Topi redzīgs! Lk 18:31-43

Tajā pašā laikā sociālie tīkli tika pārpludināti ar visa veida komentāriem. Tika kritizēta valdība un mediķi, par nozombētiem tika dēvēti visi, kas uzvilka maskas. Uzradās neskaitāmi “dīvānu speciālisti” un viltus ziņu pārsūtītāji, cilvēces glābēji, kas “pravietoja”, ka izmirs visi valdības sazvērestību apmātie, kamēr “dumpinieki” paliks sveiki un veseli. Savā ziņā, radoša un spriest spējīga prāta apveltīti cilvēki. Uz brīdi iezogas doma, ja viss viņu kopums “sadotos rokās”, tie radītu ideālu sabiedrību un plaukstošu valsti. Taču ir viena mūžsena problēma – tie, kas šķietas gudrākie un pareizākie, ir lielākie tiesātāji un dažkārt arī nīdēji.

Nekas daudz nav mainījies kopš Jēzus dienām. No vienas puses ir vērojama cilvēku nespēja izprast Jēzus sacīto un novērtēt viņa darīto, no otras, kritika, tiesāšana un nicinājums. Tā laika jūdu un romiešu sabiedrība ir bauslības, likumu un rituālu nosacīta. Virspusēji raugoties, labi organizēta pārvaldes sistēma ar tiesisku taisnīgumu, bet, vērtējot uzmanīgāk, tajā valda nevienlīdzība, vienaldzība un nicinājums - šķietama gudrība, ko pavada neziņa un muļķība.

Kas tad ir Jēzus vārdu un darbu vēstījums grēkā kritušai jūdu un pagānu sabiedrībai? Jūdu reliģiskās elites prātam neaptveramais upuris, nododot Jēzu krusta nāvei, atklāj pestīšanas darbu, ko Kristus paveic nesavtīgas un neizsmeļamas mīlestības vārdā. Tā ir mīlestība, kas sniedz iespēju kā vieniem tā otriem atgriezties no cilvēcīgās gudrības neprāta. Glābšana no šīs pazudinošās gudrības ir tikpat vienkārša, cik aklā cilvēka dziedināšana. Viss, kas nepieciešams ir izteikts aklā vārdos: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” Tas ir sauciens, kas pamatots vēlmē ieraudzīt patiesību un palikt tajā. Uz to Jēzus vienmēr atbild, sakot: “Topi redzīgs! Tava ticība tevi ir dziedinājusi!” Mūsu prātam un spriestspējai ir jātop dziedinātai, ienesot tajā Jēzus līdzcietību un mīlestību. Gan jūdu bauslība, gan romiešu tiesības un mūsdienu sabiedrības pamatā esošie likumi iegūst pavisam citus vaibstus, tiem pievienojot Dieva patiesību – mīlestību.

Šodienas evaņģēlijs mūs aicina doties kopā ar Jēzu izšķirošā ceļojumā uz Jeruzalemi. Tas nav viegls, jo liek atzīt patiesību par sevi un pieņemt lēmumu mainīt dzīves virzienu. Taču vienlaikus tas ir ceļš uz brīvību no sātana ļaunās varas un atbrīvošanās no nāves bailēm. Dzīve kopā ar Jēzu ir ceļojums pretī dzīvībai un patiesībai. Svētais apustulis Pāvils to apraksta, sakot: “Tagad es atzīstu daļēji, bet tad es atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.” Lai mums par iedrošinājumu ir patriarham Ābrahamam Dieva sacītais: “Es tevi svētīšu un tu būsi par svētību.” 1Moz 12:2

Āmen.