Es esmu redzējis! Jņ 1:29-34

Šodienas evaņģēlijs savā ziņā ir tēmas turpinājums. Tas iesākas ar Jāņa vārdiem: “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” Tematiski tas apraksta ikviena cilvēka ceļu pie Kristus. Ir kāds brīdis, kad mēs esam atnākuši uz baznīcu, jo tā bija nepārprotama vajadzība. Tā ir kā gaisma, zvaigzne, kas atspīd, liek rīkoties un aizved pie Jēzus. Mēs visi iesākām ar jautājumu – kas viņš ir? Jānis Kristītājs uz to atbild, sakot: “Redzi, Dieva Jērs.” Nav šaubu, Jāņa liecība nav vienkārši informatīva, tā ved no vienas atziņas pie nākamās, it kā aicinot sekot, līdz beigās atved pie svarīgākās patiesības – redzi, Dieva Dēls.

Šodienas evaņģēlijs mums rāda, ka mūsu ticība ir Svētā Gara izraisīta ar mērķi darīt atpazīstamu Jēzu - Dieva Dēlu. Sekošanas kontekstā ticēt nozīmē izzināt un atpazīt Dieva darbus. Jo viss, ko Viņš dara, ir dēļ mums un pārējās radības. Kas ir tas īpašais, ko esam aicināti ieraudzīt un mācīties no šodienas evaņģēlija? Jēzus kristība piesaka vienu no lielajiem Baznīcas sakramentiem – svēto kristību. Kristības svētumu apliecina fakts, ka arī Jēzus tapa kristīts. Viņš to darīja nevis sevis, bet mūsu dēļ. Viņa dievišķā būtība ir klātesoša katrā kristību notikumā, tā ļaujot nīcībai pakļautajam cilvēkam savienoties ar dievišķo un mūžīgo.

Kristībā mēs saņemam Svēto Garu. Kā jau minēju iepriekš, Gars dāvā ticību un spēju iepazīt Jēzu, Dieva Dēlu. Tas pats Gars, kas ļāva Jānim atpazīt Jēzū Pestītāju, ir dāvāts arī mums svētajā kristībā. Visbeidzot, tāpat kā Jēzus kristību brīdī debesu Tēvs runāja uz Dēlu, Viņš ir runājis uz katru kristīto – šis ir mans bērns, uz ko man ir labs prāts. Kristībā mēs topam uzņemti Dieva kopībā – ģimenē.

Šīs dāvanas patiesums un dārgums ir apslēpts Jāņa liecībā: “Redzi, Dieva Jērs.” Tas nepārprotami mūs ved pretī krusta notikumam, kur Jēzus labprātīgi atdod dzīvību par grēkā kritušo cilvēci. To vienmēr mums atgādina Vakarēdiena liturģijas vārdi: “Ak, tu Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, apžēlojies par mums!” Svētajā kristībā mēs esam darīti par Kristus sekotājiem, kā to aizvien apliecinām jaunkristītajiem, sacīdami: “Mēs jūs izņemam Kristus baznīcas kopībā. Aplieciniet viņa krustu un sludiniet Viņa augšāmcelšanos, un līdz ar mums ņemiet dalību Viņa ķēnišķīgajā priesterībā.”

Tad nu ļausim Svētajam Garam mūs mācīt sekot Kristum, mūsu ticības un dievbērnības aizsācējam.

Āmen.