2019. gada 23. oktobris
Vārdadienas:
Daina, Dainis, Dainida

Nedēļas lozungs

“Mums ir šis bauslis, lai tas, kas mīl Dievu, mīl arī savu brāli." 1.Jņ. 4:21

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Tezē svētbrīdis

sestdienās 19.00

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 14.00,
ceturtdienās no 13.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119, Rīga,
LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30

31. oktobris - Reformācijas svētki


martin-luther-might

“Ja nu Dēls jūs atbrīvos,
jūs patiesi būsiet brīvi” *
1517. gadā, Visu Svēto dienas priekšvakarā, Vitenbergas universitātes profesors un Pils Baznīcas (Shlosskirche) priesteris Mārtiņš Luters publiskai apspriešanai izlika 95 Tēzes. Šīs tēzes tika publiskotas ar mērķi uzsākt debates par baznīcas jaunieviesto indulgenču (grēku atlaižu zīmju) tirdzniecības praksi.

Tas bija aizsākums tam, ko mēs šodien pazīstam, kā Lutera Reformāciju. Lai gan disputs par indulgencēm nebija un nav pamatā Luteriskās baznīcas ticības apliecinājumam, uzsāktās sarunas ievadīja plašu un neatgriezenisku Baznīcas reformāciju un Luteram izdevās izmainīt priekšstatus par ticību un tās lomu cilvēka dzīvē.

Luters un lūgšana – garīgās dzīves pamats


Par Mārtiņu Luteru runāts ir daudz. Viņš neapšaubāmi bija viens no sava laikmeta izcilākajiem cilvēkiem, sarežģīta un spilgta personība. Mūks un dumpinieks, tautas un reliģiskas kustības iedvesmotājs, daudzu mīlēts un vēl vairāk ienīsts. Bet visu lielo notikumu, kas mainīja ne tikai Eiropas, bet visas pasaules vēsturi, ēnā paliek kāda vienkārša patiesība, kāds fakts, par ko bieži vien piemirstam, kad domājam par Mārtiņa Lutera Reformāciju. Mārtiņš Luters bija kristīgs baznīcas cilvēks, kurš tāpat kā jebkurš cits kristietis, dzīvoja ne tikai pasaulīgo dzīvi ar visām tās cīņām, priekiem un bēdām, bet arī ļoti daudz laika veltīja savas dvēseles vajadzībām un garīgajai cīņai. Atmetot visu citu, kas sacīts par Reformāciju un Luteru, paliek pāri tikai kristīgs cilvēks, kurš vēlas sastapties ar savu Pestītāju caur tiem līdzekļiem, ko Viņš mums visiem ir atstājis un novēlējis. Lūgšana kā vēršanās pie Dieva, kā saruna ar Viņu, kā ceļš atpakaļ uz Tēva mājām, ir bijusi Luteram vienmēr dārga un tuva, un viņš vienmēr arī citus aicinājis to lietot.

Luters, mūzika un dziedāšana


erhn5j-960x526  
«Mūzika padzen velnu un dara ļaudis priecīgus», sacījis Mārtiņš Luters, cilvēks, kurš ne vien atstājis neizdzēšamas pēdas pasaules teoloģiskās domas attīstībā, bet arī būtiski ietekmējis Eiropas mūzikas attīstību. Luters raksta, ka viņa dzīvē mūzikai ir tūlīt nākamā vieta pēc teoloģijas (vēstule Ludvigam Zenflam, 1530)[1]. Pats viņš bijis skanīgas balss īpašnieks un labprāt dziedājis, sevi pavadīdams ar lautu. Būdams vispusīgi izglītots, Luters labi pazinis mūzikas stilus. Jau bērnībā Eizenahas latīņu skolā viņš iepazinis mūzikas teoriju, dziedājis Sv. Georga baznīcas korī, kopā ar skolas biedriem muzicējis bērnu korī. Studiju laikā līdzās teoloģijai Luters apguvis arī dziedāšanu un kontrapunktu (polifoniju). Vēlāk Luters kontaktējies arī ar sava laika ievērojamiem komponistiem, piemēram, Ludvigu Zenflu, augsti vērtējis arī ievērojamo polifonijas meistaru Žoskēnu Deprē. Atšķirībā no Šveices reformatoriem Žana Kalvina un Huldriha Cvinglija, kas pret mūziku izturējās piesardzīgi, Luters uzskatīja, ka tā ir «iedarbīgs līdzeklis pret dusmām, ķildām, ienaidu, skaudību, savtību, rūpēm un bēdām», ko viņš vairākkārt uzsvēris Baznīcas dziesmu grāmatām rakstītajos priekšvārdos.

Andreass Knopkens – Reformācijas apustulis Rīgā


Domājams, katram Evaņģēliski luteriskās Baznīcas loceklim ir zināms, ka šogad (2017.) aprit 500 gadi, kopš teoloģijas doktors un Vitenbergas universitātes profesors Mārtiņš Luters publiskoja savas 95 tēzes, tādejādi aizsākot
Luteriskās reformācijas kustību Vācijā, Eiropas ziemeļos un Baltijā. Rīgā pirmās luterāņu draudzes izveidojās ļoti drīz pēc Reformācijas sākuma Vācijā - 1521. gadā Sv. Pētera baznīcā Andreasa Knopkena* (Andreas Knöpken) vadībā un 1522. gadā Sv. Jēkaba baznīcā Silvestra Tegetmeijera (Sylvester Tegetmeier) vadībā.
12. februārī pēc dievkalpojuma draudzes locekļi sapulcējās mazajā zālē, lai noklausītos mūsu kora diriģenta un Lutera Akadēmijas docenta Viļa Kolma priekšlasījumu par Luteriskās reformācijas aizsācēju Rīgā Andreasu Knopkenu un viņa līdzgaitniekiem: Johanu Lomilleru – Rīgas rakstvedi, Silvestru Tegetmejeru – Sv. Jēkaba baznīcas mācītāju, Johanu Brīsmani – Luteriskās dievkalpošanas Rīgā līdzautoru (kopā ar Andreasu Knopkenu) un Burkhardu Valdi – dziesminieku un dramaturgu, no kuriem katrs pienesa savu, lielāku vai mazāku, artavu Latvijas ev. lut. Baznīcas veidošanā un attīstībā.

Reformācijas diena


Luther_at_the_Diet_of_Worms

Reformācijas laikmets aizsākās Vācijā, ar Mārtiņa Lutera, augustīniešu mūka un teoloģijas profesora, iebildumiem pret atsevišķām Romas katoļu baznīcas praksēm, kurās viņš saskatīja atkāpšanos no Evaņģēlija un patiesās kristīgās ticības. Kā vienu no tādām var minēt tā saucamo indulgenču jeb grēku atlaižu pārdošanu par naudu. Tieši tas pamudināja Luteru publicēt savas 95 tēzes 1517. gadā 31. oktobrī. Šis datums vēl arvien Luteriskajā baznīcā tiek svinēts kā Reformācijas diena.

Makss Vēbers par luterisko ētiku un kapitālisma garu


Vācu zinātnieks Makss Vēbers (1864 – 1920) pazīstams kā viens no ievērojamākiem 19. gs. beigu – 20. gs.sākuma sociologiem. Vispusīgi izglītots, viņš vienādi labi orientējās politekonomijā, tiesībās, socioloģijā un filozofijā, kā arī bija ekonomikas, politisko teoriju, reliģijas un zinātnes vēsturnieks.

Mūsu interese par šo zinātnieku saistās ar viņa luterisma mantojuma novērtējumu no netradicionāla, mums neierasta skatupunkta, proti, ietekmes uz ekonomiskajiem procesiem kapitālisma attīstībā tā nostiprināšanās periodā, 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā.

Liturģija ir izdziedātā ticība


No Lutera Akadēmijas absolventes Martas Kaliksones bakalaura darba
(2016. g.) 

Mācītājs un profesors Roberts Feldmanis reiz sacījis: “Liturģija ir izdziedātā ticība.” Šādi izteikumi pamatoti gan Baznīcas teoloģijā, gan Baznīcas vēsturē. Dievkalpojums saskaņā ar Kristus apsolījumu ir Dieva atklāsme, Viņa klātbūtne. Tā kā Svēto Rakstu teksti ir negrozāmi, tad tieši liturģiskie teksti ir tie, kuros jau sākumos izpaudās Baznīcas mācība. Līdzās sprediķim tas bija nozīmīgākais veids, kā dogmās formulētas patiesības darīt zināmas, ticamas un lūdzamas visiem ticīgajiem.

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »