Dievs ir mūsu stiprā pils.
Citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau likts, un tas ir Jēzus Kristus. (1Kor 3:11)
Mācāmies par Lutera rozi – vienu no zināmākajiem ģerboņiem pasaulē.

2. novembris         Dievs ir mūsu patvērums

 “Tu esi mans patvērums” ( Ps 32:7)
 “Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā.” ( Ps 46:2)
Mazais Caķejs - muitnieka pārvērtība. (Lūkas 19: 1-10)
Caķejs uzrāpjas kokā, lai redzētu Jēzu.
Jēzus un viņa mācekļi devās uz Jeruzālemi, lai svinētu Pashā svētkus. Kad viņi bija nonākuši līdz Jērikai, viņiem apkārt bija sapulcējies liels bars sekotāju. Cik jauka izskatījās Jērika! Ceļinieki lūkojās uz smaržīgajiem balzamkokiem un dateļu pilnajām palmām, kas auga pie spirdzinoša ūdens avotiem
Arī muitnieki bija iecienījuši Jēriku. Te varēja ievākt bagātīgas nodevas, īpaši jau kāds izmanīgs cilvēks kā virsmuitnieks Caķejs, kurš, lai cik bagāts bija, tomēr nejutās īsti laimīgs
 Caķejs bija dzirdējis par Jēzu - Mācītāju, dziedinātāju. Kad Jēzus ieradās Jērikā, arī Caķejs gribēja Viņam uzmest kaut acu skatu. Bet - ak vai!- viņš bija augumā padevies mazs un neko nespēja saskatīt pāri citu cilvēku galvām.
Caķejam nerūpēja, ko par viņu domās citi. Viņš aizskrēja citiem pa priekšu kādu gabalu un uzrāpās vīģes kokā. Tur viņš uzsēdās uz zara un gaidīja, kad garām ies Jēzus. Bet Jēzus nepagāja garām. Viņš apstājās pie vīģes koka un sacīja: “Caķej, kāp steigšus zemē. Šodien es viesošos tavā mājā.
Caķejs neticēja pats savām ausīm. Vai patiesi šis dižais Mācītājs runāja ar viņu, visu nicināto muitnieku? Bet Caķeja sirdī tobrīd norisinājās kāda pārmaiņa. Viņš notrausās no vīģes koka ātrāk, nekā bija tajā uzrāpies. Līksmi viņš rādīja ceļu Jēzum uz savu māju.
Kad ļaudis redzēja, ka Jēzus dodas ciemos pie Caķeja, viņi pauda savu sašutumu: “Kā gan Viņš var būt draugos ar tādu grēcīgu zagli?”
Bet Caķejs tajā dienā bija kļuvis par citu cilvēku. Visu cilvēku  priekšā viņš Jēzum apsolīja: “Pusi no savas bagātības es gribu atdot nabagiem. Ja es esmu kādu apkrāpis, es atdošu tam četrreiz vairāk naudas, nekā esmu izkrāpis.” To sakot, Caķejs solīja darīt pat vairāk, nekā to prasīja likums.
Jēzu šī Caķeja pārvērtība ļoti iepriecināja.
“Šodien šim namam notikusi pestīšana.” Viņš sacīja, jo Viņa uzdevums bija ne tikai dziedināt slimos, klibos, kurlos un aklos, bet darīt grēcīgās sirdis atkal tīras. Jēzus teica: “ Esmu nācis meklēt un glābt pazudušo.”
“Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus.” ( 1.Tim.1:15)