2024. gada 19. jūnijs
Vārdadienas:
Nils, Viktors
"Klausies manī, tu, mana
tauta, atdari ausis, mana cilts!
–jo no manis nāks bauslība
un mana tiesa kā gaisma
atspīdēs tautām!
Jes 51:4

Simeons slavēdams Dievu,
sacīja: Manas acis ir redzējušas
tavu pestīšanu, ko tu esi
sataisījis visu tautu priekšā,
gaismu, kas atklāsies pagāniem,
un godību Israēlam, tavai tautai.
Lk 2:28.30–32

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Bībeles stunda
svētdienās pēc dievkalpojuma

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītāji

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Tālis Freimanis
E-pasts: talis.f@tvnet.lv
Tālr.: +371 29608801

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213



  Nedēļas lozungs
Cilvēka Dēls ir nācis, lai meklētu un glābtu pazudušo.
Lk 19:10



16 Plkst. 11.00
Ceturtā svētdiena pēc Vasarsvētkiem
Jūnijs

 

vasarsnometnr_501




Nebaidieties uzticēties Dieva aicinājumam

Lasījums no Lūkas evaņģēlija 5:1–11 >> 
 

Šodienas evaņģēlijs ir par Dieva aicinājumu. Pieļauju, ka pirmā doma, kas mums ienāk prātā, dzirdot vārdu “aicinājums”, ir saistīta ar prasmi un atbildību. Runājot par profesiju vai darbu, kas mums sagādā prieku, mēs to dažkārt skaidrojam ar mums piemītošām spējām un prasmēm. Svētie Raksti mums atklāj, ka ikvienam cilvēkam ir no Dieva piešķirtas dāvanas vai talanti. Tādejādi būt aicinātam nozīmē uzņemties atbildību. Taču atbildība primāri nenozīmē būt atbildīgam par paveikto, bet gan spēju atsaukties Dieva aicinājumam. Mēs atbildam uz Dieva aicinājumu būt par Viņa veidotiem cilvēkiem, kas pēc Viņa nodoma spējam atsaukties citu cilvēku vajadzībām. Apustulis Pāvils raksta: “Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Ef 2:10) Līdzcilvēku vajadzības var tikt apmierinātas, izmantojot Dieva veidoto savstarpējo saistību un palīdzības kārtību, kas pamatota Jēzū Kristū.

Teologs Roberts Kolbs savā grāmatā „Katehisma mācīšana Dieva bērniem” raksta: “Atbildības jomas jeb uzdevumi sastāv no visām darbībām, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu pienācīgas rūpes un atbalstu, paliekošu mīlestību un gādību, kas ir būtiska cilvēka dzīvei, kā arī visas radības labklājībai. Veicot šos uzdevumus, mēs kļūstam par Dieva rokām, kājām vai muti. Luters sauca mūs par Dieva „maskām”, aiz kurām Viņš nāk, lai uzturētu un saglabātu cilvēka dzīvību. Šī atbildība ir paredzēta visiem cilvēkiem.” Tādejādi mūsu cilvēcība ir pamatota un balstās šādā savstarpējā palīdzībā un savstarpējās saistībās. Savukārt, atsvešinoties no Dieva, mēs piedzīvojam jukas un šķelšanos.

Šodienas evaņģēlijā mēs lasām par ļaužu pūli, kas spiežas pie Jēzus, lai klausītos Viņa vārdos. Viens ir pavisam skaidrs, Jēzus sacītais dziļi sasaucas ar šo cilvēku ilgām – būt ieraudzītiem, uzklausītiem un mīlētiem. Taču tas nevar notikt, vienīgi raugoties uz savām vajadzībām. Mūsu vajadzības top apmierinātas tad, kad spējam iesaistīties līdzcilvēku dzīvē. Lai to padarītu saprotamāku, Jēzus nolemj iesaistīt vietējos zvejniekus un paveikt ko neredzētu.


petr-lovit-rybu-800-800x450


Turpat krastmalā pie savām laivām tīklus mazgāja pulciņš zvejnieku. Šie vīri Galilejas ezeru pazina kā savu kabatu. Viņi zināja, ka labākais loms ir gūstams nakts stundās, kad zivis ir tuvāk ūdens virsmai. Zināja kā vēja virziens un ūdens straumes ietekmē zivju pārvietošanos. Un tomēr pēdējā zveja tos bija atstājusi tukšā. Jēzus aicinājumus nogurušajiem zvejniekiem dienas vidū doties ezerā un izmest tīklus bija galīgi nevietā, bet Sīmanis un viņa biedri tomēr paklausīja. Kā rezultātā loms bija tik bagātīgs, ka velkot tīklu, tas sāk plīst dēļ zivju daudzuma. Sīmanis sauca biedrus piebraukt otru laivu. Abas laivas tika tā piepildītas, ka ūdens teju smēlās pāri bortiem. Tādu lomu zvejnieki un ciema ļaudis vēl nekad nebija pieredzējuši.

Raugoties uz neticamo lomu, Sīmanis krita pie Jēzus kājām un sacīja: “Kungs, ej prom no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.” Kāpēc tāda reakcija uz notikušo? Šodien ikviens zvejnieks šādā situācijā pieņemtu Jēzu par kompanjonu uz jebkādiem noteikumiem ar atplestām rokām. Bet ko darīt tad, ja Jēzus ir kāds, kuram piemīt vara un autoritāte, kurš ir taisns un svēts? Kāds, kurā apslēpta patiesība par to, kas ir cilvēks. Tieši to šajā notikumā apjauta Sīmanis. Jēzus pavisam noteikti nebija nāca uz ezermalu, lai sagādātu zvejniekiem pārsteigumu. Sīmaņa sacīto Kristum var izteikt arī šādi: “Kungs, aizej no manis, jo es nedzīvoju pēc Dieva gribas.”

  scale_120021


Jēzus laika sabiedrībā dzīvošana saskaņā ar Dieva prātu un baušļiem bija tiešā saistībā ar ikdienas nodarbēm un attiecībām ar līdzcilvēkiem. Bauslības imperatīvi un rituāli atgādināja un norādīja uz grēka klātbūtni. Pat ja Jēzus būtu tikai tā Kunga pravietis, Viņš nāca, lai pasludinātu Dieva spriedumu. Un Sīmanis nebija kļūdījies, jo Jēzus paziņoja viņam jaunu uzdevumu: “Nebīsties, no šī brīža tu būsi cilvēku zvejnieks.” Kā viņš, vienkāršs zvejnieks no Galilejas, varēja uzņemties un īstenot šādu atbildību? Tā uz visiem laikiem izmainīs dzīvi. Vairs nebūs iespējams atgriezties pie vecās, ierastās kārtības – aci pret aci, zobu pret zobu. Taču Sīmanis un viņa darba biedri – brāļi Jēkabs un Jānis – uzdrīkstas spert soli pretī nezināmajam – kļūt par patiesu cilvēku. Acīmredzot šī uzdrīkstēšanās ir apslēpta vārdā – nebīsties. “Nebīsties, nebaidies” ir Dieva bieži lietotie vārdi Bībelē. Vecās derības ļaudīm šis iedrošinājums nebija svešs. Iespējams, topošo apustuļu prātā atausa pravieša Jesajas grāmatā sacītais: “Nebaidies, jo Es esmu ar tevi, nebīsties, Es esmu tavs Dievs, Es spēcināšu tevi, tev palīdzēšu, ar savu labo taisnības roku Es tevi uzturēšu!” (Jes 41:10)

Un patiesi, Jēzus bija šī Dieva taisnības labā roka, kura vārdus meklēja dzirdēt ļaužu pūļi, kura klātbūtne darīja brīvus saistītos un piecēla slimos. Tās bija Jēzus rokas, kas vilka zem zivju svara plīstošos tīklus. Un līdz ar tīkliem Viņš vilka pie sevis pārsteigtos un izbijušos mācekļus. Kopība ar Dievu sniedz spēkus, vairo izturību un neatlaidību. To nevar piedzīvot, stāvot malā, domājot vienīgi par sevi. Sīmanim Pēterim bija skaidrs, ka viņam pašam nav spēka un atbildības vienmēr mīlēt savus līdzcilvēkus kā sevi pašu. Bet ja tas, kurš ir Patiesība un Dzīvība, aicina, atteikt Viņam būtu lielākā dzīves kļūda. Dieva klātbūtne ir piedzīvojama vienīgi darbībā – kalpojot, atbalstot, iepriecinot un rūpējoties par tuvāko.

Jēzus sacītais Pēterim ir arī mums pasniegtā dāvana – mēs vairs neesam vieni mums uzticētajā atbildībā, un neesam vieni savā dzīvē. Dievs ir ar mums. Mēs neesam aicināti darīt vairāk, nekā to spējam, mums ir jādara tas, ko varam, esot kopībā ar Kristu. Mēs esam atbildīgi viens par otru un spējam darīt to, kas kalpo patiesībai. Kā apustulis Pāvils raksta: “Es visu spēju Viņā, kas man dod spēku” (Fil 4:13) Dieva aicinājums mūs nepadara par pārcilvēkiem. Dažkārt mums neizdodas iecerētais un mēs zaudējam drosmi. Bet Dievs, kas mūs aicinājis, sniedz savas dāvanas, savu piedošanu un žēlastību. Mēs tās saņemam, nākot pie altāra ar pazemīgu sirdi, tur, kur Jēzus mums dāvā pats sevi. Ar Viņa miesu un asinīm svētīti mēs varam doties pasaulē, zinādami, ka Jēzus aizvien ir ar mums. Viņš mūs stiprinās, sargās, iedrošinās un strādās kopā ar mums, kā toreiz, būdams Sīmaņa Pētera laivā. Paturēsim prātā, ka Jēzus aizvien ir ar mums, pār mums un aiz mums. Jo tuvāk esam līdzcilvēkiem, tiem kalpojot, jo tuvāk esam Kristum.

Kad visgrūtākā diena būs pagājusi, Dievs nožāvēs mūsu asaras, uzklausīs mūsu nopūtas, pārklās pāridarījumu ar savu žēlastību. “ Kā ir rakstīts: “Kunga žēlastība nebeidzas, nav galā Viņa žēlsirdība, tās ir jaunas ik rītu, liela Tava uzticība!” (Raud.dz 3:23) Viņš, Kristus, stāvot mūsu dzīves laivā, ir ar mums ikdienas, lai kopā ar mums darītu labu, mīlētu Dievu un savu tuvāko. Nebīsties uzticēties Jēzus aicinājumam. Jo tas ir aicinājums uz patiesu dzīvi – rūpēties, gādāt un sargāt cilvēka dzīvību un visu radību. Tāda dzīve iesniedzas mūžībā.

Āmen.



Kontaktu forma

* Vārds Uzvārds:
* E-pasts:

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468

Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita.avotina2@gmail.com
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »