Zvaigznes diena (Epifānija). Mateja 2:1–12

Brāļi un māsas Kristū. Epifānija jeb Zvaigznes diena nav par cilvēka garīgajiem meklējumiem un atklājumiem. Tā ir Dieva atklāšanās svētku diena. Šodienas evaņģēlijs nesākas ar cilvēka uzdotajiem jautājumiem, bet ar zvaigznes atspīdēšanu debesīs. Ne arī ar cilvēka iniciatīvu, bet ar Dieva došanos pie cilvēka. Kristus piedzimšana un ar to saistītie notikumi nav vieni no daudzajiem ikdienas notikumiem. Tā ir unikāla Dieva atklāšanās pasaulei, ko mēs nedrīkstētu uzlūkot kā lētu, ārišķīgu žestu. Apustulis Pāvils to apzīmē kā "žēlastības dienu." Tā ir neticama sastapšanās iespēja ar visu lietu Radītāju! Tam par zīmi ir dota Zvaigzne.

Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no mūsu Kunga Jēzus Kristus.

Mīļie brāļi un māsas Kristū. Viena no bīstamākajām nostādnēm, uz kā būvēt dzīvi, ir formulējama šādi: “Kamēr vien neesmu izdarījis neko briesmīgi sliktu, ar mani viss ir kārtībā.” Tieši šo nostādni Jēzus apstrīd šodienas evaņģēlijā.

Viņš saka: “Ja jūsu taisnība nav pārāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs neieiesiet Debesu valstībā.” Klausītājiem tas droši vien izklausījās kā neiespējamā misija. Farizejus apbrīnoja par viņu uzticību Dieva likumiem un tradīciju sargāšanu. Ja ar viņu taisnību nebija pietiekami, tad kādai tai jābūt?

Šīs svētdienas nosaukums “Reminiscere” ir ņemts no 25. psalma vārdiem: “Atceries savu žēlsirdību, Kungs…” Taču šie vārdi nav tikai lūgšana Dievam. Tie ir arī atgādinājums mums. Mums ir nepieciešams pieminēt, atcerēties un pārdomāt Dieva žēlsirdību un žēlastību – Viņa darbus un Viņa dāvanas. Jo ikdienas steigā mēs dažkārt nepamanām Dieva laipnību un Viņa svētības, tās kļūst par kaut ko pašsaprotamu vai pat nepieminēšanas vērtu.

Šodienas evaņģēlijs mums palīdz atcerēties. Tas sniedz atbildi uz vienu no svarīgākajiem jautājumiem – kas ir Jēzus? Un tas nav tikai mūsu jautājums. Tas bija arī Jēzus jautājums mācekļiem: "Ko jūs sakāt – kas Es Esmu?" (Mt16:15) Un Apskaidrošanas kalna notikums ir atbilde uz šo jautājumu.

Mīļā svētku draudze. Ziemsvētku svētvakarā baznīca parasti ir pilnāka nekā ik svētdienas dievkalpojumos. Ne visi, kas šovakar esat atnākuši, to darāt ieraduma dēļ. Ne visi varat skaidri pateikt, kāpēc tieši šovakar esat šeit. Iespējams, tas nav jautājums par baznīcas tradīciju, bet par dziļi sirdī apslēptām slāpēm – klusu ilgošanos pēc gaismas, miera, pēc kaut kā īsta. Un svētvakara Evaņģēlijs mums apliecina, ka Dievs sniedz atbildi šīm slāpēm.