Mans Dievs, mans Dievs! Jņ 19:16-30

Mīļie draugi,
šodien mēs pieminam Jēzus krusta nāvi un esam aicināti ieraudzīt, saklausīt un piedzīvot šīs traģēdijas dziļumu. Tas ir vienīgais veids, kā atrast atbildes uz mūsu dzīves lielajiem jautājumiem. Mēs, protams, varam to nolikt tālajā notikumu plauktā kā maznozīmīgu faktu. Pievērst acis, ausis un sirdi daudz kam citam. Turklāt pavisam drīz ir Lieldienas, ar tām piederīgo prieku un svinībām, lai gan arī to ierobežos un apēnos pandēmijas laika noteikumi. Lai vai kā, tie ir nozīmīgi svētki lielākajai daļa cilvēku - par to jādomā, tiem jāgatavojas! Jā, tā ir taisnība. Bet Lieldienas savu patieso nozīmi iegūst tikai Jēzus dzīves un nāves kontekstā.
Kamēr Lieldienas uzlūkojam tikai kā dzīvības svētkus, tad tā ir tikai ideja, ko var pieņemt vai noliegt, svinēt vai nesvinēt. Taču klusās nedēļas notikumi ar to kulmināciju Lielajā Piektdienā mūs nostāda Jēzus personas priekšā. Te atklājas lielā atšķirība. Pret ideju vai viedokli mēs varam izturēties dažādi, tas nav nekas personisks. Taču sastapšanās ar Jēzu, viņa ciešanām un nāvi ir pavisam kas cits.