) mīli Dievu, no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta... Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” (Mt 22:37-40)

Politiskās teoloģijas lamatas. Jņ 8:45-59

Krievijas karadarbība Ukrainā ir izraisījusi plašas diskusijas pasaulē. Karš un tā izraisītā humānā un ekonomiskā krīze nav tikai pasaules valstu politiķu, bet arī ikviena pilsoņa galvenā sarunu tēma. Vieni vairāk satraukti par Latvijas ekonomikas neskaidro nākotni un jau tagad izjūtamo cenu kāpumu visās sadzīves jomās. Citiem centrā ir pats kara fakts Ukrainā ar tā izraisīto humāno krīzi – pieaugošais upuru skaits civiliedzīvotāju vidū un miljoniem bez pajumtes palikušo bēgļu, kas dodas prom no valsts. Taču Ukrainā notiekošais ir aktualizējis arī atšķirīgo sabiedrības skatījumu uz Krievijas agresiju. Viena daļa sabiedrības, kas ilgstoši dzīvojusi Krievijas informatīvajā telpā, notiekošo redz citām acīm. Kādiem tā aizvien ir militāra operācija cīņā ar “nacistu” bandām, no kurām ir jāglābj krieviski runājošā Ukrainas sabiedrība. Šiem ļaudīm Latvijas un Eiropas ziņu raidījumos un interneta vidē redzamās kara postažas ainas nešķiet ticamas. Bet par vienu gan vairākums ir pārliecināti – karot nav labi, visiem vajadzētu dzīvot mierā. “Mēs esam par mieru!” – šī nav sliktākā atbilde šajā situācijā, bet tā tomēr nepaskaidro, par kādu mieru tiek runāts un domāts. Neitralitāte nav tā labākā nostāja, jo tā robežojas ar vienaldzību, kas ir postoša pēc būtības.

   1 2 3 4 5 6 7 8 9   

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »