lapas: 12
Taize – stāsts par robežu pārkāpšanu 
„Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz svabadā, tur nav ne vīra, nedz sievas, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.” (Gal. 3:28)

2016./2017. gadu mijā Rīgā norisinājās Taize (Tezē) Eiropas tikšanās, kas sapulcēja ap 15000 jauno kristiešu no dažādām
Eiropas valstīm – katoļus, protestantus, pareizticīgos.

Pēc pēdējā globālā, postošā kara brālis Rožē (Roger Louis Schütz-Marsauche) nodibināja Taize ciematā, Francijā ekumēnisku mūku kopienu, jo ticēja, ka kristiešu apvienošanās palīdzēs nākotnē saglabāt mieru Eiropā. Dievs svētīja šo pasākumu, kopiena pieauga skaitliski un tagad tā sastāv no vairāk nekā 100 brāļiem - gan katoļiem, gan protestantiem -, kas vēlas, lai viņu dzīve būtu par zīmi iespējamam mieram starp sašķeltajiem kristiešiem un tautām. Izlīguma vēsts, kuru kopienas brāļi īpaši adresē jauniešiem, aplidoja pasauli un kļuva par pievilkšanās spēku daudziem, jo daudziem cilvēkiem, kas no dažādām valstīm un kontinentiem dodas uz mazo Taize ciematiņu, lai vienotos kopīgā lūgšanā.

lasīt tālāk »
Jāņa Kristītāja dzimšanas diena 
“Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt, un viņai piedzima dēls. Viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Kungs ir parādījis lielu žēlsirdību viņai, un tie priecājās līdz ar viņu.” (Lk.1:57, 58)

Jāņa Kristītāja piedzimšana ir Dieva žēlsirdības zīme. To izsaka viņa vārds, kas tulkojumā no ebreju valodas nozīmē Dievs ir žēlsirdīgs vai Dievs parāda žēlsirdību. Pirmajā brīdī varētu domāt, ka žēlsirdība ir parādīta Jāņa vecākiem, kuri līdz šim nav varējuši ieņemt bērnu. Taču Jāņa dzīve pauž Dieva žēlsirdību, kas ir dāvāta ikvienam cilvēkam.

Kas ir šīs žēlsirdības saturs? Vispirms, tā nepārprotami ir Dieva iniciatīva. Tas nav aicinājums sasniegt zināmu garīgu izaugsmi, lai izpelnītos uzmanību, bet nosacījums, pie kura kaut kas var iesākties. Aicinājums ticēt, uzticēties ir pamatots Dieva žēlsirdībā uz mums. Viņš aicina mūs pie sevis kā mīlošs Tēvs.

lasīt tālāk »
Sv. Jāņa Kristītāja diena, 24. jūnijs 
Jāņa Kristītāja piedzimšanas
apstākļi

Jāņa Kristītāja dzimšanas diena Baznīcā tiek uzskatīta par augstiem svētkiem. Šie svētki pamatojas Lūkas evaņģēlija 1. nodaļas vēstījumā, un ir saistīti ar vairākiem brīnumiem. Saskaņā ar evaņģēlija vēstījumu Jāņa Kristītāja mātei Elizabetei dēls
piedzimst diezgan lielā vecumā – tad, kad ne viņa pati, ne viņas vīrs, priesteris Zaharija, vairs netic, ka tas varētu notikt. Jāņa Kristītāja tēvs, kalpodams templī, saņem eņģeļa vēsti par to, ka viņam piedzims dēls. Tā kā viņš uzreiz tam nespēj ticēt, eņģelis dod zīmi – uz laiku līdz Jāņa piedzimšanai Zaharija zaudē valodu. Tāpēc, kad dēls piedzimis, jautāts par dēlam piešķiramo vārdu, viņš atbildi dod rakstiski: Jānis. Šādu pašu vārdu, nesaskaņodama ar savu vīru, dēlam bija paredzējusi arī Elizabete. Kad Zaharijam atgriežas valoda, viņš saka slavas un pateicības lūgšanu (pazīstama kā «Benedictus Deus»), reizē arī izsakot pravietojumu par Jāņa nozīmi Dieva tautas vēsturē.
lasīt tālāk »
29. jūnijs. Apustuļu Pētera un Pāvila diena  
29.jūnijā ik gadus tiek atzīmēta divu kristīgajai Baznīcai sevišķi nozīmīgu apustuļu (Dieva sūtņu) piemiņas diena. No visiem Jēzus apustuļiem tieši Pēteris un Pāvils ir visplašāk pazīstamie.

Apustuļu Pētera un Pāvila izcilo vietu Baznīcas un līdz ar to visas kristīgās pasaules vēsturē koncentrētā veidā rāda lūgšana, kas paredzēta viņu piemiņas dienas dievkalpojumam.

Visspēcīgais, mūžīgais Dievs, kas esi svētījis šo dienu ar Tavu apustuļu – sv. Pētera un Pāvila asinsliecību, mēs Tevi lūdzam: dāvini savai tautai sekot šiem mācītājiem, caur kuriem Tavs evaņģēlijs vispirms sāka izplatīties visā pasaulē.
lasīt tālāk »
25. jūlijs. Apustuļa Jēkaba Vecākā diena 
Jēkabs Vecākais (grieķu. Ιάκωβος , lat. Iacobus, spāņu. Santiago) – Jēzus Kristus apustulis, evaņģēlista Jāņa vecākais brālis. Piedzimis Palestīnā, nogalināts mūsu ēras 44. gadā* Jeruzalemē.

Kā vēstī Evaņģēliji, Jēkabs, viņa tēvs un brālis bija zvejnieki. Jēkaba un viņa brāļa Jāņa aicināšana Mateja Evaņģēlijā (4:21,22) ir aprakstīta šādi: “No turienes tālāk iedams, Viņš ieraudzīja citus divus brāļus - Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni - kopā ar savu tēvu Zebedeju laivā tīklus lāpām, un Jēzus viņus aicināja. Tūlīt, pametuši laivu un savu tēvu, tie sekoja Viņam."
lasīt tālāk »
Apustulis Barnaba  
11. jūnijā Evaņģēliski Luteriskā baznīca atzīmē Svētā Barnabas dienu

Barnaba (grieķiski - Βαρνάβας), īstajā vārdā Jāzeps, dzimis Kiprā jūdu ģimenē, kura piederēja pie Levija cilts. Viņš bija viens no septiņdesmit apustuļiem un Kipras baznīcas dibinātājs.

Tiek uzskatīts, ka Jāzeps pievienojās apustuļu pulkam jau pēc Kristus pacelšanas Debesīs. Bībelē (Ap.d. 4:36,37) viņš pirmo reizi tiek pieminēts šādi: „Arī Jāzeps, ko apustuļi sauca par Barnabu, tulkojumā: iepriecināšanas dēls, levīts, dzimis kiprietis, pārdeva tīrumu, kas viņam piederēja, atnesa naudu un nolika to pie apustuļu kājām.” 

lasīt tālāk »
Svētais Meinards - mūks, misionārs, bīskaps  
Latviešu tautā bieži, runājot par mūsu dzimtenes kristianizāciju, jāsastopas ar plaši izplatītu spriedumu, ka kristīgo ticību ir mums atnesuši krusta karotāji - "ar uguni un zobenu". Ieskatoties rūpīgāk hronikas vēstītos notikumos, kas saistīti ar mūsu tautas pievēršanu kristīgai ticībai, mēs redzam šāda apgalvojuma nepareizību. Misionāra, mūka, bīskapa Meinarda miermīlīgā darbošanās šo apgalvojumu atraida. Tikai pēc viņa nāves enerģiskie un nepacietīgie viņa darba turpinātāji tvēra zobenu un meta uguni. Un taisni šī miermīlīgā bīskapa Meinarda darbošanās ir tā, kas, īpaši pēdējā laikā, ir atmodinājusi dzīvu interesi par šo - savam laikmetam tik neparasto kristīgā pasaulē - kristīgās vēsts sludinātāju.” - Baznīcas vēstures profesors Dr. theol. Roberts Feldmanis. 
lasīt tālāk »
Sv. Jaunava Marija - mūsu Kunga māte  
Runāt par Jaunavu Mariju luteriskajā Baznīcā, īpaši pie mums Latvijā, nav pašsaprotami. Pārāk dziļi mūsu luterisko draudžu locekļos ir iesakņojies priekšstats, ka Jaunavu Mariju ievēro tikai Romas katoļi. Vēl vairāk – viņa ir kļuvusi gandrīz vai par pazīšanas zīmi Romas katoļu dievbijībai, un tie, kas izceļ Jaunavas Marijas lomu pestīšanas notikumā, dažkārt pat tiek apvainoti neuzticībā luteriskajai konfesijai.

Tomēr šāds pārmetums ir nepelnīts – īpaši tad, ja apzināmies, ka mūsu Baznīcas ticības galvenā mēraukla ir Svētie Raksti. Svētie Raksti ir tie, kas dod liecību gan par mūsu Kungu un Pestītāju Jēzu, gan par pestīšanas notikumu, gan arī par Jaunavas Marijas vietu tajā.

lasīt tālāk »
Pļaujas svētki - pateicības diena 
“Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu. Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!” (Ps.37:3,4) 
Pļaujas svētki ir pateicības diena, un to aizsākums ir meklējams dziļā cilvēces vēsturē. Šie ir vieni no lielajiem svētkiem. Psalma vārdiem runājot, tie aptver cilvēka darbu un dzīvi posmā no cerības uz prieku. Pavasarī cerībā, ticībā tiek sēts un stādīts, un tas ir patiess prieks, ja rudens pienāk ar bagātīgu pļauju un ražas ievākšanu.

Senajā pasaulē tas faktiski bija izšķirošs notikums. Lai cilvēks varētu dzīvot, ir nepieciešama pārtika. Ievāktā raža bija gan uztura, gan maiņas, gan maksāšanas līdzeklis.
lasīt tālāk »
lapas: 12
Dievkalpojumi

svētdienās 11.00

Богослужение
на русском языке:

воскресенье 16.00
Подробнее


Tezē svētbrīži
atsāksies septembrī
Uzzini vairāk
Sk.Tezē jaunumus
facebook.com

Bībeles stundas

notiek svētdienās pēc dievkalpojuma
Atsāksies rudenī


Draudzes koris

mēģina svētdienās 10.10
Uzzini vairāk

2019. gada 25. jūnijs
Vārdadienas: Milija, Maiga
Nedēļas lozungs
Kristus saka saviem mācekļiem: "Kas jūs klausa, tas klausa Mani, un, kas jūs atraida, tas atraida Mani." Lk 10:16

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
  Pieteikties

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās
no 13.00 līdz 18.30
draudzes kancelejā

Mācītājs Guntars Dimants
divas reizes mēnesī notur
rīta dievkalpojumus
Rīgas Domā (trešdienās) un Dienas centrā "Paaudzes",
Ūnijas ielā 49
(otrdienās).


Draudzes ērģelnieks

Aivars Kalējs


Kancelejas darba laiks:
trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 13.00 līdz 18.30


Mūs var atrast

Brīvības ielā 119, Rīgā
(Tallinas, Brīvības un Cēsu
ielas krustojumā)

>> Skatīt kartē



Sk. mūsu lapu arī
facebook.com
© 2013 Jaunagertrudesdraudze.lv.
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija »