Jņ 10:11-16

Šo tēmu aktualizē mūsu Kungs, sakot: “Es esmu labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par avīm.” Citiem vārdiem, veselīga, augoša un dzīvības pilna sabiedrība var pastāvēt, turoties pie Jēzus un paklausot Viņa Tēvam. Jēzus ir Labais gans, kurš aicina un vada ganāmpulku. Šo kalpošanu, rūpes par ganāmpulku, Viņš uzticēja Pēterim un pārējiem mācekļiem, vienlaikus uzsverot, ka neviens cits nevar ieņemt Viņa vietu - “gani Manas avis.” (21:15-17) Ar to Jēzus norāda, ka cilvēku pārvaldes un saskarsmes formas pēc būtības ir nepilnīgas. Ikviena kļūda var pakļaut briesmām indivīdu un visu sabiedrību. Lai cik ļoti mēs saņemtos, lai kādus lēmumus pieņemtu bez Dieva, tie aizvien būs nepilnīgi, jo tajos iztrūkst Patiesība.

Jēzus pretstata sevi algādzim (ganam, kura patiesība ir mērojama algā), kurš pamet ganāmpulku, lai glābtu savu dzīvību (10:11-14). Algotais gans ir spilgts piemērs cilvēku nepastāvībai. Šis tēls iezīmē plašu situāciju spektru, izceļot autoritāšu pagātnē un tagadnē pieļautās kļūdas un no tām izrietošās sekas. Ar vārdu “autoritātes” es nedomāju kādu konkrētu amatu, bet ikvienu cilvēku, jo mēs visi zināmā mērā esam kādam autoritāte. Galu galā mēs mēdzam būt vienīgā autoritāte sev pašiem. Tādejādi nepilnīgi cilvēki spēj realizēt vienīgi nepilnīgus pārvaldes un attiecību modeļus. Jēzus vārdiem runājot, ikviens ir potenciāli spējīgs izšķirošā brīdī pamest ganāmpulku, aizbildinoties ar apstākļu sakritību, ganāmpulka neorganizētību vai neizbēgamiem zaudējumiem. Līdzīgi mēs spējam atmest ar roku saviem nodomiem un cēlajiem mērķiem citu piedāvājumu vai pārbaudījumu priekšā. Kā vēstules ebrejiem autors raksta: “Tie (tēvi) mūs pārmācīja tā, kā tiem šķita pareizi, un tas derēja īsam brīdim; bet Viņš – tā, lai tas palīdzētu mums kļūt par Viņa svētuma līdzdalībniekiem.” (Ebr 12:10) Jēzus ir "labais gans", kurā sabiedrība rod patiesu dzīvi un saliedētību. (10:16) Tā ir kopība, kas dzīvības spēku rod Dieva vārdā, nevis cilvēku gudrībā. Tāpēc Jēzus, kas ir iemiesotais Vārds, ir vienīgais vienojošais Elements, kurā ir atrodama žēlastība un līdzcietība, jeb patiesa dzīvība.

Gana tēls jūdu tradīcijā simbolizē valdnieku, kas būs ķēniņa Dāvida pēctecis, kurš gādās par savu tautu. (Eceh 34:11u.t. Ps. 80:2) Kad Jēzus saka: "Es esmu labais gans", Viņš norāda, ka ir apsolītais Glābējs, kuru Dievs ir sūtījis, lai cilvēkiem dāvātu dzīvību pārpārēm. (10:10) Jēzus sniedz šo dzīvību, atdodot savējo. (10:11) Dieva godība atklājas krusta notikumā, jo tikai tur ir ieraugāma Viņa līdzcietīgā mīlestība un apliecinājums patiesām rūpēm par cilvēku.

Šī neapturamā Dieva griba rūpēties mūs ticībā ved pie Svētā Vakarēdiena tēmas. Jēzus atdod dzīvību “par” pasauli, tieši tā kā “labais gans” (10:11,15). Viņš runā ne tikai par savu miesu, bet arī asinīm, kas tiek izlietas par daudziem. (6:53; 19:34). Šo noslēpumu var satvert vienīgi ticībā. Un vai atrašanās pie Kunga galda nav uzticēšanās? Vai mielasta dāvanu saturs ir ieraugāms un satverams bez ēšanas? Jēzus saka: “Mana miesa ir patiess ēdiens, un manas asinis ir patiess dzēriens.” (6:55) Jēzus saka, ka Dieva darbs ir, “ka jūs ticat uz to, ko Viņš sūtījis”; tiem, kas tic, Viņš ir dzīvības maize, kas remdē izsalkumu un slāpes; tiem, kas tic, Viņš sniedz mūžīgo dzīvību un viņi tiks augšāmcelti pastarā dienā. (6:29, 35, 40, 47) Kas gan mēs esam, ja no mūsu dzīves izņem Jēzū pieejamās svētības? Bet paldies Dievam, kas mūs ir aicinājis sava Dēla kopībā! Kā saka apustulis Pāvils: “Mēs esam Viņa darinājums, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Ef 2:10)

“Kunga žēlastība piepilda zemi!”, sauc visa radība. “Šī ir diena, ko Kungs devis, gavilējiet un līksmojiet šodien! Ak, Kungs, glāb jel mūs!” (Ps 188:24, 25) Lai tā sauc mūsu sirds, prāts un mute, kad nāksim pie Kunga galda. Tur mūsu dzīvība tiek vairota, mīlestība top pasniegta un patiesība kļūst redzama – topam piepildīti ar Kristu. Dzīve kopībā ar Dievu māca raudzīties pasaulē ar mīlošu sirdi. Patiesi ir metropolīta Kalistos** vārdi: “Dievs ir ne tik daudz mūsu zināšanu objekts, cik mūsu brīnumu cēlonis.” Tad nu steigsim pie mūsu Kunga galda, lai saņemtu Viņa mums sagatavotos brīnumus! Āmen.