2024. gada 29. marts
Vārdadienas:
Aldonis, Agija
Pasha – Lielā piektdiena



Un to vietu, kur Dievs ar viņu
bija runājis, Jēkabs nosauca
vārdā Bētele – Dieva nams.
1Moz 35:15

Bet centurions un tie,
kas kopā ar viņu sargāja Jēzu,
redzēdami zemestrīci un visu,
kas notiek, ļoti sabijās un teica:
"Patiesi šis bija Dieva Dēls!"
Mt 27:54

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Bībeles stunda
svētdienās pēc dievkalpojuma

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītāji

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Tālis Freimanis
E-pasts: talis.f@tvnet.lv
Tālr.: +371 29608801

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00



Piedošanas valstība. Mt 18:23–35

Tajā vairs nebūtu arī izjukušo attiecību ievainojumu, ko ciešam, kad esam viens otram neuzticīgi. Vai nebūtu brīnišķīgi, ja mūsu bērni varētu augt pasaulē, kurā viņu vecāki ir saistīti patiesā mīlestībā?

Bet mēs taču nevaram izvēlēties dzīvot šādā pasaulē. Vai tad tas nav tāpat kā ar vecākiem, kurus nevar izvēlēties? Tad kāpēc mocīt sevi ar domām par pasauli, kurā viss ir ideālā kārtībā? Mūsu priekšstatu sistēma ir veidojusies, dzīvojot pasaulē, kurā ir tik daudz vardarbības, kas izpaužas neskaitāmos veidos, kādos mēs viens otru mēdzam ievainot vai pat nogalināt.

Ticiet vai nē, bet mums ir tāda izvēle! Mums ir iespēja dzīvot jauna veida pasaulē! Jo tā taču ir viena no Jēzus evaņģēlija tēmām – paklausīt aicinājumam dzīvot jauna veida pasaulē. Jēzus to sauc par Dieva valstību, kurā nav vardarbības. Šodienas evaņģēlija lasījums mums piedāvā tieši šādu izvēli. Līdzībā Jēzus runā par kalpu, kurš bija nonācis lielās izvēles priekšā. Viņš dzīvoja pasaulē, kur visu noteica parādsaistības. Ja viņš nespētu samaksāt parādu, sekas varēja būt katastrofālas, proti, nonākšana verdzībā ar visu ģimeni. Šis princips ir zināms arī mūsdienu pasaulei. Liela daļa cilvēku zina, ko nozīmē dzīvot parādu ēnā.

Stāvot sava kunga priekšā, neskatoties uz parāda lielumu, viņš lūdza pēc apžēlošanas. Te gan ir viena būtiska detaļa, kalps lūdza žēlastību “spēles noteikumu” ietvaros. Viņš neprasīja dzēst parādu, bet piešķirt vairāk laika tā atmaksai. Bet tad kunga rīcība pārsniedza cerēto – parāds tika dzēsts pilnībā! Tēlaini runājot, kungs atvēra kalpam durvis uz pasauli, kurā nav parādu. Kalps tika aicināts izvēlēties dzīvot citādā pasaulē – piedošanas pasaulē.

Šis ir līdzības kulminācijas moments. Vai kalps pieņems šo piedāvājumu? Tālākie notikumi sniedz atbildi: “Nē”. Vai nu šis cilvēks līdz galam nesaprata viņam piedāvāto izvēli, vai arī nosprieda, ka nāksies no daudz kā atteikties. No kā viņam bija jāatsakās? No parādu piedzīšanas, no visa tā atgūšanas, ko citi viņam bija parādā. Un raugi, tūlīt pat viņš piedzīvoja savas izvēles sekas. Izejot no kunga nama, viņš sastapa savu parādnieku un, sagrābis to, pieprasīja atdot naudu. Tas lūdzās, lai tam dod laiku parāda atdošanai, bet šis lūgums tika noraidīts. Jā, izrādās dzīvot parādsaistību un to atmaksas pasaulē ir “ierastāk”, nekā dzīvot piedodot.

Taču ar to stāsts nebeidzas. It kā būtu atmodies no jauka sapņa, šis kalps nokļuva “ierastās kārtības” pasaulē – parādsaistības pret kungu atkal ir aktuālas. Saimnieks lika atvest pie sevis šo cietsirdīgo kalpu un, nedaudz parafrāzējot, tam sacīja: “Es tev piedāvāju iespēju sākt dzīvi piedošanas, nevis parādu pasaulē, bet, atsakoties piedot savam biedram, tu atteicies no šī piedāvājuma. Lai notiek, ja tava izvēle ir dzīvot parādu pasaulē, nevis piedošanā, tad tu atlikušo dzīvi pavadīsi ieslodzīts parādnieku cietumā.” Kalpam bija izvēle dzīvot citādā pasaulē, bet viņš to noraidīja un piedzīvoja nepiedošanas iznīcinošās sekas.

Un tā ir ticības jeb uzticības Jēzum būtība – dzīvot pilnīgi jaunā pasaulē, piedošanas un žēlastības pasaulē. Iesākot līdzību, Jēzus sacīja: “Tādēļ Debesu valstība ir salīdzināma (..)” “Debesu valstība” ir pilnīgi citāda “pasaule”. Jēzus nāca, lai dāvātu mums iespēju ieiet piedošanas pasaulē. Piedošana ir ceļš ārā no aizvainojuma un parādu apburtā loka. Jēzus ienesa “debesu valstību” šajā grēka izkropļotajā pasaulē, lai mums būtu iespēja tai pievienoties. Un mēs varam kļūt par tās pilsoņiem. To apliecina Jēzus vārdi, viņam esot pie krusta: “Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara!” (Lk 23:34)

Protams, šī ir tikai līdzība, un tā nesniedz atbildes uz visiem mūsu jautājumiem. Viens gan ir skaidrs, tā parāda, cik sarežģīta ir piedošana, jo tā liek mums sastapties ar pilnīgi jaunu lietu kārtību. Mēs dzīvojam pasaulē, kur parādi parasti netiek atlaisti un mums ir tendence samazināt piedošanu līdz minimumam, spējot draudzīgi komunicēt ar savu pāridarītāju, pat ja parādi un aizvainojumi aizvien ir spēkā. Piedošana ir daudz vairāk nekā vienkārši sacīt “Piedod”, un tad draudzīgi paspiest roku. Jā, tas varētu būt jauks sākums attiecību atjaunošanai. Bet dzīvot piedošanas pasaulē nozīmē vairāk nekā tikai atsevišķas piedošanas epizodes. Debesu valstība no šīs pasaules ir strukturāli atšķirīga. Jēzus pieminētais kalps acīmredzot to nesaprata vai drīzāk negribēja saprast. Debesu valstība nedarbojas pēc izdevīguma principa, proti, svarīga tikai tad, kad tā sniedz kādu labumu. Jeb, runājot par piedošanu, to uzskatīt pat “svētu” lietu tikai tad, kad pats esi kādam kaut ko parādā. Tāpat arī griba dzīvot šajā Jēzus dāvātajā piedošanas pasaulē, nozīmē to dzīvot ar visu spēku, sirdi un prātu.

Paldies Dievam, ka svētajā kristībā Viņš mūs ir darījis par cilvēkiem, kas aicināti cīnīties labo ticības cīņu, dzīvojot piedošanas pasaulē. Pulcējoties ap Dieva Vārdu un Sakramentiem, mēs kopā varam mācīties kā Debesu valstību ienest mūsu ikdienā. Apustulis Pāvils mūs mudina, sakot: “(..)priecājieties, pilnveidojieties, uzmundriniet cits citu, esiet vienprātīgi, dzīvojiet mierā, un tad mīlestības un miera Dievs būs ar jums.” (2Kor 13:11) Dieva žēlastībai ir varens spēks, tā dziedina vainas un aizvainojuma brūces dvēselē un sirdī. Piedošanas dziedinājumu pieredzējuši mēs varam mierināt viens otru pārbaudījumu un izaicinājumu laikā.

Taču ir vēl kāds jautājums – kāpēc pasaulē aizvien ir daudz ciešanu, vardarbības un ievainojumu? Ja Jēzus ir ienesis šajā realitātē debesu valstību, tad kāpēc pasaule ir tik maz mainījusies? Ņemsim vērā, ka Dievs mūs radīja kā brīvas radības, lai mēs dzīvotu kopībā ar Viņu. Taču brīvība pieļauj iespēju, ka mēs varam izvēlēties radīt savu pasauli. Jēzus krusta nāve apliecina cilvēces paštaisno izvēli – palikt parādu, vainas, sarūgtinājuma un nāves pasaulē. Taču līdzās tai ir arī otra – Dieva piedodošās mīlestības pasaule – Debesu valstība, kurā var ieiet, uzticoties un sekojot Kristum. Acīmredzot liela daļa cilvēces joprojām izvēlas pirmo.

Taču evaņģēlijā atrodamā cerība ir pamatota Jēzus augšāmcelšanās notikumā. Tas ir gan kā apliecinājums piedošanai, gan kā apsolījums, ka reiz piedošana uzvarēs nāvi. Mācekļu sirdis bija vainas apgrūtinātas, jo tie pameta un nodeva savu Kungu. Bet Jēzus atnāca pie tiem, lai pasludinātu piedošanu un aicinātu to nest tālāk pasaulē. Tāpat Viņš ikdienas nāk arī pie mums ar šo piedošanas vēsti, atgādinot, ka Dieva valstība ir vienmēr klātesoša un tās uzvara ir neatceļama.

Mēs esam šeit, lai sastaptos ar Jēzus un viņa valstību, ko saņemam vakarēdienā: “(..)tā ir mana miesa, dota par jums (..) šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, to dariet (..) mani pieminēdami!” (1Kor 11:24, 25) Uzņemsim, baudīsim šo Dieva valstību, lai varam dzīvot ar tās dziedinošo spēku un cerību. Stāvēsim stipri ticībā un nepagursim, jo reiz skatīsim to dienu, kad “Dievs noslaucīs visas asaras no mūsu acīm, un nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaimanu, nedz sāpju vairs nebūs.” (Atkl 21:4)

Āmen.

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468

Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita.avotina2@gmail.com
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »