Ceļojums Dieva patiesības un dzīvības gaismā. Mt 2:1-12, 19-23
Tas prasa ticību, pacietību un drosmi. Lai kaut ko uzsāktu, ir jābūt ticībai, paļāvībai, ka tas ir paveicams. Turklāt tas nav izdarāms bez ticības Dieva klātbūtnei. Tiekties ar prieku pretī patiesībai ir iespējams, ja zinām, ka tā ir patiesība, kas dara brīvu. Tikai pie šāda nosacījuma mēs, cerības pilni un, bruņojušies ar pacietību, tiecamies pretī apsolītajam mērķim. Dzīvot ticībā nozīmē atklāt patiesību par to, kas apslēpts sirds, dvēseles dziļākajos nostūros. Jā, tas prasa drosmi sastapties ar sevī mītošu patiesības pretinieku (iespējams, daudzskaitlīgu) un uzvarēt to. Zvaigznes diena atgādina par Dieva universālo aicinājumu – Kristus ir atbrīvotājs un glābējs visām tautām.
Tam seko stāsts par Jāzepu, kas Dieva žēlastības vadīts, devās ar Mariju un Jēzu prom no Ēģiptes uz Izraela zemi, lai apmestos Jūdejā. Taču atnākot uz dzimto zemi, viņu pārņēma bailes, un sapnī brīdināts, aizgāja uz Galilejas apgabalu un apmetās Nācaretē. “Tā piepildījās, ko Kungs ir runājis caur praviešiem: viņu sauks par Nācarieti.”(23.p.) Nācarete sasaucas ar Jesajas pravietojumu: “Un no Isaja celma izaugs atvase, un zars no viņa saknes nesīs augļus” (Jes 11:1). Ebreju valodā vārds “nezer/nazar” nozīmē – zars.
Viss, kas sacīts par Mesiju, piepildījās Jēzus dzīvē. Viņš ir Dieva apsolītais zars, kas nes dzīvību pasaulei. Viņš ir kā jauns dzinums, kas riešas no šķietami miruša celma. Tā ir kritušajai pasaulei dotā cerība – Dievs neatstāj savus bērnus. Dievs spēj raisīt dzīvību arī tur, kur, kā mums šķiet, vairs nekas nav labojams. Jēzus par glābšanu mācekļiem sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam viss ir iespējams.” (Mt 19:26) Viņš aizvien ved cilvēci prom no “Ēģiptes” verdzības uz apsolīto zemi. To nespēj apturēt cilvēciskais vājums, nezināšana, šaubas vai bailes.
Nepagurt un nenomaldīties var tikai ticot, uzticoties. Un ticība ir žēlastības dāvāts līdzeklis, kas liek raudzīties uz Glābēju. Apustulis Pāvils saka: “Žēlastībā jūs esat izglābti caur ticību, tas nenāk no jums, tā ir Dieva dāvana.” (Ef 2:8) Kad Jēzus jautāja mācekļiem: “Kas es esmu?” Pēteris Viņam atbildēja: “Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” Jēzus viņam atbildēja: “(..) miesa un asinis to tev neatklāja, bet mans debesu Tēvs.” (Mt 16:15-17)
Šodienas evaņģēlijs ir par Dieva patiesību – tā meklē, atrod un izglābj pazudušo. To visu Dievs mums atklāj savā Dēlā, Viņa kalpošanā, Krusta notikumā un triumfālajā uzkāpšanā debesīs. Kristus ir Gaisma, kas spīd pasaulē, lai dotu dzīvību. Viņš ir vīnakoks un mēs, ticēdami, topam par zariem, kas nes daudz augļu. (Jņ 12:46; 15:5) Dieva apsolījums, kas iesākumā tika dots Izraelam, kļūst par universālu, visaptverošu realitāti, kurā ir vieta katrai tautai un cilvēkam.
Zvaigznes diena ir jautājumu un atbilžu laiks. Vai mēs atpazīstam Kristus gaismu savā dzīvē? Vai mēs sekojam tai, kā gudrie sekoja zvaigznei? Vai mēs protam, gribam ieraudzīt Dieva darbu maznozīmīgos notikumos vai pazemīgā kalpošanā? Vai mēs redzam Kristu kā “dzīvības koku” un sevi kā zarus pie tā?
Austrumu gudro un Svētās ģimenes ceļojuma stāsti ir doti kā paraugs mūsu ceļojumam Jaunajā gadā. Paklausība un ticība ir Dieva doti žēlastības līdzekļi, ar kuriem kalpojot tuvākajam, mēs kļūstam par Dieva pestīšanas darba dalībniekiem. Jaunais gads ir mums dāvātais žēlastības laiks, kuru Dievs vēlas piepildīt ar savu gaismu un dzīvību. Ar prieku pulcēsimies draudzes kopībā, jo tajā Kristus ir apsolījis savu klātbūtni. Turēsim svētu Kunga mācību un kopsim savu siržu lauku, lai Dieva valstība no mazas seklās var pieaugt mūsos par zaļojošu koku. Un nezaudēsim ticību, Dievs vienmēr vada savus ļaudis un piepilda savus apsolījumus. Āmen.
