Klusums ar dziļāku nozīmi. Lūkas 2:1-14
Marijai dzemdības varēja sākties kuru katru dienu, bet tas nav arguments. Romas ķeizara pavēle nav apspriežama, visiem jāierodas savās dzimtajās pilsētās. Jāzepam un Marijai priekšā stāvēja grūts un neziņas pilns ceļš. Nonākot Betlēmē, izrādījās, ka mājvietās visas dzīvojamās telpas aizņemtas. Kur sagatavot vietu bērna dzimšanai? Vienīgā vieta ir kūtī, un bērna guļvieta ir lopu sile. Tas pavisam noteikti ir labāk nekā uz lauka, bet vai tā tam bija jānotiek. Vai tā to iztēlojās Marija un Jāzeps? Droši vien nē, bet tā tas notika. Jēzus piedzima šādā savādā klusumā.
Bet kā ar eņģeļu vēstījumu?! Vai tas nav debesis satricinošs slavinājums un gaviles? Lai cik tas nebūtu neparasti, bet to dzirdēja tikai gani uz lauka. Tie nebija tālu no kūtiņas, jo jau pēc brīža tie skatīja jaundzimušo, viņa māti un Jāzepu. Te būtu vietā Marijas vai Jāzepa jautājums: “Kas noticis? Kas tās par balsīm, kas pieskandināja visu apkārtni?” Eņģeļu kora vēstījumu tiem pasludināja gani un gan jau klusiņām, lai neizbiedētu jaundzimušo.
Vai tas nav zīmīgi? Jēzus dzimšanas stāsts ir tik vienkāršs, ka tam tiešām ir maz sakara ar to kņadu, kas parasti piederas Ziemsvētkiem. Acīmredzot līdz priekam var nonākt, tikai ieraugot notikuma nozīmīgumu. Tieši tā, nozīmi, nevis faktus. Kad mēs raugāmies uz cilvēku, ko mīlam, mums nav svarīgas viņa/viņas dzimšanas detaļas, bet gan tas, ko šī persona ir ienesusi mūsu dzīvē. Bērna piedzimšana ir labs piemērs, tā uz visiem laikiem izmaina vecāku dzīvi. Rūpes par bērnu nav atpūta palmu ēnā ar kokteiļa glāzi rokā. Tās ir negulētas naktis un daudz jautājumu. Un tomēr, tie ir svētki, ko spēj sadzirdēt un svinēt mīlestībā degoša sirds. Jēzus piedzimšanas notikuma prieku var sadzirdēt un piedzīvot, tikai ieraugot šī bērna dzīves nozīmīgumu. Viņa dzimšana un dzīve izmainīja pasauli tik ļoti, ka ir grūti iedomāties, kāda tā būtu bez viņa. Jā, kāda būtu mana un tava dzīve. Šis laiks ir mums Dieva dāvātā iespēja šaubu, neziņas, baiļu un zaudējuma klusumā sadzirdēt to, ko juta, sadzirdēja ar sirdi Marija, Jāzeps un gani – Dievs ir mūsu vidū! Lai tas kļūtu par patiesu iemeslu svētkiem un gavilēm!
Lai kāds būtu klusums, tam ir nozīme. Ziemsvētku evaņģēlijs mums to atklāj. Šī ir tā nakts, kad varam līdz ar ganiem, apsēsties līdzās Marijai un Jāzepam un uzlūkot Jēzus bērnu - mūsu Glābēju. Mums ir dots liels apsolījums – ikviens, kas nāk pie tā, kas dzimis Betlēmē, sastopas ar Dievu. Sastapšanās un uzticēšanās Jēzum ļauj mūsos dzimt kam stiprākam, drosmīgākam, laimīgākam, laipnākam un svētākam - mīlestībai. Tieši mīlestība ļauj vienmēr un jebkuros apstākļos dzirdēt un skatīt to, kas citādi acīm un ausīm apslēpts – skatīt Dieva godības gaismu ikdienas, dzirdēt eņģeļa vēsti, kas liek priekā iedegties sirdij par bērnu, kurš dēļ mums dzimis, piedzīvot viņa mīlestības spēku, kas ļauj redzēt, cik ļoti esam mīlēti un kādus upurus tas ir prasījis. Kāds Dieva bagātības un gudrības, un atziņas dziļums! Ikviens, kas uzņem šo mīlestības vēstnesi atrod mieru, kas pārspēj jebkuru sapratni. Āmen.
Svētītus Kristus dzimšanas svētkus!
