Dzīvot Dieva žēlastībā, žēlsirdīgā mīlestībā (Mt 18:23-35)

“Dziediet tam Kungam, teiciet Viņa vārdu, sludiniet dienu no dienas Viņa pestīšanu!” (Ps 96:2) 
 Šodien Svētdienas skoliņā Dieva vārds mūs aicina ieklausīties notikumos, kuri stāsta par piedošanu. Dāvātu un saņemtu piedošanu. Par kalpu, kurš lūdza laiku, bet Ķēniņš viņam dāvāja brīvību. Kamēr Ķēniņš uzlūkoja sirdi, kalps redzēja tikai naudas vērtību. Žēlastība bija viņu atbrīvojusi, bet viņš atgriezās pie savas naudas skaitīšanas. Lūgšanā "Mūsu Tēvs" arī mēs lūdzam: "un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem". Kristīgā piedošana iesākas ar atcerēšanos, ka Dievs mūs uzlūko ar līdzjūtību, mīlestību, kas ir žēlsirdības pilna. Jo ievainotu sirdi var pārsiet vienīgi ar mīlestību. Reizēm sadzīšana prasa laiku, bet, ja mēs sniedzam savu piedošanu, lūdzam piedošanu, saņemam Dieva piedošanu, tad durvis uz nākotni mums ir mīlestībā atvērtas. Dievs tev un man piedod Jēzus Kristus dēļ. Visa bauslība kopā Mīlestībā. 
"Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu, un savu tuvāko kā sevi pašu."( Lūkas 10:27)
"Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas" (Rm 13: 4-8)
Arī mēs varam sākt ar maziem solīšiem piedošanas ceļu ik dienu ar : "Labdien!" "Piedod!" "Lūdzu!" "Paldies!" "Es mīlu Tevi!" Apskāviens, rokasspiediens. Piedošana ir Dieva dāvana.
Šodien, nākot pie Dievgalda, aplūkojot altārgleznu "Kristus svētī bērniņus",  bērns jautāts – cik bērnus tur redz ? Atbild – vienpadsmit! "Tie visi jaunie un vecie, arī ir bērni! Tu arī esi Dieva bērns!" Ar bērna muti patiesība runā.
Mazas, mīlestībā sētas sēkliņas. Lai tevī ir mīlestības sakne, jo no tās var izaugt tikai labais!