Koristu dienas Igaunijā. Hījumā
FotoalbumsSalas lielākās pilsētas (3000 iedzīvotāju) Kjardlas centrālajā laukumā nokļuvām pēc pusstundas brauciena un visi kā viens iestūrējam suvenīru veikaliņā, lai iegādātos piemiņai kādu nieciņu vai praktisku lietu, piemēram, siltus un mīkstus salā ražotus vilnas dūrainīšus.
Mūsu ceļvedis un ekskursijas vadītājs Jurijs skubināja doties uz Hījumā muzeji, jo tur mūs gaidot vēsturnieks un bijušais muzeja direktors Urmass Selerants. Kjardlas pilsētas tapšana un attīstība cieši saistīta ar vadmalas rūpnīcu, kuru 19. gs. vidū dibināja barons Robert Eginhard von Ungern-Sternberg (1813–1898). Muzejā, kas atrodas vienā no bijušās rūpnīcas ēkām, var iepazīties ar pilsētas un rūpnīcas vēsturi, aplūkot senos sadzīves priekšmetus un iepazīt rūpnīcas dibinātāja dzīvesstāstu. Urmas Selerants – patiess Hījumā salas patriots – aizrauj mūs ar interesantu un emocionālu stāstījumu.
Vēl iegriezāmies rokdarbu veikaliņā, kur cita starpā bija izstādīti arī salas sieviešu tautastērpi. Urmass pastāstīja, ka nelielajā salā bijuši četru veidu sieviešu svētku tērpi un arī vairāki dialekti, tagad gan šie dialekti esot praktiski izzuduši. Kjardlā apskatījām arī 1863. gadā uzbūvēto Jānim Kristītājam veltīto ev. luterisko baznīcu, kuras durvis ir laipni atvērtas katram, kuram dienas skrējienā rodas nepieciešamība pēc Dieva tuvuma.
Mūsu nākamā pietura Hījumā salā – Tahkunas zemesrags, kur paceļas balta 42 m augsta no čuguna konstrukcijām būvēta bāka. Šo slavenā Eifeļa firmas izgatavoto bāku Cariskā Krievija iegādājās Parīzē 1871. gadā.
Visiem jūras vējiem atklātajam Tahkunas zemesragam piemīt sava īpašā burvība – piekraste ir izrobota maziem līcīšiem, kur mitinās neskaitāmi ūdensputni, zaļajās piejūras pļavās zied un smaržo dzeltenās madaras, bet jūrā iepretī bākai sastopas viļņi.
Pašā jūras krastā uz postamenta dzelzs rāmī šūpojas un stiprā vējā ik pa brīdim skumji iešķindas kuģa zvans – tas ir piemineklis prāmja „Estonia” katastrofā bojāgājušiem bērniem, arī tiem, kas vēl nebija dzimuši.
Kā pēdējo apskates objektu Hījumā salā apmeklējām slaveno 16. gadsimta sākumā būvēto Kopu bāku, kas atrodas salas augstākajā punktā (68 m virs jūras līmeņa). Bākas būvniecībai tika izlietots ap 5000 kubikmetru akmens, pirmo reizi uguns tajā iedegta 1531. gada rudenī.
Kopu zemesragā ilgi nekavējāmies, jo bija pienācis laiks doties uz Soru ostu, lai pagūtu uz pēdējo prāmi.
(Turpinājums sekos.)
* Tagad – Rīgas kuģubūvētava