Jauns sākums. Jņ 20:19-23

Šīs svētdienas nosaukums “Kā nupat piedzimuši (bērni)” ir ņemts no apustuļa Pētera pirmās vēstules. Jaunpiedzimšanas tēmu atrodam Jēzus sarunā ar Nikodēmu, “ja kas nepiedzimst no jauna, tas nespēj redzēt Dieva valstību.” (Jņ.3:3) Vēl citādi mēs to pazīstam kā Balto svētdienu un tai vēsturiski ir bijusi cieša saikne ar kristību, kas simbolizē piedzimšanu. Tas ļauj apjaust svētdienas centrālo tēmu – ticēt nozīmē piedzimt no jauna.
Šodienas evaņģēlijs atklāj dažus jaunās pieredzes aspektus. Zīmīga detaļa ir apstākļi, kādos ir mācekļi, kas, “baidīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm. “Bailes nepārprotami apraksta mācekļu esošo priekšstatu un cerību sabrukumu. Jēzus traģiskā nāve pavisam noteikti neietilpa mācekļu priekšstatos par Israēla atpestīšanu. Šajā sabrukušajā perspektīvā ienāk Jēzus un saka: “Miers ar jums!” Miers ar Dievu un cilvēkiem tiek dāvāts ne pēc cilvēku, bet Dieva prāta. Jēzus brūces norāda uz krusta notikumu, kas ir Jēzus labprātīgais upuris, “neviens man to (dzīvību) neatņem, bet es to atdodu pats. Man ir vara to atdot, un man ir vara to atkal ņemt.” (Jņ.10:18) Dieva valstība ir pilnīgi jauns, citāds notikums, kam nav sakara ar cilvēku priekšstatiem. Lieldienas piesaka jaunu pasaules kārtību, kuras priekšā mēs esam kā jaundzimuši bērni, kam jāmācas dzīvot tā kā tas notiek ar zīdaini. Grēka seku likvidācija – kopības atjaunošana ar Dievu – ir Viņa darbs un dāvana. Tā ir žēlastība.