Sprediķi - Jaunagertrudesdraudze.lv

Tevi dēvēs par ielu atjaunotāju. Lk 10:23-28

jesus-teaching-apostles-friends-1138161-gallery

Žēlastība jums un miers no Dieva mūsu Tēva un Kunga Jēzus Kristus!

Šodienas Vecās Derības lasījumā pravietis Jesaja saka: “...tevi dēvēs par plaisu aizdarītāju, par ielu atjaunotāju, kas gādā, kur dzīvot!” (Jes 58:12) Ar šodienas acīm raugoties, tas izklausās pēc “bedrīšu lāpīšanas” un nebeidzamajiem Rīgas ielu remontiem, kuru organizētāji un veicēji nevar lepoties ar labu slavu, drīzāk jau otrādi. Ar vārdiem «ielu remonts» varētu apzīmēt nebeidzamu, bezjēdzīgu un izšķērdīgu darbošanos. Kamēr pravietis lieto šo alegoriju, lai aprakstītu svarīgu un vitāli nozīmīgu norisi, kas rada labu vidi, kur dzīvot!

lasīt tālāk »

Jēzus raud par Jeruzalemi. Lūkas evaņģēlijs 19:41-48

jesus-wept-jesus-pleura-237_42179_1_61_1
Šodienas rakstu vieta tematiski skar Jēzus ciešanu stāstu, un tas ir labi, jo tas ļauj šim notikumam pieskarties atkārtoti. Taču tas padara šodienas tēmu sarežģītu. Tajā ieskanas skumja nots, vispirms par Jeruzalemi un tur mītošo tautu un, visbeidzot, Jēzus paša likteni. Līdz ar to mēs saskaramies ar vispārzināmu paradoksu, ikviens cilvēks grib dzīvot mierā un saticībā, būt saprasts, apmierināts un gaidīts. Citiem vārdiem, mēs gribam, lai viss ir labi. Taču tajā pašā laikā vajag pavisam nelielu kairinājumu, lai no šī kārošanas stāvokļa pēc miera mēs iedegtos dusmās uz ikvienu, kas kaut nelielā mērā apdraud šo mūsu mieru. Kā piemēru varu minēt tik pazīstamo situāciju, kad esi apsēdies, lai nobaudītu pēcpusdienas kafiju, un kā pēc “Mērfija likuma” atskan telefona zvans. Un pēkšņi šī jaukā idilliskā noskaņa top izjaukta, miera pasaule top sagrauta un domas top neapmierinātības un dusmu apēnotas.

lasīt tālāk »

Līdzība par negodīgo pārvaldnieku. Lūkas 16:1-8

Šī patiesi ir viena no neparastajām Jēzus līdzībām. Man ir nācies saskarties ar Bībeli lasošu cilvēku neizpratni šīs līdzības sakarā. Kā tas var būt, ka Jēzus uzteic negodīgumu? Un kas ir tā uzslavētā gudrība, kas piemīt pasaulīgās lietās “pakavotiem” cilvēkiem, bet pietrūkst gaismas dēliem jeb ticības cilvēkiem?

Vispirms ir jāsaprot, ka Jēzus līdzības nav mīklas, kas jāatmin. Tajās nav vienkāršu atbilžu. Tās drīzāk var salīdzināt ar puzles likšanu – neskaitāmas sīkas detaļas, kas katra par sevi ir tikai krāsains kartona gabaliņš (bez īpašas nozīmes), bet rezultātā izrādās svarīga un nozīmīga detaļa kopainā. Turklāt katrai puzlei ir sava tematika. Bez pacietības, vērības un iztēles rezultātu būs grūti sasniegt.

lasīt tālāk »

Mateja evaņģēlijs 7:15-21

Ir jābūt diezgan lielai drosmei, lai no kanceles sacītu: “Sargieties no viltus praviešiem.” Kaut arī šodienas reliģisko uzskatu “lielveikals” ir pārpilns no plašā piedāvājuma klāsta, un rodas liels kārdinājums uzņemties eksperta lomu, tomēr vienmēr jāpatur prātā, ka ikviens radikāls apgalvojums tuvākā vai tālākā nākotnē var izraisīt neprognozējamas sekas. Jēzus sacītie vārdi par viltus praviešiem nav tik viegli ieliekami mūsu mutēs, jo Jēzus ne tikai saka patiesību, bet viņš pats pāri visam ir Patiesība. Mums vienmēr ir jāpatur prātā – lai ko mēs sacītu, tajā var izrādīties pietiekami daudz subjektīvā un tādēļ ir viegli nokļūt viltus pravieša lomā. Tāpēc šie Jēzus vārdi vispirms ir domāti katram atsevišķajam cilvēkam, lai izvērtētu sevi. Turklāt nevis kā uzdevums, bet jautājums – cik tajā, ko saki, atspoguļojas tava patiesā daba un cik – tevis izkoptā “maska”. Katrā no mums mājo kaut kas no Protagora, kas reiz sacīja: “Cilvēks ir visu lietu mērs” (gr. filozofs, 5.g.s.p.m.ē.).

lasīt tālāk »

Dievs un maize. Marka evaņģēlijs 8:1-9

miracles-of-jesus-feeding-5000

Šodienas evaņģēlijā mēs sastopamies ar visai pazīstamu situāciju – vajadzība pēc Dieva rodas iztrūkumā. Pavisam droši varam sacīt, te vairs nav virspusējību. Kad trīs dienas esi pavadījis vietā, kur nav iespēju papildināt pārtikas krājumus (šajā gadījumā tuksnesī), esi gatavs pievērsties dzīves jautājumiem ar patiesu nopietnību. Citiem vārdiem, viss ir pavisam citādi, kad sirds ir pilna un “kurpe spiež”. Tad ticība, uzticība un paļāvība iegūst pavisam citu dziļumu. Pat vismazākās detaļas kļūst lielas un svarīgas, arī pats sevi sāc redzēt citā gaismā. Tā ir labākā ticības mācības stunda. Dieva apjausmai un iepazīšanai nav nekā kopīga ar virspusējību un mirkļa aizgrābtību.

lasīt tālāk »

Dievam ikviena cilvēka dzīvība ir dārga. Mateja 5:20-26

Šodienas rietumu pasauli ir pāršalcis taisnīguma meklējuma vilnis. To aizsāka kāda afroamerikāņa nogalināšana, policistam pielietojot pārlieku lielu spēku. To, cik pamatots bija šāds spēka pielietojums, es neņemos izvērtēt, to lai dara tiesa. Bet viens ir skaidrs, viena cilvēka dzīvības vērtība ir aktualizējusi vienas rases statusu iepretī citai – “Black lives matter” (melno dzīvībai ir vērtība).

Lai vai kā, bet šī kustība ir ieguvusi pārspīlētu protesta formu – tagad tiek apsūdzēta un nomelnota citas (eiropiešu) rases vēsture un kultūra. It kā cīņa ir pret vardarbību, taču aktivitātes, ko tā nes līdzi, ir vardarbības un naida apvītas. Lai cik tas nebūtu ironiski, vienas cilvēku grupas taisnība ir nostājusies pret otru – taisnība pret taisnību. Beztiesiskas sabiedrības gadījumā tas pārvērstos par “linča” tiesu – nekontrolētu izrēķināšanos. Lūk, kāds paradokss, cilvēku taisnība spēj būt iznīcinoša pat likumu nosacītā sabiedrībā. Kā tas ir iespējams?

lasīt tālāk »

Prieks par smago nastu. Lūkas 15:1-10

Reiz, gatavodams svētdienskolas bērniem nodarbību, kādā grāmatiņā atradu īsu stāstiņu, kur kāds vīrs, iedams pa ceļu, sastop pusaudzi, kas uz muguras nes mazāku puišeli. Pienākot tuvāk, vīrs uzrunā nesēju, sakot: “Tev gan tāda smaga nasta jānes. Uz ko zēns atbildēja: “Tā nav nasta, tas ir mans brālis.”

Šis stāstiņš ir labs ievads Jēzus līdzībām, kas lasāmas šodienas evaņģēlijā. Pirmajā no tām Jēzus apraksta ganu, kurš atradis pazudušo avi, priecādamies to ceļ plecos un mēro tālu ceļu līdz ciemam. Turklāt, sasniedzis mērķi, viņš nesteidz atpūsties, bet aicina draugus, lai nosvinētu priecīgo notikumu. Lai arī otrajā līdzībā nav smagās nastas tēla, taču aizvien ir aktīva darbība, meklējot pazudušo, un milzīgs prieks, to atrodot. Līdz ar to var saskatīt līdzību centrālo tēmu – smaga nasta un piepūle var būt iemesls priekam. Te ir arī saskatāma līdzība ar manis pieminētā zēna atbildi: “Tā nav nasta, tas ir mans brālis.”

lasīt tālāk »

No Pulku Kunga līdz Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam. Mt 28:18-20

Pravietis Jesaja reiz atklāsmē skatīja Kungu sēžam augstā tronī un pār to lidojam serafus, kas sauca: “Svēts, svēts, svēts Pulku Kungs – visa zeme pilna viņa godības!” (Jes 6:1-3) Šis redzējums varētu pilnībā iekļauties sengrieķu filosofa Aristoteļa konceptā par nekustīgo kustinātāju, jeb visa esošā sākotnējo cēloni. Arī Jesajam tas ir Kungs, kas attālināti noraugās uz cilvēka dzīvi un ietekmē tā likteni ar serafu, eņģeļu un praviešu starpniecību, pats paliekot neaizsniedzams savā godībā.

Taču pienāk diena, kad pravietis Jesaja izsaucas: “Kaut tu pāršķeltu debesis un nonāktu zemē!” (Jes 63:19) Un tas notika! “Eņģelis ganiem sacīja: “Nebīstieties, redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs. Redzi, jums šī zīme: jūs atradīsiet bērniņu, autos ietītu un silē gulošu.” (Lk 2:10) Tā piepildījās Jesajas vārdi: “Tu panācies pretī tiem, kas taisnību dara ar prieku, kas iet tavus ceļus, kas piemin tevi.” (Jes 64:4)

lasīt tālāk »

Diena, kad no zikurāta bēgošie celtnieki svinēja Vasarsvētkus. Jņ 14:23-31/ Ap.d. 2:1-11

DSC00569vas_1_24
Vasarsvētku dienas homīlijai esmu izvēlējies nedaudz provokatīvu virsrakstu. Patiesi, kāds sakars Vasarsvētkiem ar zikurātu un tā celtniekiem? Pirmajā brīdī šķiet sakara nav, bet nesteigsimies ar secinājumiem.

Šodienai paredzētie lasījumi nepārprotami pieskaras cilvēku kopības tēmai. Jēzus runā par mājošanu kopā ar cilvēkiem, un apustuļu darbu grāmatā apustulis Pēteris uzrunā milzīgu daudznacionālu ļaužu pūli, kas ieradies uz svētkiem Jeruzalemē. Līdz ar to viena no lielajām Vasarsvētku tēmām ir kopība Kristū un Viņa vārdā.

lasīt tālāk »

Exaudi. Jāņa ev. 15:24 – 16:1. Klausies un dzirdi!

Ikviens cilvēks grib būt uzklausīts un saprasts. No ticības skatupunkta raugoties, šī vēlme ir vēl aktuālāka – būt Dieva uzklausītam. Acīmredzot mūsos ir kāds “indikators”, kas “būt uzklausītam” stāvokli definē kā būt cienītam, novērtētam un pat mīlētam. Tāpēc mēs gribam būt cilvēku un Dieva uzklausīti. Taču ir kāda neliela, bet būtiska nianse. Mēs gribam būt uzklausīti, bet vai gribam uzklausīt un sadzirdēt cilvēkus un Dievu?

Kopš mūsu priekšā ir atvērusies sociālo tīklu pasaule, cilvēku vēlme izpausties ir gājusi plašumā. Rakstu plūdiem šķiet vairs nav gala. Šo “plūdu” autori raksta un pārpublicē visu, kas piesaista uzmanību un kairina fantāziju. Kā gan citādi to vēl varētu apzīmēt, ja ne vēlmi būt sadzirdētam un sajusties kā viszinošam “speciālistam”. Ikviens var iesaistīties, bet ar nosacījumu - pārlieku neargumentēt. Ja neproties laikus “pierauties”, var dabūt pamatīgu kritikas, apsmiekla un nicinājuma šalti.

lasīt tālāk »

7 8 9 10 11 12 13 14

Dienas lasījums

Dievkalpojumi

Kancelejas darba laiks

Draudzes mācītāji

Kontakti

Tevi dēvēs par ielu atjaunotāju. Lk 10:23-28

Jēzus raud par Jeruzalemi. Lūkas evaņģēlijs 19:41-48

Līdzība par negodīgo pārvaldnieku. Lūkas 16:1-8

Mateja evaņģēlijs 7:15-21

Dievs un maize. Marka evaņģēlijs 8:1-9

Dievam ikviena cilvēka dzīvība ir dārga. Mateja 5:20-26

Prieks par smago nastu. Lūkas 15:1-10

No Pulku Kunga līdz Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam. Mt 28:18-20

Diena, kad no zikurāta bēgošie celtnieki svinēja Vasarsvētkus. Jņ 14:23-31/ Ap.d. 2:1-11

Exaudi. Jāņa ev. 15:24 – 16:1. Klausies un dzirdi!

Pieteikties jaunumiem

Konts ziedojumiem

Vārds:
E-pasts:
	Pieteikties