Būt kopā ar uzvarētāju Kristu. Mt 4:1-11
Jēzus kārdināšanas notikums ir tieši saistīts ar grēka varā esošo cilvēku un pasauli, kurā tas realizē savus nodomus. Kārdinājumu secība un to saturs atklāj grēka mehānisma iznīcinošo darbību. Lai to labāk saprastu, mums ir jāaplūko grēka būtība. Grēkot, nozīmē novērsties no Dieva – visa esošā avota. Citiem vārdiem, pievērsties vienīgi sev un materiālo lietu pasaulei. Turklāt tas nav liedzis cilvēkam attīstīties un veidot kultūru. Kā to var lasīt Radīšanas grāmatas ceturtajā nodaļā, Kaina pēcnācēji uzcēla pilsētu, attīstīja lauksaimniecību, darināja mūzikas instrumentus, apstrādāja varu un dzelzi. Novēršanās no Dieva nepadara cilvēku par neprašu vai analfabētu. Tas spēj kļūt par arhitektu, zemkopi, mākslinieku vai rūpnieku. Bet vienlaikus, pazaudējot savas dzīves patieso orientieri, galveno esības Faktoru, cilvēks kļūst par vienīgo radījumu, kas spēj nogalināt savu brāli patmīlības dēļ. Mantkārība, savtība, lepnība un varaskāre ir cilvēka radīto lietu kārtības neatņemama sastāvdaļa. Te arī atklājas Kārdinātāja taktika – pievērsies sev, lepojies ar sevi un pakļauj sev citus. Un beigās, neko no tā visa nepaturot, aizej no šīs pasaules neziņā, bailēs un bez cerības. Nav brīnums, ka viens no tik bieži uzdotajiem jautājumiem ir: “Kāda šai dzīvei ir jēga?”
Atgriežoties pie šodienas evaņģēlija notikuma, – Jēzus dodas tuksnesī, lai tiktu velna kārdināts. Viss iesākas ar Jēzus gavēni. Tā nebija kāda ikgadējā organisma attīrīšanas kūre un cīņa ar lieko svaru. Jēzum Viņa Tēvs ir daudz labāks un nozīmīgāks nekā barība. Viņš ir gatavs atteikties no visa šīs saiknes, kopības dēļ ar Tēvu. Un tam ir pamatots iemesls. Jēzus zina savu dzīves mērķi. Viņa skats ir pievērsts Jeruzalemei un krustam. Viņš zina, ka šajā ceļā Viņam būs jāsludina ļaudīm par Dieva Valstību, jādziedina slimie, jāiepriecina noskumušie, jāveic brīnumi un zīmes, bet pats galvenais mērķis ir cilvēces atbrīvošana no grēka varas. Šis mērķis ir sasniedzams vienīgi paliekot vienotam gribā ar Tēvu līdz pat krusta nāvei.
Pēc 40 dienu gavēņa, Jēzus ceļā nostājas kārdinātājs. Jēzus ir izsalcis, un velns Viņu kārdina ar ēdienu – tev vajag maizi! Skaties cik akmeņu visapkārt, tos visus Tu vari pārvērst par maizi un ēst. Pretinieka taktika ir vienkārša, iztrūkuma brīdī tas noliek uzmanības centrā iztrūkstošo un padara to par galveno mērķi. Bieži vien tās tiešām ir labas un noderīgas lietas, kam mēs topam kārdināti pievērsties ar visu sirdi, un tā mūs kārdinātājs uzvar. Velna mērķis ir mūsu dzīves centrā nolikt ikvienu lietu, lai tikai mēs pazaudētu vai nekad neatrastu vienīgo un patieso orientieri – Dievu. Atcerēsimies, Jēzus sacīja: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes.”
Taču mums ir dots apsolījums. Vēstulē ebrejiem ir sacīts, ka Jēzus nesa visus kārdinājumus, ar kādiem vien mēs varētu sastapties, un mēs neesam atstāti bez līdzcietīga un saprotoša augstā priestera.1 Kad ikdienas izaicinājumi cenšas nostāties dzīves centrā, Kristus spēj mūs uzrunāt, sakot: “Neļauj tam notikt, pārbaudījumi nāk un iet. Es esmu šeit, lai būtu ar tevi līdz pat mūžībai.” Mums ir tikai jāgrib Viņu dzirdēt. Jēzus saka: “Es Esmu ar jums ik dienas.”
Gavēņa laiks ir jautājumu uzdošanas un atbilžu saņemšanas laiks. Mēģināsim kopā ar Kristu noskaidrot: Kas ir manas dzīves mērķis – es, cilvēki, manta, nauda, vara? Kas visbiežāk ieņem galveno vietu manā dzīvē? Kam es veltu man piešķirto dzīves laiku? Ko es lasu, skatos brīvajos brīžos? Patiesībā, noskaidrot, kādu lomu Jēzus pilda mūsu dzīvē, nav nemaz tik sarežģīti. Atliek vien ieskatīties nedēļas plānotājā, darāmo darbu sarakstā vai viedierīces interneta pārlūka vēsturē, un atradīsim atbildi. Gan mēs katrs atradīsim pietiekami daudz, ko atzīt un nožēlot, ne tikai attiecībās ar Dievu, bet arī ar līdzcilvēkiem. Kā apustulis Pāvils saka: “Visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības.”
Jēzus kārdināšana tuksnesī ir daļa no Viņa krusta notikuma. Jēzus tuksneša piedzīvojumā mēs katrs varam atrast savu dzīves stāstu – pārbaudījumus, uzvaras un zaudējumus. Tas atklāj, ka mūsu grēki, kuru dēļ Jēzus mira pie krusta, iesākas ikdienišķos notikumos. Jēzus nomira par tiem kārdinājumiem, kas cenšas izsist no sliedēm mūsu dzīvi. Tāpēc gavēņa laikā, visā nopietnībā pievērsīsimies Jēzus uzvarai pār kārdinātāju, jo tajā varam atrast Viņa nāves nozīmi mūsu dzīvei – uzvaru pār ļaunumu un jaunu dzīvi kopībā ar Jēzu. Dosimies kopā ar mūsu Kungu Viņa krusta ceļā. Esmu pārliecināts, ka ikvienam no mums pietiks drosmes šī ceļojuma laikā ieskatīties dziļi savā dvēselē un atrast grēka radītos postījumus. Mūsu mērķis nav dzīt sevi izmisumā, bet pazemībā atzīt savu vainu un ticībā satvert piedošanu. Tas ir iespējams, vienīgi raugoties uz Jēzu un Viņa piedošanu, kas plūst no krusta. Jēzus sacīja: “Pielūdz Kungu savu Dievu, un Viņam vien kalpo.” Lai Dieva svētīts mums visiem ir šis sevis izmeklēšanas un dziedināšanas laiks. Āmen.
