Bet kā ar mūsu gavēni, mūsu cīņu? Ko no tā iegūstam? Evaņģēlijs par Jēzus gavēni mums to rāda. Jēzus gavēnī apstiprināja savu vienību ar Dievu, savas gribas pilnīgo saskaņu ar Tēva gribu. Arī mēs gavēnī, iespējams, skaidrāk nekā citubrīd pamanām, kas motivē un nosaka mūsu gribu, mūsu rīcību, tāpat arī – kas grib mūs kalpināt, pakļaut. Var pat teikt, ka gavēnis ir sava veida cīņa par brīvību, par atteikšanu patmīlībai, kas mūs tur savā varā un grib novērst no mīlestības uz Dievu un cilvēkiem. Jo – ne jau sevis uzlabošanā ir gavēņa jēga. Tā nāk no Jēzus, tā ved pie Jēzus, un tā vairo mūsu mīlestību uz Dievu un cilvēkiem. Zīmīgs ir sens Baznīcas paradums – ticīgais neuzkrāj savam labumam to, ko, mazāk patērēdams ietaupa gavēnī, bet ziedo tiem, kam nepieciešama palīdzība. Tas atgādina, ka attiecības ar Dievu arvien ir noteicošas arī mūsu attiecībām ar cilvēkiem. Šīs attiecības nespēsim kopt paši. Dievs pats Jēzū tās ar mums veido. Evaņģēlija vēstījums mums atgādina, ka šis laiks nav mūsu Gavēnis. Tas ir mūsu Kunga Jēzus Gavēnis, caur kuru tiek uzvarēts grēks, velns un nāve. Ticībā un paļāvībā uz Viņu mēs dodamies šajā cīņā, kas ved mūs pretī Jēzus krusta un augšāmcelšanās brīnumam.
