Dievišķā autoritāte un dzīvība. Mt 8:1-13

Šodienas evaņģēlijs mums liek pievērst uzmanību kādam ierastam, bet ne vienmēr pozitīvi uztveramam jēdzienam kā autoritāte. Vecākajai paaudzei vēl dzīvā atmiņā ir padomju laiks ar tā autoritāro režīmu. Taču katra cilvēka dzīvē noteikti ir kādas autoritātes, personas, kas atstājušas pozitīvu ietekmi. Jēdziens autoritāte, pavisam noteikti, ir attiecināms uz sabiedrības locekļu mijiedarbību un gatavību paklausīt un izrādīt cieņu. Tomēr evaņģēlija kontekstā ar autoritāti es vispirms domāju Dievu un Viņa vārdu. Precīzāk sakot, tieši un vienīgi Dievišķās autoritātes atzīšana rada un uztur radošu un dzīvotspējīgu vidi cilvēku kopībai.
Mēs dzīvojam laikā, kad cilvēku kopība un komunikācija piedzīvo krīzi. Tam pavisam noteikti ir garīgs raksturs. Tas nav kaut kas tikai mūsu laikmetam raksturīgs. Vaina nav atrisināma, vienkārši nomainot personāžus – priekšniekus, vadītājus, prezidentus. Atbilde ir meklējama ticībā Dievam. Rakstu liecība ir skaidra, Dieva autoritātes noliegšana un pazaudēšana notika sabiedrības tapšanas rītausmā. Citiem vārdiem, konflikti, vardarbīgie protesti, kari ir novēršanās no Dieva rezultāts.