Uzticīgais Ābrāhāms - Dieva draugs. ( 1.Mozus 12-17)
Dievs Ūras pilsētā bija atradis cilvēku, vārdā Ābrāmu, kurš lūdza Dievu. Tāpēc Dievs Ābrāmam teica: Ābrām, dodies projām no šejienes. Pamet sava tēva namu un ej uz turieni, kur Es tevi vedīšu. Es tevi svētīšu, un tu būsi par svētību citiem. "Ticībā Ābrāhāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, kas bija jāsaņem par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet." ( Ebr.11:8) Un Ābrāms ņēma savu ģimeni, teltis, lopus un devās ceļā uz zemi , kuru Dievs rādīja - Kānaāna zemi. Dievs deva šo zemi Ābrāma bērniem uz mūžīgiem laikiem. Ābrāms pie Mamres ozoliem uzcela altāri un pielūdza Dievu. Kādu nakti Dievs Ābrāmam teica: Saskaiti zvaigznes pie debesīm, ja vari, jo tik daudz pēcnācēju tev būs. Un Dievs deva Ābramām jaunu vārdu - Ābrahāms. Dievs apsolīja Ābrahāmam un viņa sievai Sārai dēlu, tautu un zemi.
Dievs vienmēr ir uzticīgs saviem solījumiem un Viņam nekas nav neiespējams. ( 1.Mozus, 18:1-19; 21::1-3)

Tā šodien arī visi mēs - sk. Gunta, Laine, Paula, Alise, Zane, Helēna ,Roberts, Renārs, Kārlis un Viesturs - Dieva draugi - devāmies ceļā kā Ābrahāms no Ūras pilsētas. Ņēmām līdzi visu, kas mums bija - savas lietas, kamieli, jēriņus, augļus un telts piederumus. Gājām cauri tuksnesim un pie Mamres ozoliem uzcēlām telti. Naktī Kārlis kā toreiz Ābrahāms izgāja no telts un raudzījās zvaigznēs. Tik daudz pēcnācēju! Tik daudz jaunu Dieva draugu! Visi kopā skaitījām zvaigznītes un smilšu graudiņus. Tos visus pat nevarēja saskaitīt. Un, lai to visu labāk atcerētos, uzvilkām rokās Dieva draugu aproces ar maziem graudiņiem un plaukstiņām. Pēc tam izgatavojām kroņus ar zvaigznītēm, draudzējāmies un kopīgi spēlējām spēles. Dziedājām dziesmiņu: Cik Dieva mīlestība ir brīnišķa - augstāka nekā debesis, dziļāka kā okeāns, ka neviens to neaptver - cik tā ir brīnišķa!
Paldies Dievam par visu brīnišķīgo mīlestības dāvanu, ko sirsnībā šodien visi saņēmām! Lai tiek zvaigznīšu priecīgais mirdzums bērnu sveicienos!