Mēs esam aicināti parādīt žēlastību. Lk 7:11-17

Nav šaubu, tieši šis aspekts ir smago sēru iemesls. Šīs skumjas ir tas, ko Jēzus redz, uzlūkodams bēru gājienu, – “atraitni ieraudzījis, Kungs iežēlojās par viņu un tai sacīja: “Neraudi!” Šeit lietotais darbības vārds “iežēlojās”, grieķu valodā drīzāk būtu tulkojams kā līdzcietība, no - ciest līdzi. Senākajā literatūrā ar šo vārdu apzīmēja upurī pienestos iekšējos orgānus, šajā gadījumā - sirdi. Jēzus reakcija nav tikai līdzjūtības izteikšana, bet gan patiesas līdzcietības apliecinājums bēdu satriektajai mātei.

Jēzus dziedina viņas neizmērojamo sirds sāpi, sakot: “Jaunekli, es tev saku, celies augšā!”, un tas tapa dzīvs. Arī gadījumā ar Eliju Dievs uzklausīja viņa lūgšanu un atgrieza dzīvību atraitnes dēlam. Šie abi notikumi apliecina, ka Dieva žēlsirdība jeb līdzcietība ir noteicošā attiecībās ar cilvēci, īpaši ar tiem, kas sastapušies ar zaudējumu. Vai līdzcietība ir mūsu attieksmes pamatā, sastopoties ar līdzcilvēkiem?

Ko šie notikumi mums māca? Abos gadījumos Dievs ienāk šo sieviešu un viņu dēlu dzīvē, lai parādītu, ka Dievs ir dzīvo, nevis mirušo Dievs, norādot uz mūžīgo dzīvību. Dieva dāvātā dzīvības dāvana liecina par Dieva bagātīgo un neizmērojamo žēlastību, par mūžīgās dzīvības dāvanu, ko mēs paši nevaram sniegt, lai arī kā mēs to vēlētos.

Tomēr tā ir arī zīme tam, ko mēs varam darīt tiem, kam ir emocionālas, garīgas, psiholoģiskas un fiziskas vajadzības. Katrs kādā brīdī var nonākt stresa vai krīzes situācijā, piedzīvot zaudējumus un ciešanas, pat neesot vientuļš vai trūkumā, – nonākt situācijā, kad rodas nepieciešamība pēc līdzjūtības, pēc draugu, ģimenes, kaimiņu var būt pat svešinieku rūpēm; Elijas un Jēzus rīcība liek arī mums darīt to, kas ir mūsu spēkos. Mēs varam aprūpēt un mierināt nelaimē nonākušos, parādot žēlsirdību un palīdzot viņiem rast mierinājumu. Dieva rīcība šajos brīnumainajos notikumos ir apliecinājums tam, ka tieši tādu līdzcietību un klātbūtni Dievs ir gatavs sniegt katram no mums. Tāpēc arī mēs esam aicināti parādīt žēlsirdību un līdzcietību ikvienam, kam tā nepieciešama.

Un vēl, vārds Naine nozīmē “jaukās” vai “zaļās ganības”. Pēc sastapšanās ar Jēzu, pilsētnieku acīs, vārds Naine ieguva pavisam jaunu nozīmi. Mēs dažkārt zūdamies par to, ka ģimene, radi, draugi, kaimiņi, kolēģi vai draudze nav tik labi, kā gribētos. Tad nu lūk, te ir atbilde - esot kopībā ar Jēzu un parādot žēlsirdību un līdzcietību tuvākajiem, mēs it visu varam padarīt labāku. Mums katram ir sava “Naine”, taču par dzīvības spēka pilnu to padara Kristus klātbūtne. Tad nu celsim to kopā ar Viņu par labāko, mīļāko un drošāko vietu! Āmen.