Vēsture - Jaunagertrudesdraudze.lv

Sv. Ģertrūdes baznīcas vēsture

Rigas_panorama_1710_gads
Ne reizi vien ir gadījies dzirdēt jautājumu: Kāpēc Rīgā ir divas Sv. Ģertrūdes baznīcas – Vecā un Jaunā? Patiesībā abu baznīcu vēsture ir cieši saistīta un sākusies jau viduslaikos, jo pirmo reizi Sv. Ģertrūdes baznīca pieminēta 1413. gadā, kā tāda, „kas jau sen pastāv”.

Ceļotāju aizgādnei Svētajai Ģertrūdei veltītās baznīcas un kapelas Eiropā parasti būvēja ārpus cietokšņiem pie nozīmīgiem tirdzniecības ceļiem. Arī Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīca vienmēr atradusies ārpus pilsētas mūriem, kamēr vien šie mūri pastāvējuši.

Otro reizi rakstītajos avotos Ģertrūdes baznīca pieminēta 1478. gadā. Rīga tolaik esot bijusi apkrauta ar baznīcas lāstu¹, un tā noņemšanai no Rēveles²nesa svētītu eļļu. Bet kad eļļa bija atnesta līdz Rīgas vārtiem, tie jau bijuši slēgti, un eļļas trauku nolika uz Sv. Ģertrūdes baznīcas altāra, lai nākamajā dienā svinīgā procesijā ienestu pilsētā. Šī baznīca, domājams, atradusies tagadējā Brīvības un Elizabetes ielas stūrī un tikusi nodedzināta Livonijas kara sākumā.

lasīt tālāk »

Pamatakmens likšana

Attēlā - Aleksandra laukums pirms tika uzbūvēta Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca

Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas pamatakmens likšana 1903. gada 29. maijā, pēc laikrakstu „Baltijas Vēstnesis”, 30.05.1903., Nr.119, un „Dienas Lapa”, 30.05.1903., Nr.119, materiāliem.

29. maijā¹ ap diviem pēcpusdienā tirgus laukumā pie Lielā pumpja lika pamata akmeni Jaunajai Ģertrūdes baznīcai. Būves iežogojumā, kas bija jauki izpušķots, pulcējās draudzes locekļi. Visapkārt plašajā laukumā bija milzum daudz tautas. Uz svinīgo pasākumu bija ieradušies: Vidzemes vicegubernators P. Nekļudovs, Vidzemes ģenerālsuperintendants G. Ērns, Rīgas mācītāji, skaitā ap 35, pilsētas valdes un abu ģilžu pārstāvji, un Ģertrūdes draudzes administrācija.

Ceremonija sākās ar himnas „Dievs kungs ir mūsu stiprā pils” dziedāšanu orķestra pavadījumā. Tad Ģenerālsuperintendants teica runu vācu valodā, iesākot to ar Pētera 1. vēst. 2, 6. pantu: „redzi, Es lieku Ciānā izredzētu dārgu stūra akmeni, un, kas tic uz Viņu, nepaliks kaunā.” Viņš izteica pateicību visiem, kas „ar brīnišķīgu upurēšanas prieku piedalījušies dāvanu lasīšanā un pasniegšanā Dieva nama būvei.”

lasīt tālāk »

Baznīcas iesvētīšana

Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas iesvētīšana 1906.gada 11. jūnijā*, pēc avīzes „Balss”, 12.06.1906., Nr. 114, materiāliem.

Noteiktā stundā ar ziedu vītnēm izrotātā Jaunā Ģertrūdes baznīca jau bija pārpildīta ar tiem draudzes locekļiem, kam bija laimējies tikt pie ieejas kartes. Galvenā ieeja vēl bija slēgta. Torņa zvana skaņām un kora dziesmai atskanot, administrācijas priekšnieks Mūndels nodeva atslēgas Jēkaba (tolaik luterāņu) baznīcas virsmācītājam Girgensonam, kurš atslēdza durvis. Dievvārdi sākās ar dziesmu „Cik mīlīgas un svētīgas” bazūņu un ērģeļu pavadījumā.

Baznīcas iesvētīšanas ceremonijā piedalījās Baltijas ģenerālgubernators V. Sollogubs ar pavadoņiem, bijušais ģenerālsuperintendants G. Ērns, mācītāji, un citi goda viesi. Iesvētīšanas runu altārī teica virsmācītājs Girgensons par Jesajas 57.nod. vārdiem „Es dzīvoju augšā un svētnīcā..”. Viņš izteica pateicību visiem, „kas pie šī dievnama celtniecības strādājuši.”

lasīt tālāk »

Dievkalpojumi

Kancelejas darba laiks

Draudzes mācītājs

Kontakti

Sv. Ģertrūdes baznīcas vēsture

Pamatakmens likšana

Baznīcas iesvētīšana

Pieteikties jaunumiem

Konts ziedojumiem

Vārds:
E-pasts:
	Pieteikties