Mt.2:1-12 “Neviens ļaundaris nesapratīs, bet gudrie sapratīs” (Dan 12:10)
Man nāk prātā pavisam ikdienišķa situācija, ar ko regulāri saskaros. Man kā briļļu nestājam, ieejot veikalā, tūlīt aizsvīst lēcas. Tas teorētiski netraucē iepirkties, jo aizsvīdums nelaupa nedz atmiņu, nedz kavē pārvietoties telpā, bet skaidri saskatīt preces var tikai aizsvīdumu noslaukot. Analoģiski var droši sacīt, ka cilvēks var dzīvot, nemainot attieksmi, nemeklējot atbildes un baudot vienpatību. Taču, ja gribam nopietni paraudzīties uz dzīvi un notikumiem, ir jāatver acis, jāsakoncentrē maņas un jāsadzird sirdsbalss. Citiem vārdiem, var samierināties tikai ar racionāliem spriedumiem, bet patiesa dzīve iesākas tad, kad ļaujamies garīgām pieredzēm – ļaujam Dievam runāt un nopietni uztveram Viņa sacīto. Proti, dzīvot un vadīt savas gaitas kopā ar Dievu.
Katra cilvēka dzīve ir salīdzināma ar ceļojumu. Šajā ceļā ir ne mazums grūtību – kā jau ceļojot cauri tuksnesim. Būt tuksnesī, nozīmē izkāpt no komforta zonas, nolikt malā paštaisnību un pazemībā ļaut Dievam runāt uz mums klusumā. Tad agrāk vai vēlāk mēs nonākam pie svarīgām atziņām un lēmumu pieņemšanas. Šodienas evaņģēlija vārdiem runājot, tas ir ceļš, kas vijas cauri tuksnesim pie Hēroda un beigās atved pie Kristus.
Kas ir šis Hērods? Simboliski Herods pārstāv to cilvēka personas aspektu, ko Jēzus apraksta, sakot: “Jo no iekšienes, no cilvēka sirds iziet ļaunas domas, izvirtība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, alkatība, ļaunprātība, viltība, izlaidība, skaudīga acs, zaimošana, lepnība, muļķība. Viss šis ļaunums nāk no iekšienes un sagāna cilvēku.” Mk 7:21. Tie ir Dievu nepazīstoša cilvēka darbi, rīcība un būtība. Lai arī visu Jēzus nosaukto mēs pavisam noteikti saprotam kā sliktu, tomēr tajā pat laikā ikviens esam kaut ko no uzskaitīta darījuši. Svētītas pārmaiņas iesākas tad, kad apzināmies, ka paši esam sevi iecēluši par savas dzīves kungu un dievu.
Tāpēc Dievs liek atspīdēt jaunai, nebijušai Zvaigznei – tā pievērš uzmanību, liek domāt – kāpēc? Ko tas nozīmē? Šī Zvaigzne ir Kristus baznīca, draudze. Vieta, kur Dievs aicina cilvēkus, lai tie atklātu un sastaptu kādu, kurš vienīgais ir Kungs un Ķēniņš. Un svētīgs ir tas cilvēks, kas to atzīst un pieņem, kuram vecais Hērods vairs nav vienīgais un labākais sirds un dzīves stāvoklis. Šis ir tas svarīgais dzīves pavērsiens – no sevis pie Jēzus, no ierobežotā uz brīvību.
Ziemsvētku laiks saviļņo un aizskar ikvienu cilvēku gan lielu, gan mazu. Taču vēlme apdāvināt un iepriecināt ir tikai maza daļa no svētku satura. Austrumu gudrie neapstājās pie ķēniņa pils labumiem, nedz pie Jeruzalemes krāšņuma. Tie sekoja zvaigznei līdz pat Jēzus silītei. Kāpēc daudziem tieši pēdējais posms izpaliek? Jo Jēzus prasa dārgāko, kas mums ir: dvēseli, gribu, dzīvību. Tas ir sinonīms vārdam sirds. Dieva klātbūtne nav ievietojama kādā atsevišķā dzīves “plauktiņā”, tā grib piepildīt visu cilvēka būtību un dzīvi. Kāpēc sirds? Jo tā pieder Dievam un ir jāatbrīvo no pašpietiekamības tirānijas. Dieva klātbūtnei ir jāaizvieto vecais Hērods ar tā aizspriedumiem, pieņēmumiem, principiem un motīviem. Tikai tad var notikt lielais pagrieziena punkts – esam gatavi iet pa citu, jaunu ceļu.
Iespējams, līdzīgi kā tas bija gudrajiem, mājupceļā tiem bija jāsastopas ar grūtībām, nogurumu un izaicinājumiem. Bet viņi bija sastapuši patiesību, patieso dzīves Kungu. Arī mēs ikdienas ceļā vairs neesam vieni – mēs esam uzņemti kopībā ar Dievu. Kopībā ar Jēzu Dievs katru cilvēku vada patiesībā un dāvā žēlastību visas lietas un notikumus uzlūkot Viņa vārda gaismā. Tāds ir Dieva pestīšanas nodoms – aicināt cilvēkus pie sava Dēla, lai Viņā cilvēku darītu brīvu priecīgai kalpošanai patiesībai un savam tuvākajam. Un visbeidzot, ikvienai atpestītai dvēselei ir jāiemanto Debesu Valstība – patiesās Tēva mājas. Lai ikviens var piedzīvot epifānijas brīnumu, kā pravietis Jesaja saka: “Lūkojies visapkārt un redzi: tie visi pulcējas, tie nāk pie tevis – tavi dēli no tālienes pārnāks, un tavas meitas atnesīs uz rokām.” Jes.60:4
Lai pateicība Dievam par jauno žēlastības gadu un jauno dzīvi Kristū! Āmen.
