"Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nācaretes, kas bija krustā sists; Viņš ir Augšāmcēlies." (Marka 16:6)

Lieldienu rītā Baznīcā izskatās kā dārzā – zaļi saplaukušas lapiņas pie zariņiem solu galos, balti jēriņi ar bantēm. Baznīcas pirmajos solos pulcējas Svētdienas skoliņas bērni. Ir priecīga čaboņa, klusi čuksti. Tikai lielais, dzeltenais lācis rāmi sēž savā vietā. Ir tik daudz mazu un lielu jautājumu: "Kas tas bija par sveicienu?"; " Vai tā lielā svece ir Lieldienu?" - "Jā, es redzēju, kā to iededzināja, biju ar mammu kopā Baznīcā." Atskan ērģeles un dziesma. Mācītājs Guntars mūs sveicina: "Kristus ir Augšāmcēlies!" Mēs atbildam: "Patiesi Augšāmcēlies!" Mācītājs svētī bērniņus, un aizdedzina balto svecīti no lielās Lieldienu sveces - Kristus gaisma spoži uzmirdz. Sekojam tai, esam izsūdzējuši grēkus, mums ir piedots, un mīlestība mūs apņem lūgšanu aplītī kopā ar skolotāju Ilzi. "Mūsu Tēvs" lūgšana, tad Lieldienu rīts no Bībeles un Lieldienu rīts puzzles olās. Viena no olām negrib tik ātri padoties! Bet sadraudzībā un mīļā izpalīdzēšanā viss notiek. Lieldienu ola gatava! Kopā ar skolotāju Ilzi uzcepam karstus kēksiņus – gaišus un tumšus. Smarža piepilda visu Baznīcu! Vēl ir viens pārsteigums – milzu baloni kā lielas olas! Pūšam, cik spēka. Gadās arī paukšķi un iznākums kā grāmatiņā par Vinniju Pūku... Mēs izrotājam sadraudzības telpu, lai draudze pēc dievkalpojuma varētu sanākt kopā un vēl nedaudz pabūt kopībā svētku priekā un sirsnībā. Kad visi ir sapulcējušies, Aivars Kalējs nospēlē galda dziesmu, un mēs sajūtamies mīļi un sirsnīgi. Paldies skolotājai Ilzei, Matīsam, Elzai, Matiasam un Rolandam! Šodien svētkus svinam, gaišas Lieldienas, un mēs zinām, arī bērniem patīk tās! Priecīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!
Priecīgas Lieldienas!