Kas nepieciešams dzīvībai? Mt 8:1-13

Piekritīsiet, nav nekā nozīmīgāka un dārgāka par dzīvību. Visa mūsu darbošanās, tieši vai netieši, ir saistīta ar vēlmi dzīvot. Taču šī rosīšanās agrāk vai vēlāk kļūst par rutīnu, dēļ kuras vairs neizšķiram, kas ir pats svarīgākais. Proti, to no kā un dēļ kā dzīvojam. Tas nav tikai filozofisks jautājums, uz ko meklēt atbildes garlaicības brīžos. Ieraudzīt un iepazīt dzīvības, dzīves avotu un mērķi nozīmē pieskarties dzīves patiesībai. Iespējams, vārdu salikums “dzīves patiesība” var šķist dīvains, bet ar to ir līdzīgi kā ar Jēzus sacīto par viņa miesu. Kādā vietā viņš saka: “Mana miesa ir patiess ēdiens.” Taču grieķu valodas gramatika to ļauj izteikt arī šādi: “Mana miesa ir ēdiena patiesība”. Pirmajā brīdī mēs redzam tikai vietām samainītus vārdus, bet, izlasot uzmanīgāk, pamanīsim būtisku atšķirību. Otrais variants liek raudzīties daudz dziļāk un ieraudzīt Dieva izšķirošo lomu mūsu esībai. Ēst vispirms nozīmē uzņemt Dievu, Jēzu, – kā Raksti saka: “(..) jo caur viņu ir viss, kas radīts gan debesīs, gan virs zemes (..) visas lietas ir radītas caur un uz viņu.” (Kol 1:16)