2024. gada 26. februāris
Vārdadienas:
Aurēlija, Evelīna, Mētra


Kungs noraugās, pārlūkodams
it visas zemes, Viņš stiprina
sirdi tiem, kas viņam uzticas!
2L 16:9

Lai jūsu gara acis būtu
apgaismotas un lai jūs zinātu,
kas ir Viņa aicinājuma cerība
un kādu godības bagātību
iemanto Viņa svētie, lai jūs
zinātu, cik neizmērojami liela
ir Viņa dievišķā varenība, kas
darbojas pie mums, ticīgajiem.
Ef 1:18-19

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Bībeles stunda
svētdienās pēc dievkalpojuma

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītāji

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Tālis Freimanis
E-pasts: talis.f@tvnet.lv
Tālr.: +371 29608801

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00



  Nedēļas lozungs
Dievs Savu mīlestību uz mums parāda ar to,
ka Kristus par mums nomiris, kad mēs vēl bijām grēcinieki. Rm 5:8

 
25 Plkst. 11.00
Reminiscere – Otrā Gavēņa laika svētdiena
Februāris

Iesvetibas2024_page-00011


Būt kopā ar uzvarētāju Kristu


Lasījums no Mateja evaņģēlija 4:1–11 >>
 


Gavēņa laika pirmās svētdienas evaņģēlijs liek mums pievērsties Jēzus kārdināšanas notikumam. Velna kārdinājumi ir attēloti tik groteskā veidā, ka mūsdienu cilvēka prātam tie var atsaukt atmiņā vien kaut ko no pasaku sižetiem. Virspusēji raugoties, var pat likties, ka velna piedāvājumi ir infantili. Tad nu gan liela muiža? Ja velns man šodien liktu pārvērst akmeņus par maizi, es viņu pasūtītu ratā. Līdzīgi arī ar nolēkšanu no baznīcas torņa – lai lec pats, ja viņam tas patīk. Ir taču daudz nopietnāki izaicinājumi, kuru dēļ varētu vienoties kaut ar pašu velnu. Kā, piemēram, tik pazīstamajā filmā “Emīla nedarbi”, kur pēc kārtējā nedarba Emīla tēvs ir tik izmisis, ka izsaucas: “Avīzēs raksta, ka Amerikā plosās zemestrīce. Kas tas ir zemestrīce?! Lai viņiem aizsūta Emīlu, tad viņi vienreiz dabūs trūkties!” Iespējams, vēl grūtāk būtu atturēties no velna piedāvājuma pārvērst vides aktīvistus par akmeņiem tai māmiņai, kura, no rīta ejot ar bērnu uz savu auto, atklāj, ka riepām nolaists gaiss un uz vējstikla atstāta zīmīte ar virsrakstu: “Jūsu degvielas rijējs ir kaitīgs.”*

the-temptation


Jēzus kārdināšanas notikums ir tieši saistīts ar grēka varā esošo cilvēku un pasauli, kurā tas realizē savus nodomus. Kārdinājumu secība un to saturs atklāj grēka mehānisma iznīcinošo darbību. Lai to labāk saprastu, mums ir jāaplūko grēka būtība. Grēkot nozīmē novērsties no Dieva – visa esošā avota. Citiem vārdiem, pievērsties vienīgi sev un materiālo lietu pasaulei. Turklāt tas nav liedzis cilvēkam attīstīties un veidot kultūru. Kā to var lasīt Radīšanas grāmatas ceturtajā nodaļā, Kaina pēcnācēji uzcēla pilsētu, attīstīja lauksaimniecību, darināja mūzikas instrumentus, apstrādāja varu un dzelzi. Novēršanās no Dieva nepadara cilvēku par neprašu vai analfabētu. Tas spēj kļūt par arhitektu, zemkopi, mākslinieku vai rūpnieku. Bet vienlaikus, pazaudējot savas dzīves patieso orientieri, galveno esības Faktoru, cilvēks kļūst par vienīgo radījumu, kas spēj nogalināt savu brāli patmīlības dēļ. Mantkārība, savtība, lepnība un varaskāre ir cilvēka radīto lietu kārtības neatņemamā sastāvdaļa. Te arī atklājas Kārdinātāja taktika – pievērsies sev, lepojies ar sevi un pakļauj sev citus. Un beigās, neko no tā visa nepaturot, aizej no šīs pasaules neziņā, bailēs un bez cerības. Nav brīnums, ka viens no tik bieži uzdotajiem jautājumiem ir: “Kāda šai dzīvei ir jēga?”

Atgriežoties pie šodienas evaņģēlija notikuma, – Jēzus dodas tuksnesī, lai tiktu velna kārdināts. Viss iesākas ar Jēzus gavēni. Tā nebija kāda ikgadējā organisma attīrīšanas kūre un cīņa ar lieko svaru. Jēzum Viņa Tēvs ir daudz labāks un nozīmīgāks nekā barība. Viņš ir gatavs atteikties no visa šīs saiknes, kopības dēļ ar Tēvu. Un tam ir pamatots iemesls. Jēzus zina savu dzīves mērķi. Viņa skats ir pievērsts Jeruzalemei un krustam. Viņš zina, ka šajā ceļā Viņam būs jāsludina ļaudīm par Dieva Valstību, jādziedina slimie, jāiepriecina noskumušie, jāveic brīnumi un zīmes, bet pats galvenais mērķis ir cilvēces atbrīvošana no grēka varas. Šis mērķis ir sasniedzams, vienīgi paliekot vienotam gribā ar Tēvu līdz pat krusta nāvei.

Pēc 40 dienu gavēņa, Jēzus ceļā nostājas kārdinātājs. Jēzus ir izsalcis, un velns Viņu kārdina ar ēdienu – tev vajag maizi! Skaties cik akmeņu visapkārt, tos visus Tu vari pārvērst par maizi un ēst. Pretinieka taktika ir vienkārša, iztrūkuma brīdī tas noliek uzmanības centrā iztrūkstošo un padara to par galveno mērķi. Bieži vien tās tiešām ir labas un noderīgas lietas, kam mēs topam kārdināti pievērsties ar visu sirdi, un tā mūs kārdinātājs uzvar. Velna mērķis ir mūsu dzīves centrā nolikt ikvienu lietu, lai tikai mēs pazaudētu vai nekad neatrastu vienīgo un patieso orientieri – Dievu. Atcerēsimies, Jēzus sacīja: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes.”

Taču mums ir dots apsolījums. Vēstulē ebrejiem ir sacīts, ka Jēzus nesa visus kārdinājumus, ar kādiem vien mēs varētu sastapties, un mēs neesam atstāti bez līdzcietīga un saprotoša augstā priestera.1 Kad ikdienas izaicinājumi cenšas nostāties dzīves centrā, Kristus spēj mūs uzrunāt, sakot: “Neļauj tam notikt, pārbaudījumi nāk un iet. Es esmu šeit, lai būtu ar tevi līdz pat mūžībai.” Mums ir tikai jāgrib Viņu dzirdēt. Jēzus saka: “Es Esmu ar jums ik dienas.”

Gavēņa laiks ir jautājumu uzdošanas un atbilžu saņemšanas laiks. Mēģināsim kopā ar Kristu noskaidrot: Kas ir manas dzīves mērķis – es, cilvēki, manta, nauda, vara? Kas visbiežāk ieņem galveno vietu manā dzīvē? Kam es veltu man piešķirto dzīves laiku? Ko es lasu, skatos brīvajos brīžos? Patiesībā, noskaidrot, kādu lomu Jēzus pilda mūsu dzīvē, nav nemaz tik sarežģīti. Atliek vien ieskatīties nedēļas plānotājā, darāmo darbu sarakstā vai viedierīces interneta pārlūka vēsturē, un atradīsim atbildi. Gan mēs katrs atradīsim pietiekami daudz, ko atzīt un nožēlot, ne tikai attiecībās ar Dievu, bet arī ar līdzcilvēkiem. Kā apustulis Pāvils saka: “Visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības.”

Jēzus kārdināšana tuksnesī ir daļa no Viņa krusta notikuma. Jēzus tuksneša piedzīvojumā mēs katrs varam atrast savu dzīves stāstu – pārbaudījumus, uzvaras un zaudējumus. Tas atklāj, ka mūsu grēki, kuru dēļ Jēzus mira pie krusta, iesākas ikdienišķos notikumos. Jēzus nomira par tiem kārdinājumiem, kas cenšas izsist no sliedēm mūsu dzīvi. Tāpēc gavēņa laikā, visā nopietnībā pievērsīsimies Jēzus uzvarai pār kārdinātāju, jo tajā varam atrast Viņa nāves nozīmi mūsu dzīvei – uzvaru pār ļaunumu un jaunu dzīvi kopībā ar Jēzu. Dosimies kopā ar mūsu Kungu Viņa krusta ceļā. Esmu pārliecināts, ka ikvienam no mums pietiks drosmes šī ceļojuma laikā ieskatīties dziļi savā dvēselē un atrast grēka radītos postījumus. Mūsu mērķis nav dzīt sevi izmisumā, bet pazemībā atzīt savu vainu un ticībā satvert piedošanu. Tas ir iespējams, vienīgi raugoties uz Jēzu un Viņa piedošanu, kas plūst no krusta. Jēzus sacīja: “Pielūdz Kungu savu Dievu, un Viņam vien kalpo.” Lai Dieva svētīts mums visiem ir šis sevis izmeklēšanas un dziedināšanas laiks. Āmen.

* Delfi. 18.10.23; 1 Ebr 4:15




Cerība ir gara un sirds noskaņošana labajam

Pelnu dienas svētruna

Lasījums no Mateja evaņģēlija 6:16–21 >>


360_F_565478358_3Ok8ZaN7k8ZteC1B8ztCyAzU9cPbvzr9

Jau teju divus gadus dzīvojam nežēlīga kara, terora un genocīda ēnā. Krievija turpina sēt nāvi Ukrainas zemē. Eiropas pēckara paaudzes, kas uzaugušas ar cēlo lozungu “Nekad vairs!”, nu atkal stāv iznīcības realitātes priekšā. Vārdi, kas ik gadus izskan Pelnu dienas dievkalpojumos: “Piemini, cilvēk, no zemes tu esi ņemts, un zemē tu atkal atgriezīsies”, ir ieguvuši taustāmu nozīmi. Nav šaubu, mēs visi esam pakļauti dzimšanas un miršanas ciklam, tomēr izšķiroša ir kāda būtiska detaļa – vai mirsti kā grēka vergs, vai kā Dieva atbrīvotais. Vai kā Kains, kas, ļaunuma sasaistīts, gāja pretī nāves tumsai, vai kā Ābels, kurš, apzinoties nāves realitāti, ar visu savu gribu tiecās pretī dzīvības gaismai.

Stāsts par diviem brāļiem cilvēces rītausmā ir skaudra mācība un brīdinājums arī mums, kas dzīvojam 21. gadsimtā. Kas gan toreiz Kainam bija Ābels? Kamēr grēks – netaisnība, varaskāre, lepnība – stāvēja vēl tikai pie nama sliekšņa, viņš bija brālis. Bet, kad Kains grēku uzlūkoja kā iespēju kļūt lielam un varenam, ļaunais ienāca viņa sirdī, pārņēma prātu un pakļāva miesu. Tajā brīdī Ābels brāļa acīs pārtapa par nicināmu, nogalināmu un ar saknēm izraujamu svešķermeni: “Un Kains cēlās pret Ābelu, savu brāli, un nokāva viņu.”1 Cik zīmīgi – Kains nepieteica karu, viņš teica, “savam brālim Ābelam: “Ejam uz lauka!” Ļaunumu vienmēr pavada meli, viltus, nicinājums, marodierisms, sāpes un slepkavības. Tāda realitāte ir kļuvusi par ikdienu Ukrainas teritorijā, visas Eiropas acu priekšā. Lasi tālāk >>

 

Kontaktu forma

* Vārds Uzvārds:
* E-pasts:

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468

Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita.avotina2@gmail.com
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »