Dievs mūsu vidū. Lk 2:1-14

Kristus piedzimšanas notikums pavisam noteikti ir viena no lielākajām, izšķirošajām Dieva dāvanām, kas ir atrodama vien pazemībā, ticībā un mīlestībā. Turklāt tas nav vienvirziena nosacījums ar mērķi pārbaudīt lojalitāti. Pats Dieva Dēls, caur piedzimšanu, labprātīgi pieņem cilvēka ievainojamību un trauslumu. Jēzus to vēlāk apliecina sakot: “Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu...” un citur – “(..) Es Esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs...”¹ Tas nebūs pārdroši sacīts, ka viena no Dieva godības izpausmēm ir pazemīga, apņēmības un mīlestības motivēta griba atrast ievainojamo un trauslo cilvēku. Dievs pirmais sper šo pazemības, pārliecības un mīlestības soli.

Turpat mēs atrodam Mariju un Jāzepu, par kuriem mēs nekad neuzzinātu, ja ne viņu pazemība, dievbijība, ticība un mīlestība. Gani uz lauka paliktu tikai viena no tā laika sociālajām grupām, bez lielas vērtības un tiesībām, ja vien šie vienkāršie ļaudis neatsauktos aicinājumam iet meklēt un atrast dārgāko – savu Pestītāju un Kungu. Šie cilvēki, iespējams, būtu nodzīvojuši savu dzīvi, ar lielākiem vai mazākiem panākumiem plūstot līdzi sava laika sabiedrībai, baudot cēzara Augusta nodrošināto “Pax romana” – mieru un kārtību. Viņi būtu daļa no precīzi sadalītās sabiedrības: pilsoņos un nepilsoņos, vergos un brīvajos, provincēs mītošajos nodokļu maksātājos, ubagos un plukatās, kas katrs cīnās par savu dzīvi un izdzīvošanu. Tieši atsaukšanās Dieva aicinājumam šajā cilvēces nolemtībā ienesa kaut ko tik nozīmīgu, ka tie, kas bija mazi un nenozīmīgi, kļuva par vienas no visvairāk tulkoto un tiražēto grāmatu (Bībeles) un kristīgās pasaules lielo svētku centrālajiem personāžiem.

Ziemsvētku noslēpums ir apslēpts Dieva dāvanā, Jēzus bērnā, ko mums pazemībā ir jāatrod un ar bijību un pateicību “jāizsaiņo”, lai ieraudzītu šī bērna dzīves nozīmīgumu ikvienam no mums. Viņa dzimšana un dzīve izmainīja pasauli tik ļoti, ka ir grūti iedomāties, kāda tā būtu bez viņa. Jā, kāda būtu mana un tava dzīve? Šis laiks ir mums Dieva dāvātā iespēja ieraudzīt un sadzirdēt to, ko juta, piedzīvoja Marija, Jāzeps un gani, – Dievs ir mūsu vidū!

Mums ir dots liels apsolījums – ikviens, kas nāk pie tā, kas dzimis Betlēmē, sastopas ar Dievu. Sastapšanās un uzticēšanās Jēzum ļauj mūsos dzimt kam stiprākam, drosmīgākam, laimīgākam, laipnākam un svētākam – mīlestībai. Tieši mīlestība ļauj vienmēr un jebkuros apstākļos dzirdēt un skatīt to, kas citādi acīm un ausīm apslēpts, – skatīt Dieva godības gaismu ikdienas, dzirdēt eņģeļa vēsti, kas liek priekā iedegties sirdij par bērnu, kas dēļ mums dzimis, un piedzīvot Viņa līdzcietības un mīlestības spēku. Tad nu tuvosimies Dievam, kā Viņš ir tuvojies mums! Lai tas kļūtu par īsto brīnumu un aizraujošāko piedzīvojumu, kurā topam par to, kas patiesībā esam. Āmen.