2024. gada 28. marts
Vārdadienas:
Gunta, Ginta, Gunda
Viridum – Zaļā ceturtdiena



Taisnīgums paaugstina tautu,
ik ciltij nes negodu grēks.
Sak 14:34

Jēzus, kā ieradis, devās uz
Olīvkalnu, un arī mācekļi viņam
sekoja. Un, tajā vietā nonācis,
viņš tiem sacīja: "Lūdziet Dievu,
ka jūs nekrītat kārdināšanā."
Lk 22:39–40

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Bībeles stunda
svētdienās pēc dievkalpojuma

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītāji

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Tālis Freimanis
E-pasts: talis.f@tvnet.lv
Tālr.: +371 29608801

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00



Sv. Jaunava Marija - mūsu Kunga māte

Ja arī vēstījuma apjoms, kas attiecas tieši uz Jaunavu Mariju, evaņģēlijos nav liels, taču satura ziņā tas ir izšķiroši nozīmīgs. Tieši mūsu Kunga piedzimšana no Jaunavas Marijas ir tā, kas ļauj mums Ticības Apliecībā arvien no jauna apliecināt pašus pestīšanas pamatus, proti, ka mūsu Kungs un Pestītājs ir patiess Dievs un patiess cilvēks. Marijas ticībā sacītie vārdi: «Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda,» (Lk 1:38) ievadīja Dieva jauno atklāsmi pasaulei Viņa Dēlā. Tāpēc Jaunava Marija Baznīcā arvien tiek pieminēta īpaši, un ar viņas dzīvi saistītie notikumi tiek svinēti kā augsti svētki. Tādu nozīmi tie iegūst tāpēc, ka tie ir arī mūsu Kunga un Pestītāja dzīves sastāvdaļa, tātad daļa no Dieva atklāsmes pestīšanas notikumā.

Šeit vietā ir atcerēties Lutera domas par Jaunavas Marijas godināšanu. Šodien vairs reti kam zināms, ka Lutera attieksme pret Jaunavu Mariju līdz pat viņa dzīves beigām bija godbijības pilna. Vēl savas dzīves pašā noslēgumā 1546.gada 2. februārī Marijas šķīstīšanās dienā vienā no sava mūža pēdējiem sprediķiem (2 nedēļas pirms nāves) Luters norāda uz Jaunavu Mariju kā paraugu pazemībai: tāpat kā Marija ir pazemojusies un pildījusi bauslības šķīstīšanās priekšrakstus, lai arī viņa bija pilnīgi šķīsta, tāpat arī mums jāpazemojas un jāpilda baušļi, lai arī Jēzus pestīšanas darba dēļ vairs neesam bauslībai pakļauti (Lutera kopotie darbi, Veimāras izdevums, 51,167:32-34). Arī viņa agrākos sprediķos un rakstos ieraugāma dziļa godbijība pret Jaunavu Mariju, kas pilnībā izslēdz izplatīto priekšstatu, ka Luters nav vēlējies izcelt Jaunavas Marijas lomu un atcēlis ar Jaunavu Mariju saistītus svētkus. 1521. gadā, sprediķodams par Lk 1:46-55 (Magnificat) Luters saka, ka Marijas gods ir tas, ka Dievs uzlūkoja viņas pazemību; un ka Marija vēlas nevis, lai cilvēki nāktu pie viņas, bet lai caur viņu tie nāktu pie Dieva. «Tu svētā Jaunava un Dieva māte! Kā tu savā niecībā un neievērojamībā esi tik bagāti Dieva žēlastībā  ievērota un cik lielas lietas Viņš pie Tevis darījis!» (Lutera kopotie darbi, Veimāras izdevums, 7: 568:9-20). Šo pašu sprediķi noslēdz teikums: «To lai piešķir mums Kristus savas mīļās mātes aizlūgumu dēļ.» (Lutera kopotie darbi, Veimāras izdevums, 7, 568:9-20) Tas  vēlreiz apliecina Jaunavas Marijas nozīmi Lutera dievbijībā, kā arī to, ka viņš nenorobežojas no Jaunavas Marijas arī kā aizlūdzējas. Šādu izpratni atbalsta, piemēram, notikums kāzās Kānā (Jāņa 2:1-11).

Nozīmīgi tomēr ir arī norādīt uz atšķirībām Lutera uzskatos iepretī sava laika Romas katoļu Baznīcai par Marijas vietu dievbijības praksē. Viens no būtiskākajiem Lutera teoloģiskajiem akcentiem šajā ziņā ir tas, ka viņš strikti nodala aizlūdzēja un aizstāvja funkciju. 1530. gadā Luters raksta no Koburgas brīdinājuma vēstuli garīdzniekiem, kurā viņš distancējas no tolaik izplatītā priekšstata par Kristu kā tiesnesi un Jaunavu Mariju kā aizstāvi. Šādam priekšstatam nav seguma Svētajos Rakstos, un pestīšana iespējama vienīgi tādā veidā, ka cilvēkus Tēva priekšā aizstāv Jēzus pats. Tātad – gan Luteram, gan viņa ticības sekotājiem svarīgi ir, lai Jaunava Marija cilvēku dievbijībā neieņem Jēzus vietu.

15. augusts Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas kalendārā ir svētku diena ar nosaukumu: Jaunava Marija – mūsu Kunga māte. Līdzīgs nosaukums šiem svētkiem ir atrodams arī pie luterāņiem citur pasaulē. Romas katoļu Baznīca šajā dienā svin Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienu, bet dažādas Pareizticīgās Baznīcas – Dievdzemdētājas Aizmigšanas dienu vai Marijas Debesbraukšanas dienu. Senākās saglabātās ziņas par šo svētku svinēšanu ir no 5. gadsimta, bet tie svinēti droši vien jau daudz agrāk.


Atšķirībā no citiem Baznīcas svētkiem, kas saistīti ar Jaunavu Mariju (2. februāris un 25. marts), šie nav pamatoti Svētajos Rakstos aprakstītos notikumos, jo par to, kā Jaunava Marija atstāj šo pasauli, vēstī tikai tradīcija. Atšķirībā no daudziem svētajiem Baznīcas vēsturē ir saglabājies vienīgi Jaunavas Marijas aiziešanas datums, bet ne apbedījuma vieta, tāpat arī nav sastopamas nekādas ar viņas ķermeni saistītas relikvijas. Par iemeslu tam tiek uzskatīts, ka Jaunava Marija ir uzņemta debesīs cilvēka miesā.

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468

Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita.avotina2@gmail.com
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »