Naines pieredze. Lk 7:11-17
Šis notikums pavisam noteikti ir daudz aptverošāks, nekā tas varētu šķist pirmajā brīdī. Ar to Lūka liecina par vienu no Jēzus zīmēm, piešķirot pašam notikumam dziļi simbolisku nozīmi. Patiesībā stāsts nav tikai par Naines iedzīvotājiem, bet ikvienu cilvēku, sabiedrību un cilvēci kopumā. Mēs katrs varam atrast sevi kādā no šajā notikumā minētajām cilvēku kategorijām, kas visi kopā virzās pretī zaudējumam – nāvei. Un šajā virzībā ikviens ir aktīvs vai pasīvs dalībnieks, vai skatītājs. Te ir saskatāma līdzība ar Kaina pēcnācējiem – tiem bija pašu celta pilsēta, amatniecība, māksla un mūzika, proti, kultūra, bet fonā aizvien atradās Kaina nogalinātais brālis Ābels. Šo visu var iekrāsot vēl košākās krāsās ar pazīstamo un traģikomisko Padomju atbrīvotāju frāzi: “Мы принесли вам культуру!” (Mēs jums atnesām kultūru!) Krievijas iebrukums Ukrainā ir vēl skarbāks realitātes apraksts, ko piesaka okupantu frāze, kas uzrakstīta uz kāda izdemolēta dzīvokļa sienas: “Kas atļāva jums labi dzīvot?” Vai tā ir kultūra? Jā. Nāves kultūra. Tajā groteskā veidā līdzās viens otram pastāv tādi jēdzieni kā draudzība, mīlestība, patriotisms, zaļā domāšana, vienlīdzība un patmīlība, paštaisnība, vienaldzība, neiecietība, nihilisms. Neviļus prātā nāk vārdi no britu grupas “Erasure” 1991. gada populārākās dziesmas “I love to hate you” (Es mīlu tevi ienīst)1. Pēdējā pantā ir vārdi: “Man patīk lasīt slepkavību mistērijas, man patīk doma, ka slepkava neesmu es, mīlestība un naids, kāda brīnišķīga kombinācija (.) Es mīlu tevi ienīst.”
Krievijas iebrukums Ukrainā nav kriminālromāns, ko lasot, labpatikā “skudriņas skrien” pār muguru un vienlaikus ir patīkami apzināties, ka slepkava neesmu es. Tā ir realitāte, kurā esam daļa no bēru procesijas, kas uzsākusi savu gājienu uz kapsētu. Apzināti vai nē, aktīvi vai pasīvi esam dalībnieki procesā, kas arī mūsu dzīvē rada atraitnes, bāreņus, bēgļus, bezpajumtniekus, baiļu un bezcerības satriektos, pēc taisnības izsalkušos un izslāpušos, kara sakropļotos un mirējus. Vai tiešām mūsu kultūra ir apburoša un daiļa? Vai tā nav kaut ko būtisku pazaudējusi vai izstūmusi?
Šis ir brīdis, kad šodienas evaņģēlija kontekstā ir iespējams apzināties, ka stāsts neiesākās ar bēru gājienu, bet gan Jēzu, kas mācekļu un ļaužu pavadīts dodas augšup uz Naini. Viņa vārdi “neraudi” un “es tev saku, celies augšā!” ir kā glābējzvans, kas liek pievērsties tam, kurš ir patiesā dzīvība. Te ir kāds, ko esam pazaudējuši un izstūmuši no savas “Naines”. Bet viņš nāk, tuvojas mums. Viss vēl nav zaudēts! Ir droša cerība visu mainīt. Austrumu valstu samita laikā Indijas premjerministrs, uzrunājot Putinu, sacīja: “Es zinu, ka šodienas laikmets nav laiks karam, un mēs to esam jums daudzkārt sacījuši telefona sarunās, norādot, ka demokrātija, diplomātija un dialogs ir tās lietas, kas uzrunā pasauli.”2 Es nelieku šos vārdus līdzās Jēzus sacītajam, bet tajos ieskanas aicinājums vairot dzīvību nevis nāvi. Dieva žēlastība un mīlestība ir stiprāka par nāvi un tā ir mūsu vidū. Iešana kopā ar Kristu ir ceļojums pretī necerētām un neatgriezeniskām pārmaiņām. Vai tie, kas sekojam Jēzum uz Naini bija nevainojami ļaudis? Pavisam noteikti nē. Bet dzīvības kultūra jau tajos dzina pirmos asnus – Jēzus līdzcietībā un mīlestībā sacītie vārdi, pavisam noteikti kļuva par daļu no viņu leksikona. Kādiem no tiem vēl bija jāpiedzīvo lielā pārbaudījuma stunda, nododot un pametot Jēzus, bet viņi pieredzēja arī nožēlas un atgriešanās dziedinošo spēku.
“Neraudi, celies augšā (..) seko man” ir Kristus vārdi, kas spēj pārvērst bēru procesiju dzīvības svētku gājienā, kas dodas pretī svētku mielastam un patiesam priekam. Tā ir zīme Kristus kultūrai, kur apzīmējums “apburošs un daiļš” iegūst patiesu nozīmi. Kopībā ar Dievu mēs sastopamies ar patiesību, kas pilna žēlastības un mīlestības. Apustulis Pāvils saka: “Brāļi, es nedomāju par sevi, ka esmu jau ieguvis, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz muguras, un tiekdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos uz mērķi – iegūt balvu, uz kuru Dievs aicina augšup Kristū Jēzū.” (Fil 3:13) Kopībā ar Jēzu un, parādot žēlsirdību un līdzcietību tiem, kas kļuvuši par ļaunuma upuriem, mēs it visu varam padarīt labāku. Mums visiem ir kopīga “Naine”, dzīvības un mīlestības spēka pilnu to padara Kristus klātbūtne. Tad nu celsim to kopā ar Viņu par apburošāko, daiļāko un drošāko vietu! Tāpēc Kristus mūs aizvien pulcina pie sava galda, lai svinējuši dzīvības svētkus, mēs tos spētu aiznest arī citiem.
Āmen.
