"Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā." ( Ps 46 :2)
Šie 46. psalma vārdi, cik zināms, ir ierosinājuši Mārtiņu Luteru sacerēt dziesmu "Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils". Draudzēs to parasti dzied Reformācijas jeb Ticības atjaunošanas dienā.

Par Mārtiņu Luteru (1483–1546) parasti zina tikai to, ka viņš  pienagloja lapiņu ar 95 ticības tēzēm pie Vitenbergas klostera baznīcas durvīm. Taču viņa vārds, tēls un darbi ir labi zināmi luterāņu baznīcā un visā pasaulē. Lutera sarakstītā Augsburgas ticības apliecība ir luterāņu baznīcu mācības pamatā. Luters izveidoja Mazo Katehismu (arī Lielo Katehismu), kas vienkāšā veidā runā par galveno ticībā. Viņš ir uzrakstījis pirmās baznīcas dziesmas vācu valodā. Viņa korālis „Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” ir viens no pazīstamākajiem un ir Latvijas Ev. Lut. baznīcas himna. 12 gadus Luters tulkoja Bībeli vācu valodā. Tā pamudinot to darīt arī citās valodās. Pēc Lutera Bībeli latviski tulkoja arī mācītājs Ernests Gliks.
„Tomēr nozīmīgākais ir tas, ka viņš izgaismoja skaidro un paradoksālo Evaņģēlija vēsti – ka katra cilvēka taisnošana notiek bez nopelna – ticībā uz Jēzu Kristu.” (LELB arhibīskaps Jānis Vanags)

Lutera roze un tās skaidrojums
Sirdī ietverts melns krusts – ticība krustā sistajam glābj mūs: „Ticībā taisnais dzīvos.” Balta roze  šī ticība rada mieru un prieku. Debess krāsas pamats – šīs ticības prieks garā ir tikai sākums debesu priekam, kas nāks. Zeltīts riņķis – svētlaime debesīs ir bezgalīga un vērtīgāka nekā visi pasaulīgie prieki un bagātības, tāpat kā zelts ir labākais un vērtīgākais metāls.  ( LELB Svētdienas skolu nozares izdevums # 9, 2007 )