2022. gada 30. jūnijs
Vārdadienas:
Tālivaldis, Mareks
Apustuļu Pētera un Pāvila diena

Dzīvību un nāvi Es esmu
nolicis jūsu priekšā,
svētību un lāstu! Izvēlieties
dzīvību, ka paliktu dzīvi.
5Moz 30:19b

Mūžīgā dzīvība ir tā,
ka tie pazīst Tevi – vienīgo,
patieso Dievu un Jēzu Kristu,
ko Tu esi sūtījis.
Jņ 17:3

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00 (vasarā nenotiek)

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30



Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies! Lk 24:1-12

To nepārprotami apstiprina apustuļu augšāmcelšanās notikuma apraksts. Sievietes dodas pie kapa, lai veiktu Jēzus ķermeņa iebalzamēšanu. Viņas ir skumju un zaudējuma pārņemtas, jo viņu Kungs ir miris. Sasniedzot mērķi, viņas piedzīvo negaidītu pārsteigumu – akmens ir novelts, un mirušā miesas ir zudušas. Turklāt sievietes izbiedē vīri baltās drānās, sakot, ka Jēzus ir augšāmcēlies. Apjukušas un satrauktas tās bēg no kapsētas, baiļu pārņemtas. Nav šaubu, Lieldienu rīts mācekļiem un sievām neatnāk ar prieku un gavilēm. Šīs dienas fonā aizvien ir Golgātas kalnā notikušais. Pasludinājums “Viņš ir augšāmcēlies” ir pārāk sarežģīts cilvēka prātam, kas savu esību apzinās dzimšanas un nāves robežās. Jā, Lieldienu rīts sniedz atbildi uz notikušo, bet tā nav dažos, pompozos vārdos izsakāma. Tā ir iegūstama caur pieredzi, kas top atceroties, saliekot kopā un pārdomājot visu, ko Kristus ir runājis un darījis. Jo, uzmodinot Jēzu no nāves, Dievs apstiprina viņa liecību, apliecina viņa sūtību un dara mums zināmu, ka mīlestība ir stiprāka par nāvi. Tā kā Dievs ir mīlestība, tad realitāte, kas visu nosaka, ir mīlestība.

Augšāmcelšanās notikums pasludina šīs realitātes - Debesu valstības – ielaušanos grēka ievainotajā pasaulē. Varētu jautāt: “Vai mīlestība ir tā panaceja, kas izglābs cilvēci?” Ja ar vārdu mīlestība saprot jūtas un iemīlēšanās kaisli, tad pavisam noteikti nē. Bet, ja ar to saprotam Dievu pašu un viņa radošo spēku, tad tas vieš cerību. Lai saprastu mīlestības izšķirošo lomu cilvēces glābšanā, ir jāatceras dažas Bībeles patiesības. Grēkot nozīmē netrāpīt mērķī, proti, neapzināties dzīves jēgu un tās mērķi. Citiem vārdiem, netrāpot Dievā, cilvēks nonāk šīs pasaules gara (velna) varā un ir spiests dzīvot nāves bailēs. (Ebr 2:14,15) Kā jau to zinām no vēstures un aktuālajiem notikumiem Ukrainā, cilvēce dzīvo konfliktu, krīžu un karu ēnā. Vergam visur ir ienaidnieki, un tam vienmēr jācīnās par brīvību, kādu nogalinot. Ļaunākais šajā faktā ir cilvēka spēja pierast pie nāves un tās izraisītajām bailēm. Šādu nāves verga dvēseli pārliecināt uzticēties un atbrīvot no bailēm var vienīgi mīlestība – Dievs, kas atbrīvo no verdzības.
Redziet, augšāmcelšanās nav ierasts notikums citu starpā un tāds nemaz nevar un nedrīkst būt. Tukšais kaps un vārdi “Viņš nav šeit, viņš ir augšāmcēlies” liek ieraudzīt, sajust un pieķerties Dieva mīlestībai un līdzcietībai. Dieva laipnība satricina nāves un grēka važās turētos cilvēces pamatus. Matejs to piemin kā lielu zemestrīci. Enerģija top atbrīvota, bet tā nenodara ļaunu. Gluži pretēji, tā piesaka jaunu esības kārtību. Taisnība, līdzcietība, piedošana un mīlestība ir liecība Dieva klātbūtnei. Piekritīsiet, tie nav ierastie varas instrumenti. Ar tiem nevar nedz piespiest, nedz apspiest, vienīgi atbrīvot. Dieva sniegtajā brīvībā ir dzīvības jēga un vērtība.

Lieldienu dzīvības vēsts ir ielauzusies grēka, ļaunuma un kara plosītajā rietumu kultūrā. Mēs nedrīkstam uz to noraudzīties distancēti un ar vienaldzību. Nāves vara ir atgriezusies no elles tumsas, līdzi nesdama vergu važas. No tās nevar aizbēgt, aizverot acis, aizbāžot ausis un sakožot zobus. Apustuļi vienā balsī sauc: “(..) tam stājieties pretī (..) pakļaujieties Dievam un stājieties pretī velnam, un tas bēgs no jums.” (Ef 6; Jēk 4; 1Pēt 5) Šī nav cīņa par teritoriju un resursiem, bet par mūsu brīvību sadraudzībai un kopībai ar Dievu un cilvēkiem, kas apzīmogota ar Jēzus neapturamo dzīvību. Baznīctēvs Irenejs no Lionas to apraksta šādi: “Dievs uzskata par savu godu to, ka cilvēks dzīvo.” Jēzus augšāmcelšanās ir visspēcīgākā cerības zīme nāves, bezjēdzības un bezcerības apzīmogotajā pasaulē.

Mums ir jāapbruņojas ar pacietību un pašaizliedzību, jo no brīža, kad zobeni un šķēpi pārtop par dārznieka nažiem un arkla lemešiem, līdz ražas svētkiem ir jāpaiet zināmam laikam. (Mih 4:3) Lieldienu rīta svētku un gaviļu noskaņa ir apslēpta ticības auglī – mīlestībā. Mīlestībā, kas atdod dzīvību par saviem draugiem. Lieldienas ir neatceļams un nepārprotams Dieva paustais “JĀ” cilvēkam. Nevienam nav jāpaliek ārpus Dieva dzīvības! “Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo viņam visi ir dzīvi.” (Lk 20:38) Sekosim dzīvības Kungam, jo ir atnākusi Augšāmcelšanās diena. Dzīvība un neiznīcība ir gaismā celtas. Kristus ir augšāmcēlies!

Āmen.

 

 

 

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »