Kas rod Dieva gudrību, rod dzīvību.* Lk 8:4 -15

Jēzus, skaidrodams līdzību, norāda, ka sēkla ir Dieva vārds – tas pats, ar ko var tikt dziedināts prāts un iegūta patiesa dzīvība. Zeme, kurā tiek sēts šis vārds, ir mūsu prāts un sirds. Tur, Jēzus vārdiem runājot, iesākas zināmas grūtības, lai gan tūlīt pat ir jāpiezīmē, ka situācija nav bezcerīga. No agronomiskā skatupunkta raugoties, ikviena no pieminētajām lauka daļām ir izlabojama – cieto zemi var uzart un safrēzēt, akmeņus izrakt un nolasīt, bet nezāles izravēt. Līdzīgi ir ar attieksmi, pieredzi un vērtībām – viss ir maināms, lai gan ne bez piepūles. Un tomēr, mūsu pūliņu garants ir dārgā sēkla, Dieva vārds, ko Sējējs sēj bagātīgi, lai kāda būtu zeme.

Ir viena interesanta detaļa. Sēklai ir jākrīt zemē un jātop apraktai, lai tā var dīgt, izdzīt asnu un stiebru, izveidot vārpu un nobriedināt graudus. Tas viss iesākas tumsā, bet noslēdzas gaismā, un nesot augļus. Svarīgākā atziņa, ar ko iesākt, ir savas nepilnības, tukšās bravūras un maldīgās visuzināšanas atzīšana. Jēzus to sauc par atgriešanos, virziena maiņu - prom no nepilnīgā, grēka ievainotā uz pilnīgo un dziedināto. Debesu valstība nav mūsu ienaidnieks. Tās ienaidnieki varam būt, patiesībā esam, tikai mēs. Tieši tā, viss iesākas tumsā, bet Dieva klātbūtne vārdā, izraisa dzīvību, kas tiecas pretī gaismai un atnes daudz augļu.

Mēs šobrīd sastopamies ar neplānotiem un draudīgiem izaicinājumiem un pārbaudījumiem. Ir pietiekami daudz iemeslu ļauties tumsai un kārdinājumam visam atmest ar roku. Taču tieši šis ir labākais laiks, lai ieskatītos acīs patiesībai un noskaidrotu savas ticības noturību un vērtību. Ieraudzīt, cik nepastāvīgs ir tas, uz ko, iespējams, esam likuši cerības, un kas aizpildīja mūsu brīvo laiku. Šis ir pazemības un lēnprātības laiks. Kā Jēzus sacīja: “mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm.” (Mt.11:29) Pavisam noteikti var sacīt, atvieglojums dvēselei ir atziņas dziedināšana. Tā ir atziņa, kas saprot un piedzīvo Dieva klātbūtnes spēku un mierinājumu. Kā svētais Pāvils sacīja: “labprāt esmu nespēkā, pazemojumos, trūkumā, vajāšanās un spaidos Kristus dēļ. Vienmēr, kad esmu nespēkā, es esmu stiprs.” Paturēsim prātā, lai kāds būtu mūsu dvēseles stāvoklis, ir tikai viena Sēkla, kas tajā kritusi, spēj izlauzties gaismā un atnest daudzkārtīgus augļus – patiesu dzīvi tagad un neizsīkstošu dzīvību mūžībā. Mūsu Kunga izšķērdīgais dāsnums un līdzcietība, lai mūs stiprina un iedrošina jaunajam nedēļas gājumam.

Āmen.