"Manas acis raugās uz to Kungu vienumēr." ( Ps 25:15)
Acu svētdiena - pie Jēkaba akas.
Jēzus un samariete ( Jāņa 4: 5-15; 39-42 )
"Viņš nonāk Samarijas pilsētā, vārdā Zihara, tuvu pie tīruma, ko Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam. Tur bija Jēkaba aka. Bija ap sesto stundu, kad Jēzus viņai sacīja: "Dod man dzert!" Viņa mācekļi bija nogājuši pilsētā iepirkt pārtiku. Samariete viņam jautāja: "Kā tu, jūds būdams, lūdz dzert man, samarietei? - jo jūdi ar samariešiem nesagājās. Jēzus atbildēja un viņai sacīja: "Ja tu zinātu Dieva dāvanu un kas ir tas, kas tev saka: dod man dzert,- tad tu būtu lūgusi viņu un viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni. Sieviete viņam sacīja: "Kungs, tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa; no kurienes tad tev ir dzīvais ūdens? Vai tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas devis mums šo aku un dzēris no tās pats un viņa dēli un viņa ganāmpulki? Jēzus viņai atbildēja: "Ikvienam, kurš dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kurš dzers no ūdens, ko es tam došu, tam neslāps nemūžam; ūdens, ko es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvei.""Bet daudzi samarieši no šīs pilsētas sāka viņam ticēt tās sievietes vārdu dēļ, kura liecināja: viņš man ir pateicis visu, ko es esmu darījusi. Kad nu samarieši nāca, lūgdami viņu palikt pie tiem, tad viņš palika tur divas dienas. Un daudz ļaužu ticīgi kļuva viņa vārdu dēļ, bet sievietei tie sacīja: "Mēs ticam vairs ne tavas runāšanas dēļ, jo paši esam dzirdējuši un zinām, ka patiešām viņš ir pasaules Pestītājs." ( Jāņa 4: 5-15; 39-42)
Šodien mēs iepazināmies ar notikumu Bībelē, kas mums vēsta par slāpēm, ko piedzīvojam arī mēs. Tās ir slāpes pēc Dieva Mīlestības, Dieva Vārdiem, Dzīvības, Prieka un Draudzības. Jo kad Dieva vārdus pazemīgi uzņemam savā sirdī un noteikti pēc tiem rīkojamies visās savās gaitās, tad paliekam kopā ar Dievu - visas dzīvības un pilnības avotu un spējam tad dzīvot kā Dieva bērniem pienākas: savam Debesu Tēvam par godu un sev pašiem, kā arī savam tuvākam par svētību.
Paldies Dieva draugiem: lielajai Lainei un Oliveram, mazajai Lainei un Helēnai, Robertam, Rodrigo, Rolandam un Kasparam par kopīgo ceļojumu, Gavēņa laikā nesot Kristus gaismas svecīti, ar jēriņiem un kamieļiem pie Jēkaba akas, grāmatiņu veidošanā, dziesmiņu dziedāšanā un kopīgā, draudzīgā rotaļu spēlē.
