Jēzus kristība. Jņ 1:29-34

Piekritīsiet, tas ļoti atšķiras no tā, kā tas ierasts cilvēku radītajā lietu kārtībā. Kā to rāda pēdējā laika politiskie notikumi – vara ir tam, kam lielāki militārie "muskuļi", kodolraķešu "dūre" un resursi. Veidenbauma vārdiem runājot: "Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks, kas varmākiem skādi dar, nosaukts tiek grēks...” Ja kaut kas pa īstam derdzas šai grēka izkropļotajai kārtībai, tad tā ir Dieva patiesība. To apstiprina evaņģēlija notikumi. Dieva klātbūtnes zīmes, tīrās dievišķās mīlestības darbības kļuva par klupšanas akmeņiem – daži to dēļ ticēja, bet citi nocietināja sirdis. Jēzus lēnprātība un pazemība bija naida un ieļaunošanās iemesls lepnajiem un augstprātīgajiem. Te būtu vietā sacīt, ka nevis Dievs izraisa šķelšanos cilvēkā, bet gan katra atsevišķa cilvēka sirdsapziņa un brīvā griba, ko konfrontē Dieva klātbūtnes realitāte.

Tagad varam atgriezties pie Jēzus kristības un tās izšķirošās nozīmes. Tā atklāj, kā saka svētais Hrizostoms, patieso Baznīcas kristību. Tajā debesis atveras ne tikai Jēzum, un Gars nolaižas ne tikai pār Viņu, bet pār katru jaundzimušo dvēseli, kas paceļas no svētās kristības ūdeņiem. Ir vēl viena svarīga detaļa – tā kā šis brīnums vispirms notika ar Kristu un tikai pēc tam ar kritušo cilvēci, tas mums māca, ka ar Kristu, caur Kristu un dēļ Kristus cilvēks atkal kļūst par dievišķās godības līdzdalībnieku – tiek atjaunota kopībā ar Dievu. Kristība ir noslēpums, kas dziedina un pārveido grēka un ļaunuma ietekmēto sirdi, dāvājot ticību. Ticībā ikvienam kristītajam ir dots iepazīt ceļu, kurš ved prom no tā, kas ieved ienaida, lepnības, varaskāres tumsā un pazudina. Tas ir ceļš, kas ļauj raudzīties augšup ar drošu cerību un paļāvību, jo cilvēces dzīvība pastāv tur, kur ir žēlastība un mīlestība. Tāpat kā Jēzus nāk “no augšienes”, tie, kas tiek kristīti, saņem dzīvību, kas nāk no augšienes. Kristība ļauj nīcībai pakļautajam cilvēkam savienoties ar dievišķo un mūžīgo. Kristība ir dāvana un zīme, kas nedrīkst būt paslēpta “zem pūra”, tai jātop ieliktai “lukturī”, lai “tas spīd visiem, kas namā”.²

Kristībā mēs saņēmuši Svēto Garu un Viņš mums dāvā ticību un gribu sekot Jēzum, Dieva Dēlam. Tas pats Gars, kas ļāva Jānim atpazīt Jēzū Pestītāju, ir dāvāts arī mums Svētajā kristībā. Visbeidzot, tāpat kā Jēzus kristību brīdī debesu Tēvs runāja uz Dēlu, tā Viņš runā uz katru kristīto – šis ir mans bērns, uz ko man ir labs prāts. Āmen.