2024. gada 28. marts
Vārdadienas:
Gunta, Ginta, Gunda
Viridum – Zaļā ceturtdiena



Un to vietu, kur Dievs ar viņu
bija runājis, Jēkabs nosauca
vārdā Bētele – Dieva nams.
1Moz 35:15

Bet centurions un tie,
kas kopā ar viņu sargāja Jēzu,
redzēdami zemestrīci un visu,
kas notiek, ļoti sabijās un teica:
"Patiesi šis bija Dieva Dēls!"
Mt 27:54

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Bībeles stunda
svētdienās pēc dievkalpojuma

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītāji

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Tālis Freimanis
E-pasts: talis.f@tvnet.lv
Tālr.: +371 29608801

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00



Sveču diena - Sv. Sīmaņa diena


Šīs dienas nosaukums gadsimtu gaitā ir bijis dažāds, bet tās saturs ir nemainīgs. Šajā dienā tiek pieminēta mūsu Kunga Jēzus priekšāstādīšana templī, kas saskaņā ar jūdu priekšrakstiem notiek 40 dienas pēc dzimšanas. Šī diena ir dēvēta gan par Sveču dienu, gan par Marijas šķīstīšanās dienu, gan arī par HYPAPANTE
(gr.) - Tikšanās svētkiem, kad tempļa kalpotājs Simeons (Sīmanis) satiek mūsu Kungu un Pestītāju.

Četrdesmit dienu gavēnis


Svētajos Rakstos gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā, vairakkārt sastopams laika posms, kas mērīts ar skaitli 40, piemēram, 40 dienas un naktis ilga grēku plūdi (Gen 7:4...), 40 dienas Mozus uzturējās Sīnaja kalnā pirms Derības plākšņu saņemšanas (Ex 24:18, 34,28), 40 gadus Īsraēls ceļoja caur tuksnesi uz Kanaānu, un arī Jēzus Kristus 40 dienas uzturējās tuksnesī (Mk 1:13; Mt 4:2; Lk 4,1...). Šis skaitlis raksturo laiku ne tik daudz hronoloģiski, cik daudz vairāk norāda uz laika posma saturu, proti, visur, kur tas Svētajos Rakstos sastopams, arvien tas saistīts ar došanos ceļā, gatavošanos, skaidrošanos.

Jāņa Kristītāja dzimšanas diena


“Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt, un viņai piedzima dēls. Viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Kungs ir parādījis lielu žēlsirdību viņai, un tie priecājās līdz ar viņu.”(Lk.1:57, 58)

Jāņa Kristītāja piedzimšana ir Dieva žēlsirdības zīme. To izsaka viņa vārds, kas tulkojumā no ebreju valodas nozīmē Dievs ir žēlsirdīgs vai Dievs parāda žēlsirdību. Pirmajā brīdī varētu domāt, ka žēlsirdība ir parādīta Jāņa vecākiem, kuri līdz šim nav varējuši ieņemt bērnu. Taču Jāņa dzīve pauž Dieva žēlsirdību, kas ir dāvāta ikvienam cilvēkam.

Kas ir šīs žēlsirdības saturs? Vispirms, tā nepārprotami ir Dieva iniciatīva. Tas nav aicinājums sasniegt zināmu garīgu izaugsmi, lai izpelnītos uzmanību, bet nosacījums, pie kura kaut kas var iesākties. Aicinājums ticēt, uzticēties ir pamatots Dieva žēlsirdībā uz mums. Viņš aicina mūs pie sevis kā mīlošs Tēvs.

Sv. Jāņa Kristītāja diena, 24. jūnijs


Jāņa Kristītāja piedzimšanas apstākļi

Jāņa Kristītāja dzimšanas diena Baznīcā tiek uzskatīta par augstiem svētkiem. Šie svētki pamatojas Lūkas evaņģēlija 1. nodaļas vēstījumā, un ir saistīti ar vairākiem brīnumiem. Saskaņā ar evaņģēlija vēstījumu Jāņa Kristītāja mātei Elizabetei dēls piedzimst diezgan lielā vecumā – tad, kad ne viņa pati, ne viņas vīrs, priesteris Zaharija, vairs netic, ka tas varētu notikt. Jāņa Kristītāja tēvs, kalpodams templī, saņem eņģeļa vēsti par to, ka viņam piedzims dēls. Tā kā viņš uzreiz tam nespēj ticēt, eņģelis dod zīmi – uz laiku līdz Jāņa piedzimšanai Zaharija zaudē valodu. Tāpēc, kad dēls piedzimis, jautāts par dēlam piešķiramo vārdu, viņš atbildi dod rakstiski: Jānis. Šādu pašu vārdu, nesaskaņodama ar savu vīru, dēlam bija paredzējusi arī Elizabete. Kad Zaharijam atgriežas valoda, viņš saka slavas un pateicības lūgšanu (pazīstama kā «Benedictus Deus»), reizē arī izsakot pravietojumu par Jāņa nozīmi Dieva tautas vēsturē.

29. jūnijs. Apustuļu Pētera un Pāvila diena


29. jūnijā ik gadus tiek atzīmēta divu kristīgajai Baznīcai sevišķi nozīmīgu apustuļu (Dieva sūtņu) piemiņas diena. No visiem Jēzus apustuļiem tieši Pēteris un Pāvils ir visplašāk pazīstamie.

Apustuļu Pētera un Pāvila izcilo vietu Baznīcas un līdz ar to visas kristīgās pasaules vēsturē koncentrētā veidā rāda lūgšana, kas paredzēta viņu piemiņas dienas dievkalpojumam.

Visspēcīgais, mūžīgais Dievs, kas esi svētījis šo dienu ar Tavu apustuļu – sv. Pētera un Pāvila asinsliecību, mēs Tevi lūdzam: dāvini savai tautai sekot šiem mācītājiem, caur kuriem Tavs evaņģēlijs vispirms sāka izplatīties visā pasaulē.

25. jūlijs. Apustuļa Jēkaba Vecākā diena


Jēkabs Vecākais
(grieķu. Ιάκωβος , lat. Iacobus, spāņu. Santiago) – Jēzus Kristus apustulis, evaņģēlista Jāņa vecākais brālis. Piedzimis Palestīnā, nogalināts mūsu ēras 44. gadā* Jeruzalemē.


Kā vēstī Evaņģēliji, Jēkabs, viņa tēvs un brālis bija zvejnieki. Jēkaba un viņa brāļa Jāņa aicināšana Mateja Evaņģēlijā (4:21,22) ir aprakstīta šādi: “No turienes tālāk iedams, Viņš ieraudzīja citus divus brāļus - Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni - kopā ar savu tēvu Zebedeju laivā tīklus lāpām, un Jēzus viņus aicināja. Tūlīt, pametuši laivu un savu tēvu, tie sekoja Viņam."

Apustulis Barnaba

11. jūnijā Evaņģēliski Luteriskā baznīca atzīmē Svētā Barnabas dienu. 

Barnaba (grieķiski Βαρνάβας), īstajā vārdā Jāzeps, dzimis Kiprā jūdu ģimenē, kura piederēja pie Levija cilts. Viņš bija viens no septiņdesmit apustuļiem un Kipras baznīcas dibinātājs.

Tiek uzskatīts, ka Jāzeps pievienojās apustuļu pulkam jau pēc Kristus pacelšanas Debesīs. Bībelē (Ap.d. 4:36,37) viņš pirmo reizi tiek pieminēts šādi: „Arī Jāzeps, ko apustuļi sauca par Barnabu (tulkojumā  iepriecināšanas dēls), levīts, dzimis kiprietis, pārdeva tīrumu, kas viņam piederēja, atnesa naudu un nolika to pie apustuļu kājām.”

Svētais Meinards - mūks, misionārs, bīskaps

Latviešu tautā bieži, runājot par mūsu dzimtenes kristianizāciju, jāsastopas ar plaši izplatītu spriedumu, ka kristīgo ticību ir mums atnesuši krusta karotāji - "ar uguni un zobenu". Ieskatoties rūpīgāk hronikas vēstītos notikumos, kas saistīti ar mūsu tautas pievēršanu kristīgai ticībai, mēs redzam šāda apgalvojuma nepareizību. Misionāra, mūka, bīskapa Meinarda miermīlīgā darbošanās šo apgalvojumu atraida. Tikai pēc viņa nāves enerģiskie un nepacietīgie viņa darba turpinātāji tvēra zobenu un meta uguni. Un taisni šī miermīlīgā bīskapa Meinarda darbošanās ir tā, kas, īpaši pēdējā laikā, ir atmodinājusi dzīvu interesi par šo - savam laikmetam tik neparasto kristīgā pasaulē - kristīgās vēsts sludinātāju.” - Baznīcas vēstures profesors Dr. theol. Roberts Feldmanis.


Sv. Jaunava Marija - mūsu Kunga māte


Runāt par Jaunavu Mariju luteriskajā Baznīcā, īpaši pie mums Latvijā, nav pašsaprotami. Pārāk dziļi mūsu luterisko draudžu locekļos ir iesakņojies priekšstats, ka Jaunavu Mariju ievēro tikai Romas katoļi. Vēl vairāk – viņa ir kļuvusi gandrīz vai par pazīšanas zīmi Romas katoļu dievbijībai, un tie, kas izceļ Jaunavas Marijas lomu pestīšanas notikumā, dažkārt pat tiek apvainoti neuzticībā luteriskajai konfesijai.

Tomēr šāds pārmetums ir nepelnīts – īpaši tad, ja apzināmies, ka mūsu Baznīcas ticības galvenā mēraukla ir Svētie Raksti. Svētie Raksti ir tie, kas dod liecību gan par mūsu Kungu un Pestītāju Jēzu, gan par pestīšanas notikumu, gan arī par Jaunavas Marijas vietu tajā.

Pļaujas svētki - pateicības diena


“Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu. Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos,
pēc kā tava sirds ilgojas!” (Ps.37:3,4)
 
Pļaujas svētki ir pateicības diena, un to aizsākums ir meklējams dziļā cilvēces vēsturē. Šie ir vieni no lielajiem svētkiem. Psalma vārdiem runājot, tie aptver cilvēka darbu un dzīvi posmā no cerības uz prieku. Pavasarī cerībā, ticībā tiek sēts un stādīts, un tas ir patiess prieks, ja rudens pienāk ar bagātīgu pļauju un ražas ievākšanu.

Senajā pasaulē tas faktiski bija izšķirošs notikums. Lai cilvēks varētu dzīvot, ir nepieciešama pārtika. Ievāktā raža bija gan uztura, gan maiņas, gan maksāšanas līdzeklis.
   1 2   

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468

Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita.avotina2@gmail.com
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »