2021. gada 25. septembris
Vārdadienas:
Rodrigo, Rauls
Nesekojiet citiem dieviem,
lai tiem kalpotu un zemotos,
nekaitiniet Mani ar saviem roku
darbiem sev pašiem par ļaunu.
(Jer 25:6)

Dievs, kas radījis pasauli un
visu, kas tajā, Viņš, Debesu un
zemes Kungs, nemājo cilvēku
celtos tempļos, un Viņu
neapkalpo cilvēku rokas, it kā
Viņam kā trūktu, Viņš pats dod
visiem dzīvību, elpu un visu.
(Apd 17:24–25)

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30

Katra mēneša 2. svētdienā no 10.00 līdz 11.00 baznīcas priekšnamā (narteksā) draudzes locekļi var saņemt konsultācijas un atbalstu dažādu sociālo problēmu risināšanā. Uzzini vairāk, zvanot: 26331770 (Alda)



Putnu un ziedu vērošanas mācību stunda. Mt 6:24-34


pticy-krylya-hvost-cvety-lug1_74

Līdzība par putniem un lilijām ir skaisti, uzrunājoši vārdi, bet kāda to nozīme, dzīvojot mūsdienu sabiedrībā? Vai tiešām tiek gaidīts, ka kāds atsacīsies no savas dzīves pamatvajadzībām? Pat klosteros, kur cilvēki ir pilnībā nodevušies kalpošanai Dievam un Debesu valstības sasniegšanai, ir jādomā par pārtiku un apģērbu. Turklāt arī Jēzum un Viņa mācekļiem bija nepieciešama nauda ikdienas vajadzībām. No tā varam noprast, ka Jēzus nerunā par pilnīgu atsacīšanos no naudas un mantas vai ikdienas pamatvajadzībām. Kā lai saprotam, ko mums Pestītājs māca šodienas evaņģēlijā?

Iesāksim ar to, ko mums Jēzus liek novērot, – putnus un puķes. Starp citu, kad jūs pēdējo reizi esat novērojuši putnus un pārējās dzīvās radības? Latvijā ir 220 ligzdojošu putnu sugu vien, neskaitot tos, kas uzturas šeit ziemošanas un migrācijas laikā.* Ir ko vērot! Raksti saka, ka tie visi izteic Dieva godību. Visas radības meklē un uzņem barību, daži dzīvnieki arī veido krājumus ziemai, lai izdzīvotu. Putni pulcējas tur, kur ir barība, un lauka ziedi no augsnes uzsūc barības vielas, bet tie nemeklē vairāk, kā tiem nepieciešams, un pārtiek no tā, ko Dievs sagādājis. Tāda ir Dieva noliktā kārtība visai dzīvajai radībai arī cilvēkam. Jēzus aktualizē šo tēmu, jo Dieva kārtība rada spriedzi un izaicinājumu tieši cilvēkam. Kas ar mums nav kārtībā?

Pārvarot krīzi. Lk. 17:1-19


Šodienas evaņģēliju ievada zīmīgs notikums. Nodaļa iesākas ar Jēzus sarunu, kurā Viņš mācekļiem stāsta par grēku, piedošanu un ticību. Proti, Jēzus teica – ja tavs brālis nožēlo izdarīto, piedod tam, pat ja tas nāktu pie tevis ar nožēlu septiņas reizes dienā. Pie šiem vārdiem apustuļi sacīja: “Vairo mums ticību.” Šajā lūgumā atklājas mācekļu aplamais priekšstats par piedošanu un tās lomu attiecību veidošanā. Mateja evaņģēlija 18. nodaļā apustulis Pēteris jautā Kungam: “Cik reižu man jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani? Vai pietiek līdz septiņām reizēm?” Šajos notikumos ir saskatāmas paralēles – mācekļu priekšstatos piedošanai ir robežas, proti, septiņas reizes. Tas nozīmē, ka piedošana ir līdzeklis, ar ko novilkt robežas attiecībās. Izšķirošs ir skaits, nevis tuvākā cilvēka centieni izlīgt un saglabāt kopību. Jēzus uz Pētera repliku par septiņām piedošanas reizēm atbildēja: “Es tev nesaku: līdz septiņām reizēm, bet gan: līdz septiņdesmit reiz septiņām.” (Mt 18:22)

Žēlastības savādums. Mk 7:31-37


157
 
Kādu dienu, braukdams uz baznīcu, novēroju kādu visai dīvainu, neierastu autovadītāja rīcību. Proti, tas bija kravas auto, ar skaldītas malkas kravu. Lai arī krava nesniedzās virs bortu līnijas, vadītājs to stūrēja uzmanīgi, apbraukdams bedres un bez straujas bremzēšanas. Viss notika tā, it kā viņš vestu cilvēkus, nevis pagales. Tad nu man iešāvās prātā visiem zināmais teiciens “ved kā malku”, ko reizēm lieto, runājot par agresīviem sabiedriskā transporta vadītājiem. Taču šoreiz, viss bija citādi – malka tika vesta pieklājīgi un ar lielu uzmanību. “Savādi gan,” es nodomāju.

Tad nu šī novērojuma iespaidā šodienas svētrunai izvēlējos virsrakstu – Žēlastības savādums. Lasot par Jēzus paveiktajiem brīnumiem, mēs tiekam aicināti saskatīt žēlastības lielo nozīmi mūsu dzīvei. Patiesībā ikviens Dieva darbs un dāvana ir Viņa žēlastības manifestācija. Un reizēm žēlastības pieredze – veids kādā tā mūs sasniedz – var šķist savāds. Citiem vārdiem, Dieva pieredzēšana – sastapšanās un pieskaršanās mūsu dzīvei – mūsu izpratnē notiek neparastos veidos.

“Tu esi mans... un Es mīlu tevi...” Jes 43:1, 4

kalna

Lasījums no Mt 5:20-26

Šodienas evaņģēlija lasījuma tematiskais virsraksts ir “Par slepkavību un dusmām”. Un patiesi, Jēzus aktualizē šo tēmu savā “kalna runā”. Dusmas, pavisam noteikti, nav tas, ar ko varam lepoties. Drīzāk ir jāatzīst, ka šī emociju izpausmes forma spēj sagādāt ne mazums galvas sāpju, izpostīt dzīvi pārnestā un burtiskā veidā. Tik tālu mēs varam vienīgi piekrist, bet ko Jēzus ir gribējis sacīt, aktualizējot šo tēmu?

Vispirms paraudzīsim, ar ko Jēzus iesāk savu plašo uzrunu. Tā iesākas ar vārdu “laimīgi”. Senākajā tulkojumā tika lietots vārds “svētīti”. Te arī varētu lietot vārdu “svētlaimīgi”. Laimes sajūta pavisam noteikti ir pretstats dusmām. Jēzus ievadrunā vārdu “laimīgi”, lieto deviņas reizes un noslēdz ievadu, sakot: “Priecājieties un gavilējiet – jūsu alga ir liela debesīs.” Laimīgais desmitnieks! Kur var iegūt šo laimes pilnību? Pravieša Jesajas grāmatas 43. nodaļā atrodam divas Dieva sacītās frāzes: “Tu esi mans... un Es mīlu tevi...” Tās sasaucas ar tik pazīstamo teikumu Jāņa evaņģēlijā: “Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic nepazustu, bet tam būtu mūžīga dzīvība.” (Jņ 3:16) Dieva būtības apliecinājums ir ietverts vārdos – mīlestība un dzīvība! Lūk, pilnība, laimīgais desmitnieks ir atrodams pie Dieva. Klausi, turies pie Dieva un būsi laimīgs, priecīgs un dzīvs!

Dieva valstības nezūdamības likums. Lk 15:1-10

Pirms ķeramies pie šodienas evaņģēlija galvenās tēmas, ir svarīgi saprast notikuma fonu. Ap Jēzu ir sapulcējušies muitnieki un grēcinieki, lai Viņā klausītos. Acīmredzot Jēzus vārdi sakustināja šo cilvēku sirdis, sniedzot dziedinājumu. Tieši tas satrauc rakstu mācītājus un farizejus. Pirmie atbild par tautas garīgo izglītību, otrie – par tautas tradīciju saglabāšanu. Vai nav dīvaini, ka šos cilvēkus saniknoja Jēzus, kas ar saviem vārdiem atgrieza nomaldījušās dvēseles uz patiesības, ticības un apsolījuma ceļa? Jēzus vārdiem runājot, tie norakstīja zaudējumos nomaldījušos un pazaudētos cilvēkus. To apstiprina Viņa līdzības ievadvārdi: “Kurš no jums, kas vienu pazaudējis?” Viņš grib sacīt: “Lūk, te ir ne tikai viena avs un viena drahma (mazas vērtības naudas gabals), bet vesels pulks pazudušo un nozaudēto! Priecājieties līdz ar eņģeļiem, jo Es viņus esmu atradis! Pievienojieties izglābto pulkam!”

Kad atrasties tālu, nozīmē būt ļoti tuvu. Lk 24:44-53

5147_31868_126ccb7445

Debesbraukšanas diena Baznīcas kalendārā vienmēr ir ceturtdienā. Tas neviļus liek domāt, ka šie svētki ir mazāk nozīmīgi, nekā Lieldienas vai Vasarsvētki, taču tas nebūt tā nav. Gluži otrādi – Debesbraukšanas diena ir izšķirošs notikums Jēzus ciešanu un Augšāmcelšanās notikumos. Noskaidrot, kas tajā ir tik nozīmīgs, ir šodienas lielais uzdevums. Ievadam mazs Lutera citāts: “Kamēr Viņš (Jēzus) bija uz zemes, Viņš bija tālu no mums, bet tagad Viņš ir ļoti tuvu.” Tajā nudien nav nekādas loģikas, bet tieši tāpēc ir vēl jo vairāk intriģējoši.

Kad gaviles pārtop dziesmā. Jņ 16:5-15

12_1_42

Pagājušās svētdienas Evaņģēlija lasījumā Jēzus sacītais atklāj patiesa un nebeidzama prieka iemeslu – pēc augšāmcelšanās Viņš atkal skatīs mācekļus, un šī sastapšanās sniegs patiesu prieku. Domāju, mēs spējam iztēloties sajūtas, kas pārņēma mācekļus, ieraugot savu kapā guldīto skolotāju atkal dzīvu. Pavisam noteikti, tos dažus vārdus, ar kādiem mācekļi pārsteigumā vērsās pie Jēzus, varētu raksturot kā izbrīna pilnu stomīšanos. Tas savā ziņā apraksta ikviena ticīgā prozelīta (jaunpienācēja, gr.val.) periodu, kad esi pārliecināts par ticības dārgumu, bet nespēj to sakarīgi izskaidrot citiem. Proti, kad ticības dāvana ir lielāka par spēju to līdz galam aptvert un izteikt vārdos. Tomēr šim periodam ir svarīga loma ticības nobriešanā, jo tas iedēsta mūsos pārliecību par Dievu kā prieka avotu. Šī svētdiena mūs ved soli tālāk, it kā sakot: “Pārvērt savu prieku dziesmā.” Kuram gan nav gadījies pacilātības brīdī savas priekpilnās domas ietērpt melodijā?

Gavilējiet Dievam, visa zeme. Alleluja! Ps 66:1


Priecāties, gavilēt, izjust lielu prieku – šādi var tulkot šīs svētdienas nosaukumu Jubilate. Šodien daudzi varētu sacīt: “Par ko lai priecājas?” Jā, nav maz iemeslu, ja ne gluži raudāt, tad ievilkt pāris rūpju rievas pierē gan. Prieku ir “aizbaidījuši” ierobežojumi un saslimšanas draudi. Un kā ar baznīcu, kas piešķīrusi šai svētdienai šādu nosaukumu? Kur ir tās Kungs Jēzus? Vai tas nav to sen pametis, redzot, cik mazs ir kļuvis “mazais ganāmpulciņš”*?

Šīs dienas evaņģēlijs iesākas ar Jēzus vārdiem: “Vēl brīdi un jūs mani vairs neredzēsiet?” Šie vārdi izraisīja mācekļos murdēšanu: “Kas tas ir, ko Viņš mums saka?” Vēl drūmāku noskaņu varēja padarīt Jēzus vārdi, “jūs raudāsiet un sērosiet.” Bet kā tad ar prieku un gavilēm? Taču Jēzus ne uz mirkli negrasījās sēt izmisumu mācekļu sirdīs. Lūk, ar ko noslēdzas šī saruna: “Es jūs atkal redzēšu, un jūsu sirdis priecāsies, un neviens jums neatņems jūsu prieku.” Tas tiešām ir intriģējoši. Ko Jēzus gribēja atklāt mācekļiem un mums? Plūdoņa vārdiem runājot, “to vajag zināt, to vajag just.”**

Jņ 10:11-16

Šīs svētdienas nosaukums izriet no 33. psalma (5.p.) vārdiem, “Kunga žēlastība piepilda zemi.” Kungs, kas mūsu dēļ nomira pie krusta un augšāmcēlās, ir debess un zemes radītājs. To apustulis Jānis apliecina, evaņģēlija ievadā sakot: “Viss ir radies caur Viņu, un nekas, kas ir radies, nav radies bez Viņa. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.” (1:3, 4) Tas nepārprotami norāda uz Dievu kā izšķirošu nosacījumu cilvēces pastāvēšanai. Kur nav Kunga žēlastības, nav arī patiesas dzīvības. To skaidri izsaka Sv. Porfīrija* vārdi, “Kad cilvēki ir tukši no Kristus, nāk vēl tūkstoš un viena lieta, kas tos piepilda: greizsirdība, naids, garlaicība, melanholija, aizvainojums, pasaulīgs lietu skatījums un pasaulīgas baudas. Centieties piepildīt savu dvēseli ar Kristu, lai tā nav tukša.” Patiesa, žēlastības piepildīta dzīve ir iespējama tikai kopībā ar Kristu!

Jauns sākums. Jņ 20:19-23


bible_videos_jesus_resurrected_1_56

Šīs svētdienas nosaukums “Kā nupat piedzimuši (bērni)” ir ņemts no apustuļa Pētera pirmās vēstules. Jaunpiedzimšanas tēmu atrodam Jēzus sarunā ar Nikodēmu, “ja kas nepiedzimst no jauna, tas nespēj redzēt Dieva valstību.” (Jņ.3:3) Vēl citādi mēs to pazīstam kā Balto svētdienu un tai vēsturiski ir bijusi cieša saikne ar kristību, kas simbolizē piedzimšanu. Tas ļauj apjaust svētdienas centrālo tēmu – ticēt nozīmē piedzimt no jauna.

Šodienas evaņģēlijs atklāj dažus jaunās pieredzes aspektus. Zīmīga detaļa ir apstākļi, kādos ir mācekļi, kas, “baidīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm. “Bailes nepārprotami apraksta mācekļu esošo priekšstatu un cerību sabrukumu. Jēzus traģiskā nāve pavisam noteikti neietilpa mācekļu priekšstatos par Israēla atpestīšanu. Šajā sabrukušajā perspektīvā ienāk Jēzus un saka: “Miers ar jums!” Miers ar Dievu un cilvēkiem tiek dāvāts ne pēc cilvēku, bet Dieva prāta. Jēzus brūces norāda uz krusta notikumu, kas ir Jēzus labprātīgais upuris, “neviens man to (dzīvību) neatņem, bet es to atdodu pats. Man ir vara to atdot, un man ir vara to atkal ņemt.” (Jņ.10:18) Dieva valstība ir pilnīgi jauns, citāds notikums, kam nav sakara ar cilvēku priekšstatiem. Lieldienas piesaka jaunu pasaules kārtību, kuras priekšā mēs esam kā jaundzimuši bērni, kam jāmācas dzīvot tā kā tas notiek ar zīdaini. Grēka seku likvidācija – kopības atjaunošana ar Dievu – ir Viņa darbs un dāvana. Tā ir žēlastība.
   1 2 3 4 5 6   

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »