Tematiskie raksti - Jaunagertrudesdraudze.lv

Manas acis raugās uz to Kungu (Ps.25:15)

Raudzīšanās uz Dievu ir viens no ticības nozīmīgākajiem aspektiem. Par tādu to padara fakts, ka radīšanas noslēgumā Dievs uzlūko padarīto un novērtē to: “un redzi, tas bija ļoti labi!”¹Mūsu vajadzība raudzīties pēc un uz Dievu iesākas ar viņa raudzīšanos uz visu radīto. Dievs raugās uz mums!Šis ir viens no ticības pamatprincipiem. Ticēt, nozīmē apzināties Dieva klātbūtni. Viņš visu redz: “Tavas acis visu redz, Tava roka sarga, sedz...”² Turklāt šī skatīšana nav tikai vērtējoša, tā, ir arī motivējoša. Dievs mūs aicina raudzīties uz Viņu, lai mēs mācītos sargāt un rūpēties. “Dievs ņēma cilvēku un iemitināja viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to sargā un apstrādā.”³ Šajā procesā kā viens no svarīgākajiem faktoriem ir Dieva iepazīšana. Tas, kādu Dievu mēs redzam, ir pamatā ikvienai mūsu rīcībai.

lasīt tālāk »

Meklējot jaunumus

“Jel jautā iepriekšējām dienām, kas pirms tevis bijušas, kopš dienas, kad Dievs uz zemes radīja cilvēku, jautā visur, no vienas debess malas līdz otrai: vai ir jau bijuši tik lieli darbi, vai ir kas dzirdēts par tādiem?” (5Moz.4:32)

Iespējams nav tāda cilvēka, kas netaujātu pēc jaunumiem. Mēs ikdienas pārlūkojam ziņu slejas, skatāmies un klausāmies informatīvus raidījumus, mēs meklējam, vai ir kādi jaunumi. Mainās laiki un kārtības, bet viens paliek nemainīgs – cilvēka jautājums: “Vai ir kādi jaunumi?”

lasīt tālāk »

"Redzi, no šī laika visas paaudzes mani teiks svētīgu"

Pirmo pavasara mēnesi, martu, mēdz dažkārt dēvēt arī par sieviešu mēnesi, jo daudzviet pasaulē 8. martā tiek atzīmēta Starptautiskā Sieviešu diena, kad vīri savām sievām, māmiņām, vecmāmiņām, un darba kolēģēm dāvina ziedus un velta īpašu uzmanību. Arī Baznīcas kalendārā ir viena marta diena, kad mēs atceramies kādu īpašu sievietei. Šī diena ir 25. marts – Jaunavas Marijas pasludināšanas svētki.

Un eņģelis sacīja: "Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva. Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.” ¹

Tāpēc arī mūsu ikmēneša sadraudzības pasākums, kas notika 12. martā, bija veltīts Jaunavai Marijai – mūsu Kunga mātei. Ar tematisku priekšlasījumu uzstājās draudzes kora diriģents un Lutera Akadēmijas docents Vilis Kolms.

lasīt tālāk »

Adventa laika pārdomas

"Lai jūsu gurni ir apjozti, un jūsu lāpas degošas! Esiet līdzīgi cilvēkiem, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tūdaļ tam atvērtu, kad tas nāks un klauvēs. Laimīgi tie kalpi, kurus kungs pārnācis atradīs nomodā." Lk.12:35-37

Atsaucoties uz Jēzus sacīto, mūsu dzīve ir nemitīga tuvošanās pārsteigumam. Taču, tas nav pārsteigums, kas aizsākas un piepildās kaut kur ārpus mums pašiem. Tas ir tā pat kā ar dāvanām – mēs tās gaidām kā pārsteigumu, bet lielākajā daļā gadījumu, dāvana ir rezultāts mūsu vienā vai otrā veidā izteiktajām ilgām. Mēs pat varētu sacīt, ka pārsteigums ir gan par dāvanu, gan par to, ka mūsu ilgas ir sadzirdētas un kāds tās ir īstenojis.

lasīt tālāk »

Mūžības Svētdiena

“Mēs piederam debesīm, no kurienes mēs ar pacietību gaidām glābēju Kungu Jēzu Kristu.” Flp.3:20

Mūžības Svētdiena liek mums uzlūkot sevi no visplašākā skatu punkta - mūžības. Ar visu to, kas mēs esam, un kas iezīmē mūsu dzīvi – dzimšana, pieaugšana, sapņu īstenošana ar to pavadošajiem zaudējumiem un uzvarām un visbeidzot nāvi. Tā mēs varētu pavisam vienkāršoti raksturot viena cilvēka dzīvi.

No šāda skatu punkta raugoties, ir saprotams, kādēļ Baznīcas gada pēdējā svētdiena ir galvenokārt Mūžības un nevis tikai Mirušo atceres diena. Mirušo atcere noteikti ir ierobežots skatījums uz to, kas un kāpēc mēs esam. Nav šaubu, mirušo tuvinieku piemiņai ir svarīga loma, tieši tāpat kā kapu apmeklēšanas un to sakopšanas tradīcijai.

lasīt tālāk »

Debesbraukšana

Kad viņš tos svētīja, notika, ka viņš attālinājās no tiem un tika pacelts debesīs. Tad tie viņu pielūdza un ļoti priecīgi atgriezās Jeruzālemē, un pastāvīgi bija templī, slavēdami Dievu. (Lk.24:51-53)

Lūkas evaņģēlijs iesākas un noslēdzas ar priecīgām ziņām. Jēzum dzimstot, eņģelis saka: “Nebīstieties, jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs!^"¹, un noslēgumā mēs redzam mācekļus, kuri, atvadījušies no sava Kunga, ar lielu prieku atgriežas Jeruzālemē. Pirms pacelšanās debesīs, Jēzus apsola mācekļiem Svētā Gara spēku, kas viņus darīs par lieciniekiem, par Dieva valstības nesējiem.²

lasīt tālāk »

“Pielūko, ka gaisma tevī nav tapusi par tumsu” *

Celies, jo tava gaisma nāk! Tāds ir Adventa laika un Jaunā Baznīcas gada pasludinājuma saturs. Tajā nepārprotami ir saskatāms gaismas avots – Jēzus.

Viņa ienākšana pasaulē ir kā līdz šim nebijušas gaismas atspīdēšana. Vēl vairāk, kā pravietis Jesaja saka: Viņš ir brīnums. Un tieši tāda ir Viņa vēsts: “jo, kas tiem nekad nebija stāstīts, to tie tagad redz, un, ko tie nekad nebija dzirdējuši, tas tiem tagad kļūst skaidri saprotams.” Jes.52:15

lasīt tālāk »

Sveču diena - Sv. Sīmaņa diena

Šīs dienas nosaukums gadsimtu gaitā ir bijis dažāds, bet tās saturs ir nemainīgs. Šajā dienā tiek pieminēta mūsu Kunga Jēzus priekšāstādīšana templī, kas saskaņā ar jūdu priekšrakstiem notiek 40 dienas pēc dzimšanas. Šī diena ir dēvēta gan par Sveču dienu, gan par Marijas šķīstīšanās dienu, gan arī par HYPAPANTE (gr.) - Tikšanās svētkiem, kad tempļa kalpotājs Simeons (Sīmanis) satiek mūsu Kungu un Pestītāju.

lasīt tālāk »

Gavēnis

Gavēnis kristīgajā Baznīcā ir ienācis no ebreju reliģijas (jūdaisma); gavēšana tiek praktizēta arī citās pasaules reliģijās. Atturēšanās no ēdiena un/vai konkrētām darbībām noteiktos laikos ir bijusi un aizvien ir daudzu garīgo prakšu neatņemama sastāvdaļa. Gavēņa vai gavēšanas ideja nav sveša arī mūsdienu populārajai kultūrai, taču parasti tā neatbilst tam, ko ar šo praksi saprot kristīgā Baznīca. To galvenokārt mēdz piedāvāt kā metodi svara samazināšanai, kam nav nekādas saistības ar cilvēka garīgās pasaules sakārtošanu, pat tad, ja izskan aicinājumi atteikšanos no konkrētā ēdiena savienot ar kaut kādām pārdomām par savu eksistenci. Lai nu kā, bet šī nav kristīgā attieksme pret gavēni.

lasīt tālāk »

Četrdesmit dienu gavēnis

Svētajos Rakstos gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā, vairakkārt sastopams laika posms, kas mērīts ar skaitli 40, piemēram, 40 dienas un naktis ilga grēku plūdi (Gen 7:4...), 40 dienas Mozus uzturējās Sīnaja kalnā pirms Derības plākšņu saņemšanas (Ex 24:18, 34,28), 40 gadus Īsraēls ceļoja caur tuksnesi uz Kanaānu, un arī Jēzus Kristus 40 dienas uzturējās tuksnesī (Mk 1:13; Mt 4:2; Lk 4,1...). Šis skaitlis raksturo laiku ne tik daudz hronoloģiski, cik daudz vairāk norāda uz laika posma saturu, proti, visur, kur tas Svētajos Rakstos sastopams, arvien tas saistīts ar došanos ceļā, gatavošanos, skaidrošanos.

lasīt tālāk »

1 2

Nedēļas lozungs

Dievkalpojumi

Kancelejas darba laiks

Draudzes mācītājs

Kontakti

Manas acis raugās uz to Kungu (Ps.25:15)

Meklējot jaunumus

"Redzi, no šī laika visas paaudzes mani teiks svētīgu"

Adventa laika pārdomas

Mūžības Svētdiena

Debesbraukšana

“Pielūko, ka gaisma tevī nav tapusi par tumsu” *

Sveču diena - Sv. Sīmaņa diena

Gavēnis

Četrdesmit dienu gavēnis

Pieteikties jaunumiem

Konts ziedojumiem

Vārds:
E-pasts:
	Pieteikties