Cerība ir gara un sirds noskaņošana labajam. Mt 6:16–21
Jau teju divus gadus dzīvojam nežēlīga kara, terora un genocīda ēnā. Krievija turpina sēt nāvi Ukrainas zemē. Eiropas pēckara paaudzes, kas uzaugušas ar cēlo lozungu “Nekad vairs!”, nu atkal stāv iznīcības realitātes priekšā. Vārdi, kas ik gadus izskan Pelnu dienas dievkalpojumos: “Piemini, cilvēk, no zemes tu esi ņemts, un zemē tu atkal atgriezīsies”, ir ieguvuši taustāmu nozīmi. Nav šaubu, mēs visi esam pakļauti dzimšanas un miršanas ciklam, tomēr izšķiroša ir kāda būtiska detaļa – vai mirsti kā grēka vergs, vai kā Dieva atbrīvotais. Vai kā Kains, kas, ļaunuma sasaistīts, gāja pretī nāves tumsai, vai kā Ābels, kurš, apzinoties nāves realitāti, ar visu savu gribu tiecās pretī dzīvības gaismai.