Luters, mūzika un dziedāšana 

«Mūzika padzen velnu un dara ļaudis priecīgus», sacījis Mārtiņš Luters, cilvēks, kurš ne vien atstājis neizdzēšamas pēdas pasaules teoloģiskās domas attīstībā, bet arī būtiski ietekmējis Eiropas mūzikas attīstību. Luters raksta, ka viņa dzīvē mūzikai ir tūlīt nākamā vieta pēc teoloģijas (vēstule Ludvigam Zenflam, 1530)[1]. Pats viņš bijis skanīgas balss īpašnieks un labprāt dziedājis, sevi pavadīdams ar lautu. Būdams vispusīgi izglītots, Luters labi pazinis mūzikas stilus. Jau bērnībā Eizenahas latīņu skolā viņš iepazinis mūzikas teoriju, dziedājis Sv. Georga baznīcas korī, kopā ar skolas biedriem muzicējis bērnu korī. Studiju laikā līdzās teoloģijai Luters apguvis arī dziedāšanu un kontrapunktu (polifoniju). Vēlāk Luters kontaktējies arī ar sava laika ievērojamiem komponistiem, piemēram, Ludvigu Zenflu, augsti vērtējis arī ievērojamo polifonijas meistaru Žoskēnu Deprē. Atšķirībā no Šveices reformatoriem Žana Kalvina un Huldriha Cvinglija, kas pret mūziku izturējās piesardzīgi, Luters uzskatīja, ka tā ir «iedarbīgs līdzeklis pret dusmām, ķildām, ienaidu, skaudību, savtību, rūpēm un bēdām», ko viņš vairākkārt uzsvēris Baznīcas dziesmu grāmatām rakstītajos priekšvārdos.
lasīt tālāk »
Luters un lūgšana – garīgās dzīves pamats 


Edmunds Vizla, mag. Theol.

Par Mārtiņu Luteru runāts ir daudz. Viņš neapšaubāmi bija viens no sava laikmeta izcilākajiem cilvēkiem, sarežģīta un spilgta personība. Mūks un dumpinieks, tautas un reliģiskas kustības iedvesmotājs, daudzu mīlēts un vēl vairāk ienīsts. Bet visu lielo notikumu, kas mainīja ne tikai Eiropas, bet visas pasaules vēsturi, ēnā paliek kāda vienkārša patiesība, kāds fakts, par ko bieži vien piemirstam, kad domājam par Mārtiņa Lutera Reformāciju. Mārtiņš Luters bija kristīgs baznīcas cilvēks, kurš tāpat kā jebkurš cits kristietis, dzīvoja ne tikai pasaulīgo dzīvi ar visām tās cīņām, priekiem un bēdām, bet arī ļoti daudz laika veltīja savas dvēseles vajadzībām un garīgajai cīņai. Atmetot visu citu, kas sacīts par Reformāciju un Luteru, paliek pāri tikai kristīgs cilvēks, kurš vēlas sastapties ar savu Pestītāju caur tiem līdzekļiem, ko Viņš mums visiem ir atstājis un novēlējis. Lūgšana kā vēršanās pie Dieva, kā saruna ar Viņu, kā ceļš atpakaļ uz Tēva mājām, ir bijusi Luteram vienmēr dārga un tuva, un viņš vienmēr arī citus aicinājis to lietot.
lasīt tālāk »
Makss Vēbers par luterisko ētiku un kapitālisma garu 



Tālis Freimanis, evaņģēlists

‍Vācu zinātnieks Makss Vēbers (1864 – 1920) pazīstams kā viens no ievērojamākiem 19. gs. beigu – 20. gs.sākuma sociologiem. Vispusīgi izglītots, viņš vienādi labi orientējās politekonomijā, tiesībās, socioloģijā un filozofijā, kā arī bija ekonomikas, politisko teoriju, reliģijas un zinātnes vēsturnieks.

Mūsu interese par šo zinātnieku saistās ar viņa luterisma mantojuma novērtējumu no netradicionāla, mums neierasta skatupunkta, proti, ietekmes uz ekonomiskajiem procesiem kapitālisma attīstībā tā nostiprināšanās periodā, 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā.

lasīt tālāk »
Reformācijas diena 

Reformācijas laikmets aizsākās Vācijā, ar Mārtiņa Lutera, augustīniešu mūka un teoloģijas profesora, iebildumiem pret atsevišķām Romas katoļu baznīcas praksēm, kurās viņš saskatīja atkāpšanos no Evaņģēlija un patiesās kristīgās ticības. Kā vienu no tādām var minēt tā saucamo indulgenču jeb grēku atlaižu pārdošanu par naudu. Tieši tas pamudināja Luteru publicēt savas 95 tēzes 1517. gadā 31. oktobrī. Šis datums vēl arvien Luteriskajā baznīcā tiek svinēts kā Reformācijas diena.

lasīt tālāk »
31. oktobris - Reformācijas svētki  

“Ja nu Dēls jūs atbrīvos,
jūs patiesi būsiet brīvi” *
1517. gadā, Visu Svēto dienas priekšvakarā, Vitenbergas universitātes profesors un Pils Baznīcas (Shlosskirche) priesteris Mārtiņš Luters publiskai apspriešanai izlika 95 Tēzes. Šīs tēzes tika publiskotas ar mērķi uzsākt debates par baznīcas jaunieviesto indulgenču (grēku atlaižu zīmju) tirdzniecības praksi.

Tas bija aizsākums tam, ko mēs šodien pazīstam, kā Lutera Reformāciju. Lai gan disputs par indulgencēm nebija un nav pamatā Luteriskās baznīcas ticības apliecinājumam, uzsāktās sarunas ievadīja plašu un neatgriezenisku Baznīcas reformāciju un Luteram izdevās izmainīt priekšstatus par ticību un tās lomu cilvēka dzīvē.
lasīt tālāk »
Liturģija ir izdziedātā ticība 

No Lutera Akadēmijas absolventes Martas Kaliksones bakalaura darba (2016) 

Mācītājs un profesors Roberts Feldmanis reiz sacījis: “Liturģija ir izdziedātā ticība.” Šādi izteikumi pamatoti gan Baznīcas teoloģijā, gan Baznīcas vēsturē. Dievkalpojums saskaņā ar Kristus apsolījumu ir Dieva atklāsme, Viņa klātbūtne. Tā kā Svēto Rakstu teksti ir negrozāmi, tad tieši liturģiskie teksti ir tie, kuros jau sākumos izpaudās Baznīcas mācība. Līdzās sprediķim tas bija nozīmīgākais veids, kā dogmās formulētas patiesības darīt zināmas, ticamas un lūdzamas visiem ticīgajiem.
lasīt tālāk »
Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00,
sākot ar 22.08.

Богослужение
на русском языке:

воскресенье 16.00
Подробнее


Tezē svētbrīži
atsāksies septembrī
Uzzini vairāk
Sk.Tezē jaunumus
facebook.com

Bībeles stundas

notiek svētdienās pēc dievkalpojuma
Atsāksies rudenī


Draudzes koris

mēģina svētdienās 10.10
Uzzini vairāk

2019. gada 19. augusts
Vārdadienas: Melānija, Imanta
Nedēļas lozungs
"No ikviena, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz uzticēts, no tā vairāk atprasīs."
Lk 12:48

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
  Pieteikties

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās
no 13.00 līdz 18.30
draudzes kancelejā

Mācītājs Guntars Dimants
divas reizes mēnesī notur
rīta dievkalpojumus
Rīgas Domā (trešdienās) un Dienas centrā "Paaudzes",
Ūnijas ielā 49
(otrdienās).


Draudzes ērģelnieks

Aivars Kalējs


Kancelejas darba laiks:
trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 13.00 līdz 18.30


Mūs var atrast

Brīvības ielā 119, Rīgā
(Tallinas, Brīvības un Cēsu
ielas krustojumā)

>> Skatīt kartē



Sk. mūsu lapu arī
facebook.com
© 2013 Jaunagertrudesdraudze.lv.
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija »