Reformācijas diena

Sākotnēji pats Luters nespēja iedomāties, ko tieši izraisīs viņa publiskā uzstāšanās pret tā laika reliģiskajām autoritātēm, kuru vara sniedzās tālu pāri katedrāļu un klosteru sienām. Romas baznīca Renesanses laikmetā bija pats nozīmīgākais politiskais spēks visā Eiropas teritorijā. Pāvests bija ne tikai reliģiska figūra, Romas bīskaps, bet arī sekulārs monarhs, kura autoritāte bija neizmērojama, un viņa lēmumiem paklausīja valstis, karaļi un imperatori. Mārtiņš Luters nebija vienīgais, kurš saskatīja šādā Kristīgās Baznīcas un laicīgās varas savienībā atkāpšanos no tā, ko savulaik bija sludinājis un mācījis Kristus un kam sekojusi senā Baznīca. Jau kādu laiku ar lielāku vai mazāku spēku Romas katoļu baznīcā bija briedusi augsne pārmaiņām, taču jebkurš mēģinājums iebilst pret laika gaitā cilvēku ieviestām kristietībai svešām praksēm un pāvesta varu tika ātri un efektīvi apslāpēts. Tāpēc baznīcas vadība Romā sākotnēji Luteram nepievērsa lielu uzmanību, jo viņš taču nebija nekas vairāk, kā viens no daudzajiem, mazajiem herētiķiem, kurus itin viegli varēja apklusināt ar Inkvizīcijas palīdzību. Taču viss izvērtās citādāk, un līdz ar Reformācijas laikmeta beigām, kuras gan atnāca smagi, ilgstošu konfliktu un karu rezultātā, Romas baznīca zaudēja savu politisko ietekmi, un pāvests no visvarenākā Eiropas valdnieka atkal pārvērtās par reliģisku figūru, kura tomēr saglabāja garīgo autoritāti visā ticīgo Romas katoļu dzīvē. 

Mārtiņa Lutera un viņa vēlāko domubiedru nostāšanās pret sava laika reliģiskās, kultūras un politiskās dzīves pamatiem, pasaulē ievadīja jaunu laikmetu, un viņu darba augļus mēs varam baudīt vēl šodien. Demokrātiskas valsts iekārtas, reliģijas brīvība, zinātnes attīstība un izglītība visiem – tas viss ir Reformācijas rezultāts.  Tāpēc Reformācijas diena ir svinēšanas vērta, un Mārtiņa Lutera vārdam jābūt katra ticīgā luterāņa piemiņā.

Reformācija viennozīmīgi bija grandiozs pavērsiena punkts Eiropas un visas pasaules vēsturē, taču tikpat nozīmīga tā bija arī kādā šaurākā kontekstā, proti, tās ideju ietekmē uz mūsu zemi un tautu. Viduslaiku Romas katoļu baznīca, kuru seno latviešu cilšu teritorijās ieveda vācieši ar misionāru, krusta karotāju un tirgoņu palīdzību, un kura pēc krusta kariem formāli skaitījās visu iedzīvotāju piekoptā reliģija, maz uzmanības pievērsa vienkāršās tautas – seno latviešu cilšu zemnieku – garīgajai aprūpei un Evaņģēlija sludināšanai, tāpēc līdz pat Reformācijas laikmeta sākumam par latviešiem var droši apgalvot, ka lielākā daļa no viņiem bija pagāni, un, kas ir zīmīgi, viņi varēja netraucēti piekopt savas senču tradīcijas. Protams, pilsētās un lielākās apdzīvotās vietās situācija bija savādāka, bet tur lielāko iedzīvotāju daļu veidoja vācu iebraucēji. Uz latviešiem viņi parasti noraudzījās ar nicinājumu.

Sākoties Reformācijas kustībai, Rīga neticami ātri uzņēma tās idejas un kļuva par vienu no galvenajiem tās stūrakmeņiem Ziemeļeiropā. Jau 1522. gadā (!) par to var runāt kā par luterisku pilsētu. Pirmie reformatori Rīgā bija vācieši Andreass Knopke un Silvestrs Tegetmeiers. Reformatoru centienus politiskos nolūkos atbalstīja arī Livonijas ordenis, kuram līdz tam bija gara konfliktu vēsture ar Rīgas bīskapiem. 1525. gadā mestrs Pletenbergs atļāva ticības brīvību Rīgā. 1554. gadā ticības brīvība jau bija visā Livonijas teritorijā, un vairākums ticīgo bija luterāņi.

Līdz ar Reformācijas ienākšanu Livonijas teritorijā, pamazām izmainījās attieksme arī pret tās pamatiedzīvotājiem. Pirmo reizi pēc ilgākiem laikiem latviešu zemniekā sāk saskatīt ko vairāk par barbarisku lauku pagānu, kuram maz kopīga ar cilvēku. Sākās mēģinājumi latviešu garīgajā un laicīgajā izglītībā – tika veidoti pirmie mācību materiāli latviešu valodā, dibinātas pirmās mācību iestādes. Tomēr, par nožēlu jāatzīst, ka gadiem ejot, pārsvarā šovinistisku un politisku motīvu dēļ, luterisms kļūst par tādu kā ekskluzīvu vāciešu ticību, un latviešu stāvoklis atkal tiek degradēts, garīgo aprūpi atstājot novārtā, kamdēļ pagānisms latviešu apdzīvotajās lauku teritorijās turpināja pastāvēt līdz pat 18. gs. Pirmais Bībeles tulkojums latviešu valodā tika izveidots tikai 17. gs beigās, to paveica luterāņu mācītājs Johans Ernsts Gliks. Taču drīz pēc tam sākās īstā latviešu tautas garīgā un līdz ar to arī nacionālā atmoda, kuru 18. gs. Palīdzēja īstenot no luterāņiem radusies hernhūtiešu jeb Brāļu draudžu kustība. Bez Mārtiņa Lutera sāktās Reformācijas tas nebūtu iespējams.

Tomēr visvērtīgākais, ko Luters atgādināja sava laika pasaulei un arī mums, ir kas cits. Tikai Kristus, tikai Viņš viens, ir katra kristieša dzīves īstais centrs. Kristus ir tas, kurš mums sniedz savu žēlastību, pretī lūdzot vien mūsu ticību un uzticēšanos Viņam. Viņš nāk pie mums pats, caur Sv. Rakstiem un saviem Sakramentiem, lai mūs dziedinātu, atjaunotu un aizvestu uz mūžīgo dzīvību.

Mg.theol. Edmunds Vizla

 

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00
Līdz 20.08 ceturtdienas dievk. nenotiek


Богослужение
на русском языке:

воскресенье 16.00
Подробнее


Tezē lūgšanas
atsāksies septembrī
Lasi vairāk
Sk.Tezē lapu arī
facebook.com

Bībeles stundas

atsāksies septembrī
 
Jauniešu vakari

atsāksies rudenī
Uzzini vairāk:
22042928 (Ilze)
Sk. arī facebook

Draudzes koris

dzied katrā dievkalpojumā
Lasi vairāk

Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu dienas centrs „Paaudzes”
gaida apmeklētājus un arī palīdzīgas rokas
Lasīt vairāk


Noderīgas tiešsaites


Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca








Pie baznīcas
satiku kādu vīru,
Un tam vaicāju,
Pa kuru ceļu
man doties tālāk?
Viņš uzlūkoja mani
un teica:
Īstais ceļš ir tikai viens,
Un tas sākas šeit!
/Livars/
livars.blogspot.com
.
Nedēļas lozungs
"Tagad jūs vairs neesat svešinieki un piemājotāji, bet esat līdzpilsoņi svētajiem un Dieva saime." (Ef 2:19)

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
  Pieteikties

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās
no 13.00 līdz 18.30
draudzes kancelejā

Mācītājs Guntars Dimants
divas reizes mēnesī notur
rīta dievkalpojumus
Rīgas Domā (trešdienās) un Dienas centrā "Paaudzes",
Ūnijas ielā 49
(otrdienās).


Draudzes ērģelnieks

Aivars Kalējs


Kancelejas darba laiks:
trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 13.00 līdz 18.30


Mūs var atrast
Brīvības ielā 119, Rīgā
(Tallinas, Brīvības un Cēsu
ielas krustojumā)

>> Skatīt kartē



Sk. mūsu lapu arī
facebook.com

 Piedzīvojumi vasarā

Draudzes vasaras nometne 2017




© 2013 Jaunagertrudesdraudze.lv.
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija »