Mateja evaņģēlijs 7:15-21
Ir jābūt diezgan lielai drosmei, lai no kanceles sacītu: “Sargieties no viltus praviešiem.” Kaut arī šodienas reliģisko uzskatu “lielveikals” ir pārpilns no plašā piedāvājuma klāsta, un rodas liels kārdinājums uzņemties eksperta lomu, tomēr vienmēr jāpatur prātā, ka ikviens radikāls apgalvojums tuvākā vai tālākā nākotnē var izraisīt neprognozējamas sekas. Jēzus sacītie vārdi par viltus praviešiem nav tik viegli ieliekami mūsu mutēs, jo Jēzus ne tikai saka patiesību, bet viņš pats pāri visam ir Patiesība. Mums vienmēr ir jāpatur prātā – lai ko mēs sacītu, tajā var izrādīties pietiekami daudz subjektīvā un tādēļ ir viegli nokļūt viltus pravieša lomā. Tāpēc šie Jēzus vārdi vispirms ir domāti katram atsevišķajam cilvēkam, lai izvērtētu sevi. Turklāt nevis kā uzdevums, bet jautājums – cik tajā, ko saki, atspoguļojas tava patiesā daba un cik – tevis izkoptā “maska”. Katrā no mums mājo kaut kas no Protagora, kas reiz sacīja: “Cilvēks ir visu lietu mērs” (gr. filozofs, 5.g.s.p.m.ē.).