Tematiskie raksti - Jaunagertrudesdraudze.lv

Gavēnis

Gavēnis kristīgajā Baznīcā ir ienācis no ebreju reliģijas (jūdaisma); gavēšana tiek praktizēta arī citās pasaules reliģijās. Atturēšanās no ēdiena un/vai konkrētām darbībām noteiktos laikos ir bijusi un aizvien ir daudzu garīgo prakšu neatņemama sastāvdaļa. Gavēņa vai gavēšanas ideja nav sveša arī mūsdienu populārajai kultūrai, taču parasti tā neatbilst tam, ko ar šo praksi saprot kristīgā Baznīca. To galvenokārt mēdz piedāvāt kā metodi svara samazināšanai, kam nav nekādas saistības ar cilvēka garīgās pasaules sakārtošanu, pat tad, ja izskan aicinājumi atteikšanos no konkrētā ēdiena savienot ar kaut kādām pārdomām par savu eksistenci. Lai nu kā, bet šī nav kristīgā attieksme pret gavēni.

lasīt tālāk »

Gavēņa laikam sākoties

Mt 4:1-11

Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts. Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst. Un kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi." Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes." Tad velns Viņu noveda sev līdzi uz svēto pilsētu, uzcēla Viņu pašā Dieva nama jumta galā un saka: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzi." Tad Jēzus tam sacīja: "Atkal stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt." Atkal velns To ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda Viņam visas pasaules valstis un viņu godību, un Viņam saka: "To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi." Tad Jēzus viņam saka: "Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot." Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja.

Gavēņa laiku Baznīcā ievada lasījums no evaņģēlija, kas tiek dēvēts par Jēzus kārdināšanas stāstu. Taču būtībā to varētu arī saukt par Jēzus gavēņa stāstu, jo notikums, par kuru evaņģēlists vēstī, norisinās Jēzus četrdesmit dienu gavēņa kulminācijā. Šī stāsta ievads vēstī, ka Gars Jēzu aizveda tuksnesī, lai Viņš taptu velna kārdināts. Tātad, gavēnis pavisam noteikti arvien ir saistīts ar kārdināšanu – ja gavēnis būtu iespējams bez pretošanās, bez iespējas to pārkāpt vai pat pārtraukt, tad tas pat nebūtu uzskatāms par gavēni. Gavēnis prasa cīņu, un arī Jēzus gāja šai cīņā, būdams pakļauts tādiem pat nosacījumiem, kā visi cilvēki.

lasīt tālāk »

Meklējot jaunumus

“Jel jautā iepriekšējām dienām, kas pirms tevis bijušas, kopš dienas, kad Dievs uz zemes radīja cilvēku, jautā visur, no vienas debess malas līdz otrai: vai ir jau bijuši tik lieli darbi, vai ir kas dzirdēts par tādiem?” (5Moz.4:32)

Iespējams nav tāda cilvēka, kas netaujātu pēc jaunumiem. Mēs ikdienas pārlūkojam ziņu slejas, skatāmies un klausāmies informatīvus raidījumus, mēs meklējam, vai ir kādi jaunumi. Mainās laiki un kārtības, bet viens paliek nemainīgs – cilvēka jautājums: “Vai ir kādi jaunumi?”

lasīt tālāk »

Manas acis raugās uz to Kungu (Ps.25:15)

Raudzīšanās uz Dievu ir viens no ticības nozīmīgākajiem aspektiem. Par tādu to padara fakts, ka radīšanas noslēgumā Dievs uzlūko padarīto un novērtē to: “un redzi, tas bija ļoti labi!”¹Mūsu vajadzība raudzīties pēc un uz Dievu iesākas ar viņa raudzīšanos uz visu radīto. Dievs raugās uz mums!Šis ir viens no ticības pamatprincipiem. Ticēt, nozīmē apzināties Dieva klātbūtni. Viņš visu redz: “Tavas acis visu redz, Tava roka sarga, sedz...”² Turklāt šī skatīšana nav tikai vērtējoša, tā, ir arī motivējoša. Dievs mūs aicina raudzīties uz Viņu, lai mēs mācītos sargāt un rūpēties. “Dievs ņēma cilvēku un iemitināja viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to sargā un apstrādā.”³ Šajā procesā kā viens no svarīgākajiem faktoriem ir Dieva iepazīšana. Tas, kādu Dievu mēs redzam, ir pamatā ikvienai mūsu rīcībai.

lasīt tālāk »

Taize – stāsts par robežu pārkāpšanu

„Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz svabadā, tur nav ne vīra, nedz sievas, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.” (Gal. 3:28)

2016./2017. gadu mijā Rīgā norisinājās Taize (Tezē) Eiropas tikšanās, kas sapulcēja ap 15000 jauno kristiešu no dažādām Eiropas valstīm – katoļus, protestantus, pareizticīgos.

Pēc pēdējā globālā, postošā kara brālis Rožē (Roger Louis Schütz-Marsauche) nodibināja Taize ciematā, Francijā ekumēnisku mūku kopienu, jo ticēja, ka kristiešu apvienošanās palīdzēs nākotnē saglabāt mieru Eiropā. Dievs svētīja šo pasākumu, kopiena pieauga skaitliski un tagad tā sastāv no vairāk nekā 100 brāļiem - gan katoļiem, gan protestantiem -, kas vēlas, lai viņu dzīve būtu par zīmi iespējamam mieram starp sašķeltajiem kristiešiem un tautām. Izlīguma vēsts, kuru kopienas brāļi īpaši adresē jauniešiem, aplidoja pasauli un kļuva par pievilkšanās spēku daudziem, jo daudziem cilvēkiem, kas no dažādām valstīm un kontinentiem dodas uz mazo Taize ciematiņu, lai vienotos kopīgā lūgšanā.

lasīt tālāk »

"Redzi, no šī laika visas paaudzes mani teiks svētīgu"

Pirmo pavasara mēnesi, martu, mēdz dažkārt dēvēt arī par sieviešu mēnesi, jo daudzviet pasaulē 8. martā tiek atzīmēta Starptautiskā Sieviešu diena, kad vīri savām sievām, māmiņām, vecmāmiņām, un darba kolēģēm dāvina ziedus un velta īpašu uzmanību. Arī Baznīcas kalendārā ir viena marta diena, kad mēs atceramies kādu īpašu sievietei. Šī diena ir 25. marts – Jaunavas Marijas pasludināšanas svētki.

Un eņģelis sacīja: "Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva. Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.” ¹

Tāpēc arī mūsu ikmēneša sadraudzības pasākums, kas notika 12. martā, bija veltīts Jaunavai Marijai – mūsu Kunga mātei. Ar tematisku priekšlasījumu uzstājās draudzes kora diriģents un Lutera Akadēmijas docents Vilis Kolms.

lasīt tālāk »

Adventa laika pārdomas

"Lai jūsu gurni ir apjozti, un jūsu lāpas degošas! Esiet līdzīgi cilvēkiem, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tūdaļ tam atvērtu, kad tas nāks un klauvēs. Laimīgi tie kalpi, kurus kungs pārnācis atradīs nomodā." Lk.12:35-37

Atsaucoties uz Jēzus sacīto, mūsu dzīve ir nemitīga tuvošanās pārsteigumam. Taču, tas nav pārsteigums, kas aizsākas un piepildās kaut kur ārpus mums pašiem. Tas ir tā pat kā ar dāvanām – mēs tās gaidām kā pārsteigumu, bet lielākajā daļā gadījumu, dāvana ir rezultāts mūsu vienā vai otrā veidā izteiktajām ilgām. Mēs pat varētu sacīt, ka pārsteigums ir gan par dāvanu, gan par to, ka mūsu ilgas ir sadzirdētas un kāds tās ir īstenojis.

lasīt tālāk »

Mūžības Svētdiena

“Mēs piederam debesīm, no kurienes mēs ar pacietību gaidām glābēju Kungu Jēzu Kristu.” Flp.3:20

Mūžības Svētdiena liek mums uzlūkot sevi no visplašākā skatu punkta - mūžības. Ar visu to, kas mēs esam, un kas iezīmē mūsu dzīvi – dzimšana, pieaugšana, sapņu īstenošana ar to pavadošajiem zaudējumiem un uzvarām un visbeidzot nāvi. Tā mēs varētu pavisam vienkāršoti raksturot viena cilvēka dzīvi.

No šāda skatu punkta raugoties, ir saprotams, kādēļ Baznīcas gada pēdējā svētdiena ir galvenokārt Mūžības un nevis tikai Mirušo atceres diena. Mirušo atcere noteikti ir ierobežots skatījums uz to, kas un kāpēc mēs esam. Nav šaubu, mirušo tuvinieku piemiņai ir svarīga loma, tieši tāpat kā kapu apmeklēšanas un to sakopšanas tradīcijai.

lasīt tālāk »

Debesbraukšana

Kad viņš tos svētīja, notika, ka viņš attālinājās no tiem un tika pacelts debesīs. Tad tie viņu pielūdza un ļoti priecīgi atgriezās Jeruzālemē, un pastāvīgi bija templī, slavēdami Dievu. (Lk.24:51-53)

Lūkas evaņģēlijs iesākas un noslēdzas ar priecīgām ziņām. Jēzum dzimstot, eņģelis saka: “Nebīstieties, jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs!^"¹, un noslēgumā mēs redzam mācekļus, kuri, atvadījušies no sava Kunga, ar lielu prieku atgriežas Jeruzālemē. Pirms pacelšanās debesīs, Jēzus apsola mācekļiem Svētā Gara spēku, kas viņus darīs par lieciniekiem, par Dieva valstības nesējiem.²

lasīt tālāk »

“Pielūko, ka gaisma tevī nav tapusi par tumsu” *

Celies, jo tava gaisma nāk! Tāds ir Adventa laika un Jaunā Baznīcas gada pasludinājuma saturs. Tajā nepārprotami ir saskatāms gaismas avots – Jēzus.

Viņa ienākšana pasaulē ir kā līdz šim nebijušas gaismas atspīdēšana. Vēl vairāk, kā pravietis Jesaja saka: Viņš ir brīnums. Un tieši tāda ir Viņa vēsts: “jo, kas tiem nekad nebija stāstīts, to tie tagad redz, un, ko tie nekad nebija dzirdējuši, tas tiem tagad kļūst skaidri saprotams.” Jes.52:15

lasīt tālāk »

1 2

Dienas lasījums

Dievkalpojumi

Kancelejas darba laiks

Draudzes mācītāji

Kontakti

Gavēnis

Gavēņa laikam sākoties

Meklējot jaunumus

Manas acis raugās uz to Kungu (Ps.25:15)

Taize – stāsts par robežu pārkāpšanu

"Redzi, no šī laika visas paaudzes mani teiks svētīgu"

Adventa laika pārdomas

Mūžības Svētdiena

Debesbraukšana

“Pielūko, ka gaisma tevī nav tapusi par tumsu” *

Pieteikties jaunumiem

Konts ziedojumiem

Vārds:
E-pasts:
	Pieteikties