Galerijas » Jēzus paēdina cilvēkus
"Pēc tam Jēzus pārcēlās pāri Galilejas, tas ir, Tiberijas jūrai. Bet viņam sekoja liels ļaužu pulks, tāpēc, ka tie redzēja tās zīmes, ko viņš darīja pie slimajiem. Tad Jēzus uzkāpa kalnā un tur apsēdās ar saviem mācekļiem. Bet jūdu Lieldienas svētki bija tuvu. Kad Jēzus, acis pacēlis, redzēja, ka daudz ļaužu nāk pie viņa, viņš sacīja uz Filipu: Kur pirksim maizi, lai viņiem būtu ko ēst? Bet to viņš sacīja, viņu pārbaudīdams, jo pats zināja, ko gribēja darīt.Filips viņam atbildēja: Par divsimt sudraba naudas gabaliem maizes nepietiek, lai katram tiktu kāds mazums. Tad viens no viņa mācekļiem, Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, viņam saka: Šeit ir kāds zēns, tam ir piecas miežu maizes un divas zivis; bet kas tas ir priekš tik daudz ļaudīm? Jēzus sacīja: Lieciet ļaudīm apsēsties! Bet tur bija daudz zāles tanī vietā. Tad tie apsēdās- vīriešu vien skaitā ap pieci tūkstoši. Tad Jēzus ņēma maizes un, pateicības vārdus sacījis, deva tās mācekļiem un mācekļi tiem, kas bija apsēdušies; tāpat arī no zivīm, cik tiem gribējās. Bet kad viņi bija paēduši, viņš sacīja saviem mācekļiem: Salasait atlikušās druskas, lai nekas neiet bojā! Tad tie salasīja tās un piepildīja divpadsmit grozus ar druskām, kas no piecām miežu maizēm bija atlikušas tiem, kas bija ēduši. Kad nu ļaudis redzēja, kādu zīmi viņš bija darījis, tie sacīja: Šis tiešām ir tas pravietis, kam jānāk pasaulē."(Jāņa 6: 1-15)
Paldies skolotājai Guntai par brīnišķīgo mācību nodarbību un skolotājai Ilzei par sirsnīgo pacienāšanu. Paldies Helēnai, Adelei, Zelmai, Martai un Martai, Nikam, Robertam un Ikaram par ticības un mīlestības prieka pilno sadraudzību, prieku kopīgā pateicības lūgšanā Dievam par visu, ko Viņš mums devis.
