Sprediķi - Jaunagertrudesdraudze.lv

Naines pieredze. Lk 7:11-17

Šodienas evaņģēlijs, tāpat kā stāsts par desmit spitālīgo dziedināšanu, ir viens no unikālajiem pie Lūkas atrodamajiem notikumiem. Tas apraksta kādas atraitnes mirušā dēla augšāmcelšanu. Jā, šis nav vienīgais mirušo augšāmcelšanas gadījums evaņģēlijos, bet tajā ir kaut kas ļoti īpašs. Lūkas stāstījums palīdz lasītājam ieraudzīt dramatisma piesātināto notikuma fonu, kas nepārprotami liek to uzlūkot kā vienu no Jēzus zīmēm. Iespējams, pat vienu no spilgtākajām zīmēm.

Bet nu aplūkosim visu pēc kārtas. Stāsts iesākas ar ziņu par Jēzu, kas, mācekļu un daudzu ļaužu pavadīts, dodas uz Naines pilsētu. Ievads ir daudzsološs, jo vārds “Naine” tulkojumā nozīmē – apburoša vai daiļa. /Mazliet latviskojot, mēs varētu sacīt: “Viņš devās uz pilsētu, sauktu par Skaiskalni.”/ Taču šo jauko noskaņu izmaina no pilsētas iznākusī bēru procesija – liels pūlis pilsētnieku. Dramatisma nots kļūst drūmāka, uzzinot, ka procesijas priekšgalā ir kāda atraitne, kas seko zārkam, kurā guldīts viņas vienīgais dēls – vēl pusaudzis jeb jauneklis. Viss, kas bija atlicis šai atraitnei, kas sniedza prieku, cerību un jēgu, bija zudis. Notikuma centrā ir māte, kuras sirdi salauzusi dēla nāve, – viss ir zudis. Taču arī pilsētnieku pūlis ir zem šīs zaudējuma un bezcerības zīmes. Visa procesija ir ceļā uz kapsētu, vietu, no kuras nespēj izvairīties pat jaunība. Vai nav zīmīgi, ka šis zaudējuma sāpju apēnotais gājiens iziet no Naines? Tie visi savā ziņā ir spiesti iet prom no tā, kas vēl nesen ir šķitis apburošs un daiļš.

lasīt tālāk »

Lūkas 17:11-19

Brooklyn_Museum_-_The_Healing_of_Ten_Lepers_Guerison_de_dix_lepreux_-_James_Tissot_-_overall1

Šodienas notikums ir atrodams vienīgi Lūkas evaņģēlijā un tajā ir saskatāms zināms simbolisms – 10 cilvēki. Skaitlis 10 senajā pasaulē apzīmēja pabeigtu vienumu jeb pilnību, un ļauj mums raudzīties uz šo notikumu, kā tādu, kas aptver visu cilvēku kopību. Tas saskan ar Bībeles universālo vēstījumu: “(..) nav neviena taisna, neviena paša (..) visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības.” (Rom 3:10;23. Skat. Ps 14:1-3; 53:2-3) Ikvienam cilvēkam ir vajadzība būt atbrīvotam jeb izglābtam. Šodienas evaņģēlijs ir par mums, par visu cilvēci.

lasīt tālāk »

Kristū neviens nav pazudis. Lk 15:1-10

Esam tikko nosvinējuši Līgo svētkus un Jāņa dienu. Latviešu folklorā Līgo vakars ir sagatavošanās Jāņa dienas atnākšanai: “Visu gadu Jānīts nāca, Nu atnāca šovakar...” Jāņa diena ir saulgriežu kulminācija jeb piepildījums. No šīs dienas dabas procesos iesākas virzība pretī rudenim un ziemai. Taču kristīgā tradīcijā Jānis Kristītājs ir ceļa, virziena, rādītājs. Piepildījums un mērķis ir Kristus – kāds, kurš nāk, lai meklētu un atrastu pazudušo. Jēzus pats vienlaikus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Nonākot pie šī mērķa, ikviens var iegūt neiznīkstošu dzīvību: “Es Esmu nācis, lai (jums) būtu dzīvība un būtu pārpārēm.” (Jņ 10:10)

Lai izprastu un satvertu šīs nemainīgās dzīvības dāvanu, ir svarīgi saprast šodienas evaņģēlija fonu. Ap Jēzu ir sapulcējušies muitnieki un grēcinieki, lai Viņā klausītos. Acīmredzot Jēzus vārdi bija sakustinājuši šo cilvēku sirdis, sniedzot dziedinājumu. Tieši tas satrauc rakstu mācītājus un farizejus. Pirmie atbild par tautas garīgo izglītību, otrie – par tautas tradīciju saglabāšanu. Vai nav dīvaini, ka šos cilvēkus saniknoja Jēzus, kurš ar saviem vārdiem atgrieza uz patiesības, ticības un apsolījuma ceļa nomaldījušās dvēseles? Jēzus vārdiem runājot, farizeji norakstīja zaudējumos nomaldījušos un pazaudētos cilvēkus. To apstiprina Viņa līdzības ievadvārdos izteiktā doma: “Kurš no jums, kas vienu pazaudējis?” Viņš grib sacīt: “Lūk, te ir ne tikai viena avs un viena drahma (mazas vērtības naudas gabals), bet vesels pulks pazudušo un nozaudēto! Priecājieties līdz ar eņģeļiem, jo Es viņus esmu atradis! Pievienojieties izglābto pulkam!”

lasīt tālāk »

Jaunā pasaule dzimst sāpēs. Jņ 16:5-15

Pravieša Jesajas pasludinājumā skan Dieva balss: “(..) kā dzemdētāja Es kliegšu, sēkdams un elsdams!”¹ Tā Dievs piesaka jaunās pasaules kārtības tapšanas procesu. Gaisma, kas atspīdēs pasaules tumsā, jaunie, līdz šim nepazītie un līdzenie ceļi, mums būs izaicinājumu pilns sākums. Šis pieteikums šķiet dīvains, jo kā gan gaismas pielieti līdzenumi ar jauniem, līdzeniem ceļiem var būt grūti mērojami? Kā jau zinām no pieredzes, – tur, kur tiek ierīkots jauns un plašs lielceļš, vienmēr atradīsies kāds, kurš, nereti sev par postu, gribēs atbrīvot sava auto dzinējā apslēptos “zirgus”. Vēl sarežģītāk ir tad, kad runa ir par mūsu dvēselē apslēpto spēku “atbrīvošanu” uz pašu iedomātās brīvības lielceļiem. Jaunas šosejas ir jāiebraukā ar zemiem ātrumiem, jo asfalta virsmu klāj slidena bituma kārtiņa, kas pārgalvīgam un neapdomīgam braucējam var izrādīties bīstamas lamatas. Tā arī ir ar Dieva jauno lietu kārtību – to vispirms ir jāizprot, un ir jārēķinās ar riskiem, ko varētu sagādāt rīkošanās pēc vecajiem un mums tik ierastajiem rīcības modeļiem. Tieši par šo jauno Dieva “ceļu” un grēka varā mītošās cilvēces izaicinājumiem un briesmām ir šodienas evaņģēlijs.

lasīt tālāk »

Vairāk par visu sargi savu sirdi.* Jņ 10:11-16

402016046_univ_lsr_xl
Mūsu Kunga žēlsirdības svētdienas¹ evaņģēlijs mums atklāj vienu no daudzajiem Jēzus “ES ESMU” izteikumiem. Jēzus saka: “ES ESMU labais gans.” Pavisam droši var sacīt, ka šie izteikumi pēc formas satur līdzības elementus. Labais gans ir ne tikai skaists tēls, tā ir arī nepārprotama atsauce uz 23. Dāvida dziesmu: “Kungs ir mans gans.” Taču Jēzus piemin vēl trīs tēlus – avis, algotu ganu un vilku. Pirms mēģinām ieraudzīt Kristu kā labo ganu, mums vispirms ir jāatklāj pārējo tēlu nozīme, jo tie apraksta no Dieva atsvešinātu cilvēku sabiedrību.

lasīt tālāk »

Skat, visa pasaule tam izgājusi līdzi! Mt 21:1-17

Pūpolu vai Palmu svētdienas evaņģēlijs ir liecība par milzīgām pārmaiņām – no vecā pretī jaunajam. Proti, te piepildās Vecās derības pravietojumi – kas bija ticēts un cerēts ir tapis īstenība. Mīļie brāļi un māsas, mēs esam aicināti līdz ar Jēzu ieiet Jeruzalemē un kļūt Jaunās derības dalībniekiem.

Jēzus iejāja pilsētā uz ēzeļa kumeļa. Viņa mērķis bija attīrīt templi no cilvēku radītās kārtības un likt pamatu jaunai kopībai ar Dievu. Un tauta sagaidīja Jēzu ar gavilēm un Ozianna slavas saucieniem. Ienākot Jeruzalemē, visa pilsēta sakustējās: “Kas viņš tāds?” Bet ļaudis pūlī atbildēja: “Viņš ir pravietis Jēzus, tas – no Nācaretes Galilejā.” Ir pienācis laiks pārmaiņām! Uz to norāda viss, kas saistīts ar Jēzu – jauns kumeļš, pilsēta, no kuras vēl nebija nācis nekas labs, un mazie bērni, kuru dzīves vēl apslēptas nākotnē, slavēja viņu ienākam pilsētā. Jēzus ir šī jaunā avots un piepildījums! Nav brīnums, ka viņa ceļš veda tieši uz Templi, vietu, kur tika glabāta un veidota tautas garīgā un laicīgā tradīcija. Bet, ak vai, Kunga nams, Jēzus vārdiem runājot, bija kļuvis par “laupītāju midzeni.” Naudas mijēji un upurdzīvnieku tirgotāji apkrāpa svētceļniekus un dievlūdzējus. Ja, kaut kas dievnamā bija pilnīgā kārtībā, tad tas bija tirgus. Tempļa īpašums, zelta un sudraba krājumi, bija jūdu teokrātiskās pārvaldes finansiālais spēks. Rituālu, upurēšanas un finanšu mašīna strādāja precīzi. Taču Dievs ir teicis: “Jūsu tēviem... es neko neteicu un nepavēlēju par sadedzināmajiem upuriem un kaujamajiem upuriem.” (Jer 7:22) “Uzticība man tīk, ne upuri, un Dieva atziņa, ne sadedzināmie upuri!” (Hoz 6:6) Jēzus, kurš sacīja, “Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem nastas, un es jūs atvieglināšu”, pasludināja neiejūtīgās un korumpētās sistēmas galu. Patiesās dzīvības garants ietverts bauslī: “(..) mīli Dievu, no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta... Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” (Mt 22:37-40)

lasīt tālāk »

Politiskās teoloģijas lamatas. Jņ 8:45-59

Krievijas karadarbība Ukrainā ir izraisījusi plašas diskusijas pasaulē. Karš un tā izraisītā humānā un ekonomiskā krīze nav tikai pasaules valstu politiķu, bet arī ikviena pilsoņa galvenā sarunu tēma. Vieni vairāk satraukti par Latvijas ekonomikas neskaidro nākotni un jau tagad izjūtamo cenu kāpumu visās sadzīves jomās. Citiem centrā ir pats kara fakts Ukrainā ar tā izraisīto humāno krīzi – pieaugošais upuru skaits civiliedzīvotāju vidū un miljoniem bez pajumtes palikušo bēgļu, kas dodas prom no valsts. Taču Ukrainā notiekošais ir aktualizējis arī atšķirīgo sabiedrības skatījumu uz Krievijas agresiju. Viena daļa sabiedrības, kas ilgstoši dzīvojusi Krievijas informatīvajā telpā, notiekošo redz citām acīm. Kādiem tā aizvien ir militāra operācija cīņā ar “nacistu” bandām, no kurām ir jāglābj krieviski runājošā Ukrainas sabiedrība. Šiem ļaudīm Latvijas un Eiropas ziņu raidījumos un interneta vidē redzamās kara postažas ainas nešķiet ticamas. Bet par vienu gan vairākums ir pārliecināti – karot nav labi, visiem vajadzētu dzīvot mierā. “Mēs esam par mieru!” – šī nav sliktākā atbilde šajā situācijā, bet tā tomēr nepaskaidro, par kādu mieru tiek runāts un domāts. Neitralitāte nav tā labākā nostāja, jo tā robežojas ar vienaldzību, kas ir postoša pēc būtības.

lasīt tālāk »

Krietna, laba un pateicīga sirds. Lk 8:4-15

Šodienas evaņģēlijs ir par Dieva vārda pārveidojošo spēku: “Jo, kā līst lietus un sniegs krīt no debesīm, un turp vairs neatgriežas, bet gan veldzē zemi, uzplaucē to un diedzē, dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tā būs ar manu vārdu, kas iziet no manas mutes un nenāk pie manis nepiepildīts, bet gan dara, ko Es esmu gribējis, paveic to, kādēļ Es to sūtījis.”¹

Arī šajā līdzībā, tāpat kā stāstā par kviešiem un nezālēm, ir pārsteiguma daļa – sējēja izšķērdīgums un simtkārtīgā sēklas ražība. Un nav brīnums, jo Jēzus līdzības ir par “Dieva valstības noslēpumiem.”² Šī iemesla dēļ būtu svarīgi nesteigties ar ātriem secinājumiem, veikli sagrupējot cilvēkus četrās kategorijās. Uzmanīgi izvērtējot Jēzus mācekļu izpratni un rīcību, varam secināt, ka visi divpadsmit, līdzības vārdiem runājot, nespēja saprast Jēzus sacīto. Pārbaudījumu brīdī viņi nodeva un pameta Jēzu; zaudējuši ticību, mācekļi atgriezās pie ierastā darba, taču beigās kļuva par Kristus apliecinātājiem un vēstnešiem līdz pat mocekļu nāvei.

lasīt tālāk »

Dieva valstība ir svētki. Mt 13:24-30

Šodienas evaņģēlijā Jēzus stāsta par Dieva valstību, lietojot vairākas līdzības, kurās akcentē Dieva gribas neizbēgamo piepildīšanos. Lai kādi būtu apstākļi, Viņa darbs vienmēr vainagojas ar bagātīgiem augļiem. Mums dotajā līdzībā, neskatoties uz ienaidnieka kaitniecību un kalpu aplamo nodomu, pļauja ir neizbēgama.

Kā jau teju katrā Jēzus līdzībā, arī šajā ir savs pārsteiguma moments. Katrs, kas centies iekopt lielāku vai mazāku dārzu, būs pamanījis, ka nezāles nav jāsēj, tās vienmēr ir klātesošas, lai kā arī kāds censtos art, rakt, ecēt, grābt un sijāt augsni. Ja kaut kas ir “svešinieks” uz lauka, tad tas noteikti ir kultūraugs. Tas arī saskan ar Bībeles vēstījumu, ka Jēzus ienāk no Dieva atsvešinātā, grēka ievainotā pasaulē, – “Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma.” (Jņ 1:11) Tādejādi šī līdzība nepretendē uz agronomijas mācības stundu. Un taisnība vien ir, jo tā ir par veidu, kādā Dievs īsteno savu gribu mūsu dzīvē.

lasīt tālāk »

Glābējs neziņas ūdeņos. Mt 8:23-27

Šodienas evaņģēlija kulminējošais brīdis top redzams mirklī, kad “piecēlies Viņš apsauca vējus un jūru, un iestājās liels klusums.” Šis ir viens no Jaunās Derības visneizskaidrojamākajiem un, iespējams, visneticamākajiem notikumiem, jo dabas fizikālie spēki nepakļaujas cilvēku gribai. Dabas stihijas priekšā mēs esam tikai skatītāji, citēji vai upuri. Stāvot trakojošas jūras krastā, pat visskaļākais sauciens izplēn viļņu dārdos un vēja aukā.

Kas tad ir tā vēsts, ko pauž evaņģēlija lasījums? Vispirms ir jāņem vērā, ka Jēzus, tā saukto, “brīnumu” apzīmēšanai Jaunajā Derībā tiek lietots vārds σημεῖα (sēmeia), kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “zīme” – lieta vai darbība, kas uz kaut ko norāda. Ar vārdu “brīnumi” mēs apzīmējam norisi, kas izraisa izbrīnu dēļ neizskaidrojamā – “acīmredzamais – neticamais”. Citādi ir ar zīmēm. Zīmes norāda uz kaut ko konkrētu un svarīgu, piemēram: ceļazīmes, marķējumi vai zīmīgi notikumi. Zīmēm vienmēr ir kāds mērķis, nolūks, kura dēļ tās tiek rādītas, – tās vienmēr kaut ko pavēsta, kaut kam piesaista mūsu uzmanību. Tieši tā tas ir ar Jēzus zīmēm – tās norāda uz to, kas Viņš ir. Vecajā derībā ir virkne norāžu uz Dieva varu pār dabas elementiem. Dzejas grāmatā ir rakstīts: “Kungs, Pulku Dievs, – kurš ir kā tu? (..) Tu valdi pār lepno jūru – kad tā slej viļņus, tu rāmini tos!” (Ps 89:9, 10) Un vēl: “Viņš apklusināja vētru, ka norima viļņi. Viņi priecājās, ka iestājās klusums, un Viņš ieveda viņus iecerētajā ostā.” (Ps 107:29, 30)

lasīt tālāk »

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11

Dievkalpojumi

Kancelejas darba laiks

Draudzes mācītāji

Kontakti

Naines pieredze. Lk 7:11-17

Lūkas 17:11-19

Kristū neviens nav pazudis. Lk 15:1-10

Jaunā pasaule dzimst sāpēs. Jņ 16:5-15

Vairāk par visu sargi savu sirdi.* Jņ 10:11-16

Skat, visa pasaule tam izgājusi līdzi! Mt 21:1-17

Politiskās teoloģijas lamatas. Jņ 8:45-59

Krietna, laba un pateicīga sirds. Lk 8:4-15

Dieva valstība ir svētki. Mt 13:24-30

Glābējs neziņas ūdeņos. Mt 8:23-27

Pieteikties jaunumiem

Konts ziedojumiem

Vārds:
E-pasts:
	Pieteikties