Vasaras nometne 2017
Fotoalbums >>
Sestdien notika radošā darbnīca, ko sagatavoja un vadīja Svētdienas skolas skolotāja Ilze. Bija jāizveido un jāprezentē citiem kolāža par tēmu “Kā Dievs mūs mīl”. Daži nometnes dalībnieki ko tādu darīja pirmo reizi savā mūžā, tomēr visi veiksmīgi tika galā ar doto uzdevumu, izveidojot interesantas un arī pamācošas kolāžas. Kā pastāstīja nometnes dalībniece Līga: “Kolāžas sagatavošanas procesā bija iespēja aizdomāties par lietām, kas ikdienā paslīd garām vai ir šķietami mazsvarīgas. Nodarbība izvērtās aizraujoša un bija īpaši jauki redzēt, ka vienu domu var izpaust tik dažādos veidos.” Dažiem nometnes dalībniekiem visspilgtāk atmiņā palika pārgājiens un atpūta ezera krastā, ko organizēja mūsu draudzes loceklis Aivars. Mēs apskatījām Raiskuma muižu un ciematu, “Kalnozolu” vīna dārzu, un, apgājuši apkārt gleznainajam Raiskuma ezeram, sasniedzām Aivara vasaras māju, kur atpūtāmies lapenē, peldējāmies un devāmies izbraukumā ar laivu.
D
Savukārt vakara mijkrēslī visi sapulcējās “Gaujaslīču” mājīgajā kapelā, lai piedalītos Tezē lūgšanā. Atkārtojot atkal un atkal vienkāršas, īsas dziesmas un lūkojoties rāmajā sveču gaismā, norimst dienas gaitu satrauktais prāts un apziņā lēni kā rozes zieds uzplaukst doma, ka Dievs ir tepat, ka Viņš ir vienmēr līdzās, ka Viņš mani mīl.
Svētdienas rītā pēc sātīgām brokastīm atkal pulcējāmies kapelā, šoreiz, lai ņemtu dalību mācītāja Guntara Dimanta vadītajā dievkalpojumā. Tas notika pēc mums visiem labi zināmas kārtības, un tomēr citādi, jo aiz daudzajiem kapelas logiem rīta vēja pūsmās liegi šalkoja priežu zaļie zari.
Vēl uz atvadām nobaudījuši “Gaujaslīču” saimnieču pagatavoto frikadeļu zupu un posāmies atceļam.
Paldies Helēnai un Artim par viesmīlību un gardajām maltītēm!
Paldies mācītājam Guntaram, Edmundam, Tālim, Ilzei, Dacei, Aivaram, Vilim – visiem, kas organizēja un vadīja nometnes aktivitātes, kā arī nometnes dalībniekiem par atsaucību un iesaistīšanos, par draudzīgumu, jautrību un brīnišķo gaisotni, kas nometnes laikā valdīja “Gaujaslīčos”!
Anita: “Dienas bija tik piepildītas, esmu sajūsmā, tas patreiz ir mans šīs vasaras labākais piedzīvojums! Gribu izteikt vislielāko Paldies visiem, kas mūs uzņēma, kolosāli baroja, izguldīja, visu to organizēja un novadīja!”
Tālis: “Nometne bija svētīga gan garam, gan miesai. Bija interesantas lekcijas, dievkalpojums un svētbrīži, bet brīvajā laikā – pārgājiens apkārt ezeram. Prieks, ka piedalījos!”
Līga: “Šī nometne bija iespēja tuvāk iepazīties un sadraudzēties neformālos apstākļos ar tiem cilvēkiem, ko ikdienā satieku tikai dievkalpojumos. Nometne kopumā bija ļoti jauka, iespaidiem pārbagāta un uzlādējoša turpmāko darba vai kalpošanas pienākumu veikšanai.”
Aivars: "Tikai vasaras nometnē mācītājs draudzi uzrunā, ģērbies T-kreklā, šortos un "krokšos". Nepiespiestā, pozitīvā, brīvā, jautrā atmosfērā var tuvāk iepazīties ar visiem atbraukušajiem nometnes dalībniekiem – komunikācija nepavisam nav tik "stīva", kā tas notiek baznīcā. Programma piesātināta, nekas netiek uzspiests – izvēlies un ņem to, kas tev patīk. Un kā nometnē lutina ar ēdināšanu! It kā vienkārša mājas virtuve, bet ēdiens garšīgi pagatavots un skaisti dekorēts, un saimnieces māk to tik svinīgi pasniegt, un kulminācijā vienmēr ir saldais…
Šī bija otrā reize nometnē, viennozīmīgi – ne pēdējā."
Gunta: "Iespaidi par nometni ir saviļņojoši. Skaista apkārtne, ērtas istabiņas, garšīgas maltītes un brīnišķīgi cilvēki. Nometnes programma bija labi saplānota, ietverot interesantas aktivitātes. Prātā palika aizraujoša praktiskā nodarbība, kurā veidojām kolāžas. Neaizmirstams ir arī Aivara organizētais pārgājiens apkārt Raiskuma ezeram un atpūta viņa mājā pie ezera, kā arī jaukais Tezē lūgšanu vakars. Nākamgad noteikti atkal piedalīšos draudzes nometnē.”
Ilze: “Uz nometni atbraucu kopā ar savu jaunāko meitu Martu (9 g.v), kas ir īpaša ar savu radošumu un dziļo domāšanu. Nometnē brīvajā laikā visa komanda devās pastaigā apkārt Raiskuma ezeram, kur piedzīvojām nelielu, bet nozīmīgu stāstu. Uzsākot ceļu, visi bija iedvesmoti, pacilāti un ar ticību, ka ceļš būs viegls. Tomēr pēc 30 min domas mainījās. Likās, ka esam gandrīz galā, taču tas bija tikai pusceļš. Daudzi jutās piekusuši. Mana meita atrada veidu, kā "atpūsties". “Kad es eju, man darbojas vieni muskuļi,” viņa skaidroja, “bet, kad skrienu, tad strādā citi muskuļi. Tāpēc es brīžiem skrienu, brīžiem eju, un rezultātā esmu atpūtusies.” Kādai jaukajai pārgājiena dalībniecei šī atziņa it nemaz nepalīdzēja. Viņa bija palikusi pēdējā un pie sevis runāja: "Es nevaru, tas man ir par grūtu. Man sāp kājas, un saule karsē galvu." Marta ik pa laikam skraidīja gan pie pirmā ceļinieka, gan pie pēdējā. Atskrējusi pie piekusušās kundzes, viņa, dzirdot bēdīgos teikumus, priecīgā balsī atteica: "Vai šī ir ziņa, ko vēlies nodot savai galvai un prātam, lai tas liktu kājām ātrāk kustēties?" Tajā brīdī kundze apjuka. “Nē! To es negribu! Pareizi, man jāmaina savas domas, lai šis ceļš liktos vieglāks,” teica viņa, un raitā solī pienākusi klāt pārējiem, smaidot dalījās šajā stāstā ar mums. Man atkal ir jāpiekrīt, ka Jēzum ir taisnība. Bērni zina un jūt vairāk! Šis bija tikai viens notikums, ko pastāstu jums, bet divās dienās piedzīvoto varētu aprakstīt grāmatā. Vēl tikai atklāšu mazu noslēpumu, ka nometnes pēdējā dienā man Dievs dāvāja brīnišķīgu ideju – nākamajā vasarā organizēt “Gaujaslīčos” īpašu nometni vecākiem ar bērniem.”
