Lūkas 24:46-53
Pēdējie vārdi, ko Jēzus saka mācekļiem un mums pirms pacelšanās debesīs ir ļoti nozīmīgi un iedrošinoši. Tas kā ar vecmāmiņu, kas savam mazbērnam atsūta apsveikuma kartiņu, kur noslēgumā ir rakstīts: “Uzvedies labi, klausi vecākus un neaizmirsti rūpēties par kaķēnu. Es tevi ļoti mīlu. Tava vecmāmiņa.”
Uzdevums ir skaidrs – dzīvo krietni, parādi cieņu un rūpējies par to, kam vajag mīlestības. Dzīvo! Dzīve ir vērta, lai to dzīvotu. Un tam klāt apliecinājums: “Es tevi mīlu.” Šis īsais teikums ir kā ceļa maize, mērojot dzīves ceļus. Šis apliecinājums būs aizvien dzīvs arī tad, kad to autors būs mūžībā. Cik dziļi un patiesi vārdi – dzīvo, jo tu esi mīlēts!