Sprediķi - Jaunagertrudesdraudze.lv

Mateja evaņģēlijs 22:15-22

"Kristīgā dzīve pastāv un ir ietverta trijās lietās – ticībā, cerībā, mīlestībā." (Mārtiņš Luters)

Šis Lutera citāts ir ne vien precīzs Reformācijas jeb Ticības atjaunošanas svētku lozungs, bet arī trāpīgs šīs dienas lasījuma tēmas pieteikums.

Farizeju sūtīti ļaudis jautā Jēzum, vai ir atļauts maksāt ķeizaram nodevas. Nav šaubu, jautājums par nodevām tiek uzstādīts ticības kontekstā – vai ticīgajiem jūdiem ir jāmaksā Romas ķeizaram nodevas? Tomēr ar šodienas pieredzi ikviens uzmanīgs lasītājs te saskatīs arī politisku tēmu. Taču evaņģēlija notikums ļauj secināt, ka ticībai nav tik daudz konflikta ar naudu (bez maksājuma līdzekļiem nav iespējams iegādāties pārtiku, apģērbu nedz ko citu sadzīvei nepieciešamo), bet pavisam noteikti ir spriedze ar politiku, kā to precīzi izceļ Jēzus vārdi: “neviens nevar kalpot diviem kungiem; vai nu vienu tas ienīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam izdabās un otru nicinās. Jūs nevar kalpot Dievam un mamonam.” (Mt 6:24)

lasīt tālāk »

Ej mājās! Jņ 4:46-54

“Mājas, mīļās mājas!” ir sens un tik saprotams apgalvojums. Taču šodien daudziem pandēmijas ierobežojumi atrašanos mājās ir padarījuši par lielu izaicinājumu un pārbaudījumu laiku. Atsevišķos gadījumos tas pat ir novedis pie neiecietības un vardarbības. Tāpēc mājas vienai daļai cilvēku vairāk asociējas ar sava veida ieslodzījumu. Ne jau velti, pie pirmajiem ierobežojumu atvieglojumiem, lielākā daļa sabiedrības metās ārā no mājām, lai izbaudītu brīvību. Prom no ierastā, apnikušā, nogurdinošā un kaitinošā.

Uz šī fona, šodienas evaņģēlija notikums, iespējams, kļūst daudz aktuālāks, nekā līdz šim. Te ir kāds tēvs, galma ierēdnis, kurš, dēla slimības nomākts, dodas ārā no mājas, meklējot glābiņu dēlam un sev. Kānā ir ieradies Jēzus, un ziņa par šo “brīnumdari” ir sasniegusi Kapernaumu. Tad nu tēvs dodas gandrīz divdesmit kilometru tālajā ceļā prom no mājām – prom no nogurdinošās ikdienas pretī brīnumam. Savā ziņā mēs ikviens varam arī sevi ieraudzīt šajā notikumā.

lasīt tālāk »

Ko darīt ar kāzu ielūgumu? Mt 22:1-14

Brooklyn_Museum_-_The_Chief_Priests_Ask_Jesus_by_What_Right_Does_He_Act_in_This_Way_-_James_Tissot

Šī Jēzus līdzība Mateja evaņģēlijā mūs pārsteidz ar tajā atrodamo vardarbību. Interesanti ir tas, ka šī līdzība ir lasāma arī pie Lūkas, bet tur nav vardarbības elementa. Kāpēc Matejam tas licies svarīgi? Iespējams, tāpēc, ka Mateja vēstījums ir adresēts jūdu auditorijai. Jūdi ir tauta, kas lepojas ar izredzētību, bauslību un apsolījumiem par miera laikmetu, ko atnesīs Mesijas ierašanās. Taču Viņa atnākšana netiek sagaidīta ar priecīgām gavilēm un bagātīgi klātiem svētku galdiem. Un tas izrādās izšķiroši tieši jūdu tautai.

Te būtu svarīgi paturēt prātā, ka līdzība nav tik daudz par Dievu, bet gan viņa valstības citādumu, salīdzinot ar cilvēku radīto lietu kārtību. To skaidri izceļ Jēzus lietotais salīdzinājums ar kāzu mielastu – debesu valstība līdzinās kāzu svinībām. Šo skaisto, gaismas pielieto tēlu pēkšņi apēno aicināto viesu atsacīšanās piedalīties tajā. Tas ir negaidīts pavērsiens stāstījumā un liek klausītājiem “saspicēt ausis”. Kas te notiek? Kādas tam būs sekas?

lasīt tālāk »

Mateja 22:34-46

“Klausies, Israēl! Mīli Kungu, savu Dievu...!” 5Moz 6:4, 5

Šodienas evaņģēlijā Jēzus atsaucas uz Vecajā Derībā atrodamo Dieva augstāko bausli, “Klausies, Israēl! Mīli Kungu, savu Dievu...!” Tā ir nepārprotama pavēle. To skaidri izsaka mums zināmā, senā baušļu forma ar šo “Tev būs” un “Tev nebūs” ievadu. Bet vai mīlēt var pēc pavēles? Pat neiedziļinoties detaļās, ikviens zinās sacīt, ka mīlestība ir abpusējs process. Tas drīzāk ir gribas, apņemšanās un izvēles akts.

Vai tā varētu būt kļūda? Pavisam noteikti nē. Jēzus vārds vārdā citē bauslībā sacīto. Marka evaņģēlijā Jēzus to iesāk ar ievadvārdiem: “Klausies, Israēl!” Lūk, kur atbilde. “Klausies” ir izšķirošais vārds, kas soli pa solim ved pretī šī baušļa būtībai. Dzirde izrādās ir svarīgāka par redzi un citām maņām. Tam nevar nepiekrist, jo dzirde turpina darboties, pat mums esot miegā - tā praktiski vienmēr ir nomodā. Katrs no mums būsim piedzīvojuši baiļu vai spriedzes brīžus, kad vienīgais, ko dzirdi, ir tavi sirds puksti. Dzirdēt sirdi, iespējams, ir tuvākais sinonīms vārdam mīlēt. Te nu pēc pieredzes varam tikai piekrist - patiesākās sirds ilgas ir, kad kāds, ko mīli, nav tavā redzeslokā. Dzirdēt mīļotā cilvēka balsi tādos brīžos ir lielākā dāvana.

lasīt tālāk »

Mēs esam aicināti parādīt žēlastību. Lk 7:11-17

Šim notikumam ar atraitnes vienīgā dēla augšāmcelšanu ir līdzība ar pravieša Elijas veikto atraitnes dēla izglābšanu. Atraitne senajā pasaulē bija pakļauta nopietnām ekonomiskām grūtībām, jo īpaši, ja viņai nebija plaša radu loka vai savu uzkrājumu. Vientuļa atraitne bija nolemta nabadzībai. Dieva žēlsirdība šajos stāstos pieskaras nabadzības un sociālās atstumtības jautājumam, taču mums nevajadzētu attiecināt šo žēlastību tikai uz ekonomiskām grūtībām. Dieva žēlsirdība meklē dziedināt salauztas sirds ievainojumus, šādi mazinot cilvēku ciešanas.

Mēs ieraugām šo žēlastību Jēzus attieksmē un rīcībā, sastopoties ar bēru procesiju, kas pavada atraitni un viņas mirušo dēlu. Jēzus, uzrunājot mirušo, lieto vārdu “neaniskos”, kas ir tulkojams kā pusaudzis vai jauneklis. Lūka nepiemin, ka pavadītāju vidū ir nelaiķa sieva. Tāda teorētiski varētu būt, jo Jēzus laikā vīrieši apņēma sievas ap 18 gadu vecumu. Tādejādi, atraitne ne tikai zaudēja dēlu, bet kopā viņu arī nākotnes sapņus par mazbērniem un pašas nonākšanu dēla ģimenes aprūpē. Tas patiesi ir smags zaudējums.

lasīt tālāk »

Tevi dēvēs par ielu atjaunotāju. Lk 10:23-28

jesus-teaching-apostles-friends-1138161-gallery

Žēlastība jums un miers no Dieva mūsu Tēva un Kunga Jēzus Kristus!

Šodienas Vecās Derības lasījumā pravietis Jesaja saka: “...tevi dēvēs par plaisu aizdarītāju, par ielu atjaunotāju, kas gādā, kur dzīvot!” (Jes 58:12) Ar šodienas acīm raugoties, tas izklausās pēc “bedrīšu lāpīšanas” un nebeidzamajiem Rīgas ielu remontiem, kuru organizētāji un veicēji nevar lepoties ar labu slavu, drīzāk jau otrādi. Ar vārdiem «ielu remonts» varētu apzīmēt nebeidzamu, bezjēdzīgu un izšķērdīgu darbošanos. Kamēr pravietis lieto šo alegoriju, lai aprakstītu svarīgu un vitāli nozīmīgu norisi, kas rada labu vidi, kur dzīvot!

lasīt tālāk »

Jēzus raud par Jeruzalemi. Lūkas evaņģēlijs 19:41-48

jesus-wept-jesus-pleura-237_42179_1_61_1
Šodienas rakstu vieta tematiski skar Jēzus ciešanu stāstu, un tas ir labi, jo tas ļauj šim notikumam pieskarties atkārtoti. Taču tas padara šodienas tēmu sarežģītu. Tajā ieskanas skumja nots, vispirms par Jeruzalemi un tur mītošo tautu un, visbeidzot, Jēzus paša likteni. Līdz ar to mēs saskaramies ar vispārzināmu paradoksu, ikviens cilvēks grib dzīvot mierā un saticībā, būt saprasts, apmierināts un gaidīts. Citiem vārdiem, mēs gribam, lai viss ir labi. Taču tajā pašā laikā vajag pavisam nelielu kairinājumu, lai no šī kārošanas stāvokļa pēc miera mēs iedegtos dusmās uz ikvienu, kas kaut nelielā mērā apdraud šo mūsu mieru. Kā piemēru varu minēt tik pazīstamo situāciju, kad esi apsēdies, lai nobaudītu pēcpusdienas kafiju, un kā pēc “Mērfija likuma” atskan telefona zvans. Un pēkšņi šī jaukā idilliskā noskaņa top izjaukta, miera pasaule top sagrauta un domas top neapmierinātības un dusmu apēnotas.

lasīt tālāk »

Līdzība par negodīgo pārvaldnieku. Lūkas 16:1-8

Šī patiesi ir viena no neparastajām Jēzus līdzībām. Man ir nācies saskarties ar Bībeli lasošu cilvēku neizpratni šīs līdzības sakarā. Kā tas var būt, ka Jēzus uzteic negodīgumu? Un kas ir tā uzslavētā gudrība, kas piemīt pasaulīgās lietās “pakavotiem” cilvēkiem, bet pietrūkst gaismas dēliem jeb ticības cilvēkiem?

Vispirms ir jāsaprot, ka Jēzus līdzības nav mīklas, kas jāatmin. Tajās nav vienkāršu atbilžu. Tās drīzāk var salīdzināt ar puzles likšanu – neskaitāmas sīkas detaļas, kas katra par sevi ir tikai krāsains kartona gabaliņš (bez īpašas nozīmes), bet rezultātā izrādās svarīga un nozīmīga detaļa kopainā. Turklāt katrai puzlei ir sava tematika. Bez pacietības, vērības un iztēles rezultātu būs grūti sasniegt.

lasīt tālāk »

Mateja evaņģēlijs 7:15-21

Ir jābūt diezgan lielai drosmei, lai no kanceles sacītu: “Sargieties no viltus praviešiem.” Kaut arī šodienas reliģisko uzskatu “lielveikals” ir pārpilns no plašā piedāvājuma klāsta, un rodas liels kārdinājums uzņemties eksperta lomu, tomēr vienmēr jāpatur prātā, ka ikviens radikāls apgalvojums tuvākā vai tālākā nākotnē var izraisīt neprognozējamas sekas. Jēzus sacītie vārdi par viltus praviešiem nav tik viegli ieliekami mūsu mutēs, jo Jēzus ne tikai saka patiesību, bet viņš pats pāri visam ir Patiesība. Mums vienmēr ir jāpatur prātā – lai ko mēs sacītu, tajā var izrādīties pietiekami daudz subjektīvā un tādēļ ir viegli nokļūt viltus pravieša lomā. Tāpēc šie Jēzus vārdi vispirms ir domāti katram atsevišķajam cilvēkam, lai izvērtētu sevi. Turklāt nevis kā uzdevums, bet jautājums – cik tajā, ko saki, atspoguļojas tava patiesā daba un cik – tevis izkoptā “maska”. Katrā no mums mājo kaut kas no Protagora, kas reiz sacīja: “Cilvēks ir visu lietu mērs” (gr. filozofs, 5.g.s.p.m.ē.).

lasīt tālāk »

Dievs un maize. Marka evaņģēlijs 8:1-9

miracles-of-jesus-feeding-5000

Šodienas evaņģēlijā mēs sastopamies ar visai pazīstamu situāciju – vajadzība pēc Dieva rodas iztrūkumā. Pavisam droši varam sacīt, te vairs nav virspusējību. Kad trīs dienas esi pavadījis vietā, kur nav iespēju papildināt pārtikas krājumus (šajā gadījumā tuksnesī), esi gatavs pievērsties dzīves jautājumiem ar patiesu nopietnību. Citiem vārdiem, viss ir pavisam citādi, kad sirds ir pilna un “kurpe spiež”. Tad ticība, uzticība un paļāvība iegūst pavisam citu dziļumu. Pat vismazākās detaļas kļūst lielas un svarīgas, arī pats sevi sāc redzēt citā gaismā. Tā ir labākā ticības mācības stunda. Dieva apjausmai un iepazīšanai nav nekā kopīga ar virspusējību un mirkļa aizgrābtību.

lasīt tālāk »

5 6 7 8 9 10 11 12 13

Dienas lasījums

Dievkalpojumi

Kancelejas darba laiks

Draudzes mācītāji

Kontakti

Mateja evaņģēlijs 22:15-22

Ej mājās! Jņ 4:46-54

Ko darīt ar kāzu ielūgumu? Mt 22:1-14

Mateja 22:34-46

Mēs esam aicināti parādīt žēlastību. Lk 7:11-17

Tevi dēvēs par ielu atjaunotāju. Lk 10:23-28

Jēzus raud par Jeruzalemi. Lūkas evaņģēlijs 19:41-48

Līdzība par negodīgo pārvaldnieku. Lūkas 16:1-8

Mateja evaņģēlijs 7:15-21

Dievs un maize. Marka evaņģēlijs 8:1-9

Pieteikties jaunumiem

Konts ziedojumiem

Vārds:
E-pasts:
	Pieteikties